Divdesmit lielākas un mazākas kazas un kazlēni, divi bārdaini āži – tie visi mīt Rundāles novada Viesturu pagasta saimnieces Lienītes Ivanovas kūtiņā.
«Bauskas Dzīve» fermu apmeklēja, lai lūgtu saimnieci pastāstīt par nu jau aizgājušo 2015. – Kazas – gadu. «Es visiem saku, ka kazas ir mans «pensijas fonds». Šajā gadā viņas savu funkciju pildīja lieliski – deva pienu, gaļu, radīja drošības izjūtu, ikdienu piepildīja ar dažādiem piedzīvojumiem,» stāsta saimniece.
Par kazām saimniece teic, dzīvnieki labi iepazīti, izzinātas to īpašās rakstura pazīmes. Kazām ir ļoti laba atmiņa. Kad viņas iemājoja L. Ivanovas mājās, apkaimē bija daudz tukšu lauku, dzīvnieki ieinteresēti aizmaldījās līdz kaimiņu dārziem. Tagad daudz kur zemi apstrādā zemnieki, lauki apsēti, taču kazām vecais niķis saglabājies. «Viņas atceras, kur reiz auga zemeņu dobe, pāriet pāri pusei labības lauka un atrod kārumu,» savus lopiņus raksturo saimniece.
No Kazas gada L. Ivanova atvadās ar pozitīvām emocijām, un tādā pašā noskaņā viņa vēlas dzīvot 2016. – Pērtiķa – gadā: «Galvenais, lai pasaulē būtu miers. Tas ļaus īstenot daudzas ieceres, piepildīties daudziem sapņiem.»
Vairāk lasiet “Bauskas Dzīves” drukātajā versijā 4.janvārī.