No 2026. gada 1. janvāra Latvijā stāsies spēkā izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā, kas var nopietni ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu, proti, dzīvokļa pircējs būs atbildīgs par pārdevēja parādiem, kas radušies pēdējo trīs gadu laikā.
Bet izziņas par parādiem drīkst izprasīt tikai pārdevējs, jo pircējam tādu tiesību kā trešajai personai nav – datu aizsardzība.
Kāda ir Dzīvokļa īpašuma likumā veikto grozījumu būtība un kam no tiem būs labums, «Bauskas Dzīvei» komentē Anita Cehanoviča, SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) sabiedrisko attiecību speciāliste, kā arī baušķenieks Jānis, kas dzīvo daudzstāvu ēkā Bauskā, ko apsaimnieko BNKS.
Anita Cehanoviča: Lai pasargātu godprātīgos īpašniekus
– No 2026. gada 1. janvāra stājas spēkā Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktais princips «parāds seko dzīvoklim». Tas nozīmē, ka ar dzīvokļa īpašumu saistītās saistības vairs netiek piesaistītas konkrētai personai, bet pašam dzīvokļa īpašumam. Līdz ar to īpašuma maiņas gadījumā parādi nepazūd un netiek atstāti iepriekšējam īpašniekam – tie paliek pie dzīvokļa un pāriet jaunajam īpašniekam.
Svarīgi uzsvērt, ka tā nav pārvaldnieka vai SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) ieviesta kārtība, bet valstiskā līmenī noteikts regulējums, kura mērķis ir sakārtot parādu uzskaiti un aizsargāt mājas kopības intereses. Princips attiecas uz kopīpašuma uzturēšanai un pārvaldīšanai obligātajiem maksājumiem, proti, tiem maksājumiem, kas nodrošina mājas ikdienas funkcionēšanu un kopīpašuma saglabāšanu.
Šāds regulējums ieviests, jo praksē ir bijušas situācijas, kad, mainoties īpašniekam, parādi palika nesegti, bet mājas uzturēšanas izmaksas faktiski nācās nosegt pārējiem iedzīvotājiem. «Parāds seko dzīvoklim» stiprina finanšu disciplīnu un palīdz nodrošināt taisnīgumu starp visiem dzīvokļu īpašniekiem, jo mājas kopība ir ieinteresēta, lai obligātie maksājumi tiktu segti neatkarīgi no īpašnieku maiņas.
BNKS par šo principu iedzīvotājus informē jau šobrīd, skaidrojot tā būtību uzņēmuma komunikācijas kanālos un sniedzot individuālas konsultācijas. Vienlaikus aicinām ikvienu potenciālo dzīvokļa pircēju rīkoties atbildīgi un pirms darījuma noslēgšanas pieprasīt no pārdevēja izziņu par to, ka dzīvokļa īpašumam nav nenokārtotu saistību. Tas ir vienkāršs solis, kas palīdz izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un nodrošina drošu darījumu abām pusēm.
Šis princips nav vērsts pret iedzīvotājiem – tas veicina atbildīgu un ilgtspējīgu daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un pasargā godprātīgos dzīvokļu īpašniekus no situācijām, kad nākas segt citu uzkrātos parādus.
JĀNIS: Pircējam būs «piņķerīgāk»
– Nemaksātāju kaimiņi daudzdzīvokļu mājā priecāsies par taisnīgumu, bet nekustamā īpašuma pircējiem – galvassāpes. Komunālie parādi tiks piesaistīti konkrētam dzīvoklim, nevis īpašniekam. Turpmāk parādnieki vairs nevarēs pazust, atstājot neapmaksātos rēķinus uz kaimiņu pleciem.
Ja, pērkot dzīvokli, par vecā īpašnieka parādiem nepainteresēsieties, vēlāk var izrādīties, ka esat kļuvuši par dzīvokļa īpašnieku ar vairāku gadu parādiem.
Situācija izskatās absurda: pārdevējs gadiem varēja nemaksāt, bet nekādas sekas, jo pārvaldnieks (manā mājā, piemēram, «Bauskas novada komunālserviss») neprasīja tiesā un necentās piedzīt parādu. Tajā pašā laikā pircējam uzreiz prasa samaksāt, jo pārvaldnieks piešķir parādu dzīvoklim vai sadala to uz citiem īpašniekiem.
Tāpēc atbildība, manuprāt, ir dalīta: pārvaldnieks vainīgs, ka neko nedarīja, bet pārdevējs – ka izveidoja šo parādu un cer, ka kāds cits to samaksās viņa vietā. Uzskatu, ka tāda prakse nav ne godīga, ne ilgtspējīga, jo tagad bez vainas vainīgais būs jauna dzīvokļa pircējs.
Ja pircējs vienojas ar pārdevēju, ka pirkuma cena samazinās par parāda summu, vai kā citādi vienojas un pats piekrīt segt parādus – tad viss ir skaidrs, bet realitātē bieži parāds «uzpeld» tikai pēc darījuma, jo pārvaldnieks pārceļ to uz jauno īpašnieku vai izdala starp kaimiņiem.
Vēl noteikti vajag prasīt izziņas no pārdevēja, lai apliecinātu parādu neesamību. Jo šādas izziņas ne «Bauskas novada komunālserviss», ne citi uzņēmumi neizsniegs trešajai personai, tas ir, pircējam, bet tikai dzīvokļa īpašniekam, kas tos parādus krājis vai nav krājis. Un šis viss jau atkal būs piņķerīgi, zinot to mūsu birokrātiju. Labi, ka man nebūs jāpērk dzīvoklis un ka man tas jau ir.
ZINĀŠANAI
Jaunajam īpašniekam būs pienākums samaksāt pēdējo trīs gadu parādus par:
• mājas pārvaldīšanu,
• komunālajiem pakalpojumiem,
• iemaksām uzkrājuma fondā,
• zemes lietošanas maksu, ja zeme zem mājas nepieder dzīvokļu īpašniekiem.
Parādu pārņemšana attieksies uz dzīvokli:
• kas ir nopirkts,
• kas iegūts citādi, piemēram, saņemts dāvanā,
• uz mantotu dzīvokli (arī līdz šim dzīvokļi tika mantoti kopā ar to parādiem). Ja dzīvoklis cilvēkam atņemts piespiedu kārtā, piemēram, par parādiem, atbildība par parādu saglabāsies vecajam īpašniekam.
AVOTS: DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA LIKUMS
