Savu bēdīgo pieredzi Bauskas slimnīcā šonedēļ aprakstījusi Aleksandra Galane. Viņa savu sāpi izteikusi garā ierakstā sociālajā tīklā “Facebook”. Stāsts ir par viņas vectēvu, kurš mūžībā devās 25.oktobrī.
“Paldies tiem cilvēkiem, kas mani iedrošināja šo uzrakstīt, jo acīmredzami, ka Bauskas slimnīca nav ne tik tuvu ar skaisto un pozitīvo, kā to slavē. Ir ļoti daudz stāstu par skumīgo un negatīvo saskarsmē ar slimnīcu, bet daudzi noklusē un nevēršas nekur tālāk, jo neredz tam jēgu.
Vēlos šo savu skumjo stāstu izteikt skaļi sociālajos tīklos, ceru, ka kādam tas palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu īstajā brīdī un īstajā laikā, un neuzticēties ārstiem, kuri apgalvo, ka viss ir labi, bet ir redzams pretējais, lai saprastu, ka jāmeklē palīdzība kur citur, lai izglābtu dzīvību. Mēs savu vecvectēvu neizglābām, jo uzticējāmies Bauskas slimnīcas aprūpes, terapijas nodaļas ārstējošam ārstam, par vēlu noreaģējām, ka jau neko nevarēja glābt. Zaudējums ir neaptverami sāpīgs,” savu stāstu sāk Aleksandra.
Viņa norāda, ka oktobra sākumā opis sūdzējies par sliktu pašsajūtu, izmeklējumi uzrādījuši, ka sirdī krājas šķidrums. Sazinoties ar Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas nodaļas ārstu, uzzinājuši, ka analīzes nav tik sliktas, stacionēt Stradiņu slimnīcā nav nepieciešams, bet pietiek stacionēt tuvākajā reģiona slimnīcā, lai veiktu sistēmas kursa terapiju, lai mazinātu tūsku, izvadītu lieko šķidrumu. Aleksandra raksta, ka 6. oktobrī vectēvs ielikts Bauskas slimnīcā. Viņa uzsver, ka brīdī, kad ģimene viņu ievietoja slimnīcā, seniors bijis dzīvespriecīgs, runājis, ēdis, staigājis, jokojis un patstāvīgi gājis uz tualeti.
Sieviete atklāja, ka opja veselība strauji pasliktinājusies pēc 13.oktobra. Tuvinieku bažas, kā apgalvo Aleksandra, ārste ignorējusi. Tuviniekiem turpinot uzstāt, mediķe sola pārskatīt zāļu devas.
Aleksandra atzīmē, ka ģimene apmeklējusi sirdzēju katru dienu, bet 21. oktobra pēcpusdienā, ierodoties pie viņa, bijis acīmredzams, ka stāvoklis kļuvis ļoti slikts: viņš atteicies no ēdiena, vairs nespējis patstāvīgi piecelties un apgalvojis, ka nav spēka.
Aleksandra raksta, ka ģimene nolēmusi, ka vairs nedrīkst ļaut opim palikt Bauskas slimnīcā. Viņa apgalvo, ka pēc 13. oktobra neesot veikti ne jauni izmeklējumi, ne atkārtotas analīzes, tikai turpinātas zāles un sistēmas, tādēļ ģimenei radies iespaids, ka netiek vērtēts patiesais veselības stāvoklis. Tā kā bijis vakars un ārstējošo ārstu viņi nesatikuši, nogaidījuši līdz nākamajai dienai, lai rīkotos.
Savukārt 22. oktobrī, ierodoties slimnīcā, situācija bijusi dramatiska. Opis jau bijis pieslēgts pie sistēmām un elpošanas aparāta, meitai paziņots, ka viņš ir komā, vienlaikus piedāvājot nomierinošas zāles. Aleksandra atzīst, ka vissmagākais bijis tas, ka “neviens, pilnīgi neviens no ārstiem” neesot piezvanījis meitai un nebrīdinājis, ka slimnieka stāvoklis ir kritisks. Aleksandra atstāsta, ka mediķi minējuši versiju par pasliktināšanos pēc tualetes apmeklējuma, taču ģimenei tas šķitis nesaprotami, jo pēdējās dienās vectēvs vairs neesot cēlies no gultas. Viņa pieļauj, ka pasliktināšanās varējusi notikt jau naktī, jo iepriekšējā vakarā, vectēvs smagi elpojis.
Tālāk tuvinieki, neskatoties uz brīdinājumiem par pārvietošanas risku kritiskā stāvoklī, uzstājuši uz pārvešanu uz citu ārstniecības iestādi – Jelgavas slimnīcu.
Jelgavā tajā pašā dienā senioram veiktas analīzes un izmeklējumi, konstatētas smagas problēmas, tostarp plaušu karsonis un kritisks cukura diabēts, ģimenei esot pateikts, ka pacients ar medikamentu palīdzību ir “izpumpēts” un ļoti izsīcis no urīndzenošiem līdzekļiem, kā arī higiēniskā aprūpe Bauskas slimnīcā neesot bijusi veikta.
Aleksandra raksta, ka Jelgavā darīts viss iespējamais, taču 25. oktobra agrā rītā ap pieciem vectēva sirds apstājusies. “Divu nedēļu laikā no smaidīga, pastāvīgi staigājoša cilvēka Bauskas slimnīcā izārstēja līdz komai,” norāda Aleksandra, piebilstot, ka sāpīgākais ir tas, ka līdz pēdējam brīdim ģimenei esot teikts, ka “viss ir labi”.
Aleksandra raksta arī par to, kas noticis pēc tam. Viņa iesniegusi rakstisku sūdzību slimnīcas administrācijā, taču trīs nedēļu laikā atbildi nav saņēmusi. Tā saņemta vien 10. novembrī, turklāt atbilde viņai šķitusi formāla: “atvainojamies par sagādātajām neērtībām, ar ārsti tika veiktas pārrunas, turpmāk tiks veikta pastiprināta uzmanība”.
Pēc sūdzības publiskošanas sarosījusies arī pati Bauskas slimnīca. “Izvērtējot ilgstošā laika periodā saņemtās pacientu un viņu tuvinieku sūdzības par komunikāciju un profesionālo saskarsmi, ar 2025. gada 16. decembri no darba pienākumu pildīšanas ir atstādināts viens no slimnīcas darbiniekiem. Atstādināšana no darba pienākumu pildīšanas veikta, lai nodrošinātu objektīvu un vispusīgu situācijas izvērtēšanu pēdējās divās ar īsu laika intervālu saņemtajās sūdzībās. Bauskas slimnīcā tiks atkārtoti izvērtētas pēdējās un iepriekš saņemtās sūdzības, kas attiecas uz minētā darbinieka komunikāciju ar pacientiem un viņu tuviniekiem. Iepriekš ar minēto darbinieku ir veiktas pārrunas, kā arī izteikts brīdinājums, aicinot uzlabot profesionālo saskarsmi. Ņemot vērā, ka situācija nav būtiski uzlabojusies, pieņemts lēmums par atstādināšanu uz izvērtēšanas laiku.
Bauskas slimnīcai pacientu drošība, cieņpilna attieksme un kvalitatīva komunikācija ir būtiskas vērtības. Profesionāla un saprotama saziņa ar pacientiem un viņu tuviniekiem ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, un slimnīca konsekventi rīkojas situācijās, kad šie principi netiek pilnvērtīgi nodrošināti. Slimnīca pateicas pacientiem un viņu tuviniekiem par sniegto atgriezenisko saiti un aicina arī turpmāk informēt par pieredzi, lai kopīgi pilnveidotu sniegto pakalpojumu kvalitāti,” savā “Facebook” profilā vēsta Bauskas slimnīca.
“Ņemot vērā, ka komunikācijas jautājumi ir viens no biežākajiem sūdzību iemesliem gan veselības aprūpes iestādēs kopumā, gan Veselības inspekcijas izvērtējumos, Bauskas slimnīca arī turpmāk mērķtiecīgi pievērsīs pastiprinātu uzmanību šai jomai. 2026. gads Bauskas slimnīcā ir noteikts kā kvalitātes gads, kura ietvaros plānots veikt kvalitātes auditus vairākās jomās, lai preventīvi mazinātu iespējamos riskus saistībā ar pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un komunikāciju.
“Bauskas slimnīcas pārstāvji arī izsaka līdzjūtību pacienta tuviniekiem un nopietni izturas pret katru saņemto sūdzību. Slimnīcas prioritāte ir pacientu drošība, ārstniecības kvalitāte un cieņpilna, saprotama komunikācija. Tieši šo vērtību dēļ situācija tiek rūpīgi izvērtēta, skatot visu saņemto sūdzību kopumu, nevis tikai atsevišķus gadījumus. Tiek vērtēts viss pakalpojuma sniegšanas process kopumā, lai laikus pamanītu riskus un uzlabotu darba kvalitāti. Šādu pieeju plānots izmantot arī citu pakalpojumu izvērtēšanā, jo mūsu mērķis ir nepārtraukta pilnveide un savlaicīga problēmu novēršana.
Lai izvērtējums būtu vērsts ne tikai uz konkrētu situāciju, bet arī uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu kopumā, paralēli tiek veikts audits, kura mērķis ir identificēt iespējamos riskus un savlaicīgi sagatavot visaptverošu darba uzlabošanas plānu, ja tāds pēc audita secinājumiem būs nepieciešams,” intervijā portālam la.lv norādījusi Bauskas slimnīca.
