No šodienas Rundāles pilī bez maksas būs apskatāma izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē”

Rundāles pils muzeja pirmā stāva telpās no sestdienas, 6.jūlija, līdz nākamā gada februārim bez maksas būs apskatāma izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē”, portālu informēja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Kusiņa.

Viņa paskaidro, ka izstādes tēma, tāpat kā aizritējušo Dārza svētku tēma, nav izvēlēta nejauši. Eiropas Karalisko rezidenču tīkls, kurā iesaistījies arī Rundāles pils muzejs, par godu 2024.gada olimpisko spēļu jāšanas sacensībām Versaļā attīstīja kopīgu projektu par vienojošu, taču vienlaikus plašu un daudzslāņainu tēmu “Zirgi un zirgošanās Eiropas galmos”. Projekta laikā visa gada garumā vairākās Eiropas karaliskajās rezidencēs norisinās dažādi pasākumi.

“Stāsts par zirgiem Kurzemes-Zemgales hercogistē (1562-1795) vēsta gan par smagu darbu, gan par greznību. Ikdienā zirgu spēks balstīja muižu iztikšanu, zemes apstrādi, pilsētu izaugsmi un pārvietošanos. Taču dokumentēts un līdz mūsdienām labāk saglabājies ir otrs, ekstravagantais stāsts par tīrasiņu zirgu audzēšanu Ernsta Johana Bīrona (1690-1772) laikā. Panākumi zirgkopībā apliecināja to īpašnieka statusu un labklājību, un majestātiskie zirgi kuplināja galma ceremonijas, izklaides, izjādes un bija vērtīga dāvana draugiem un labvēļiem. Lai gan zirgi bija svarīgi arī Ketleru dinastijas valdīšanas laikā (1562-1737), tieši hercoga Ernsta Johana Bīrona personiskās intereses un aizraušanās dēļ Kurzemes-Zemgales hercogiste apkārtējos galmos bija pazīstama ar lielisko zirgkopību,” stāsta I.Kusiņa.

Lai nodrošinātu tīrasiņu zirgus galma vajadzībām, hercogistes laikā pastāvēja vairāk nekā 10 ķēvnīcu, staļļi ar manēžām zirgu iejādei un pat jāšanas skola Jelgavā. Zirgi atradās katrā muižā, lielākajās – pat vairāki staļļi vienkopus.

Mūsdienās redzamie Rundāles pils pusloka staļļi ir celti otrajā būvperiodā (1764-1768), Frančesko Rastrelli sadarbojoties ar Severīnu Jensenu. Staļļu kompleksā ietilpa simetriski izvietotas staļļu ēkas, kas bija paredzētas 66 zirgiem.

Izstādē iekļautajās sešās telpiskajās stacijās var uzzināt dažādus interesantus faktus par staļļiem un ķēvnīcām, to, cik darbinieku strādāja hercoga lielajos staļļos Jelgavā, kādi bija staļļi hercogu Ernsta Johana un Pētera laikā, kādas rases zirgi hercogam piederēja, kādas bija zirgu audzēšanas un pavairošanas tradīcijas, kāda loma bija zirgiem dažādās galma ceremonijās un izpriecās. Uz izstādes stendiem atainoti lielformāta attēli atbilstoši apskatītajām tēmām.

Izstādes veidošanas laikā Rundāles pils muzejs ieguva vērtīgu un līdz šim muzeja krājumā nebijušu priekšmetu – 19. gs. sākuma karieti, kas lieliski sasaucās ar muzejam aktuālo tēmu. Krājuma priekšmetu Rundāles pils muzejam pēc abpusējas vienošanās nodeva Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Lai lielo krājuma priekšmetu novietotu Rundāles pils staļļu ēkā, bija nepieciešams veikt daļēju tās demontāžu, kas muzeja darbiniekiem sagādāja negaidītu pārsteigumu. Demontāžas laikā uz ratu (riteņu) ass tika atklāts ražotāja nosaukums, kas liecina, ka kariete izgatavota vācu kariešu ražotnē “Dick & Kirschten”, kas dibināta 1782.gadā Ofenbahā pie Mainas. “Dick & Kirschten” kvalitatīvā produkcija 19. gs. sākumā Eiropā kļuva plaši pazīstama un bija ļoti iecienīta. Ražotnē izgatavoja gan luksusa karietes, kuras bija īpaši iecienījis Francijas imperators Napoleons Bonaparts (Napoleon Bonaparte, 1769-1821), gan izturīgas pasta un ceļojuma karietes. Lai arī pils telpās karieti izstādīt nav iespējams, iegūtā informācija ļāva vienā no izstādes stacijām iekļaut aprakstu par muzeja jaunieguvumu.

Izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē” veidota kā ceļojošā izstāde, kas var būt lielisks papildinājums iespaidu un uzziņas ieguvei kādā citā Latvijas muzejā.

Izstādes kuratore ir Rundāles pils muzeja direktore Dr. art. Laura Lūse, pētniecību un avotu izpēti, kā arī tulkojumus no vācu valodas veica Rundāles pils muzeja vēsturniece Gundega Plūduma, teksta autore – Laura Bitiniece, grafiskais dizains, izstādes dizains un arhitektūra – māksliniece Tatjana Raičiņeca un Rundāles pils muzeja māksliniece Līga Beļakiene, projekta vadītāja – Rundāles pils muzeja Komunikācijas un izglītības darba nodaļas vadītāja Dace Lāže. Izstādes tehnisko risinājumu nodrošinājuši muzeja speciālisti un SIA “Dekorāciju darbnīca”.