Nosauktās summas Vecumnieku Jaunā ezera glābšanai aizvien pieaug

Ja maijā finanšu komitejas sēdē Bauskas novada domes vadība varēja runāt diezgan laiski un mierīgi par Vecumnieku Jaunā ezera potenciālo izžūšanu, tad jūnija nogalē tas vairs nesanāca – Vecumniekos deputātus uz tikšanos gaidīja vairāk nekā simt nokaitinātu Vecumnieku ciema iedzīvotāju.

Plašas politiskās aktivitātes no iedzīvotāju puses Bauskas novadā ir vairāk retums nekā likumsakarība. Skaļākais pasākums savulaik bija cīņa par Bauskas slimnīcu, kuras iespējas pilnībā tā arī saglabāt neizdevās. Bija akcija par nepieciešamību salabot neizbraucamo ceļu Brunavā. Administratīvi teritoriālās reformas lielākie protesti bija Iecavā, bet Vecumniekos 30. jūnijā rīkotā tikšanās ar deputātiem ir pirmā šāda veida lielākā sabiedrības politiskā aktivitāte apvienotajā Bauskas novadā.

Skaisti saulrietā

Iedzīvotāji bija sagatavojuši dažādus plakātus un aksesuārus, lai liktu deputātiem vairāk padomāt par problēmu, kas skārusi Vecumniekus – Jaunā ezera izžūšanu. Vecumnieku vidusskolas jauniešu domes locekle Katrīna Lavrinoviča bija sagatavojusi atklātnes ar nosaukumu «Gulbja dziesma ezeram», ko pasniedza deputātiem. «Domāju, ka šīs vasaras laikā problēmu ar ūdeni vajadzētu atrisināt. Šeit nāku gandrīz katru dienu – staigāju kopā ar suni. Skaista vieta, īpaši saulrietā,» pauda K. Lavrinoviča.

Ar apzīmējumiem uz koka plāksnītēm par vides tematiku uzmanību centās pievērst Vecumnieku vidusskolas ekopadomes jaunieši. Uz plāksnītēm bija sarakstīts, kuras var iet bojā Jaunajā ezerā, kā arī pieminētas organizācijas, kas var iesaistīties. Sanita Roga, Vecumnieku vidusskolas ekoskolas koordinatore, pastāstīja, ka interesējušies arī dažādās vides organizācijās par to, ko darīt un kā rīkoties.

Vīriem dažādas domas

Vīri tikmēr sprieda gan par to, kā labāk veikt remontus, gan arī mēģināja atminēties, kurā gadā caurule īsti izbūvēta. Minot dažādas versijas, beigās nonāca pie vienošanās, ka 1975. gadā pa betona cauruli ūdens jau plūda no Vecā ezera uz Jauno ezeru. Savukārt abas ūdens krātuves savulaik izbūvētas nebūt ne kā vides elements, bet gan lai būtu ūdenstilpnes, no kurām ņemt laistīšanai ūdeni. Skaidrībai vēlreiz jāmin, ka, nenonākot pa bojāto cauruli ūdenim no Vecā ezera uz Jauno ezeru, pēdējais sāk izžūt, jo cita ūdens avota tam nav.

Minēja arī versijas par to, kāpēc radušās sūces. Viens no variantiem – ūdens caurulē ielaists uzreiz ar pilnu jaudu, un spiediens saplēsis cauruli. Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu sektora vadītājs Vecumniekos Juris Zālītis savulaik veicis caurules remontu posmā, kas atrodas pie Jaunā ezera. Viņš atzīst, ka lielas ūdens jaudas varēja radīt cauruļu lūzumus. «Ir iespējamība, ka nolauž betona caurulēm galus. Nākotnē jābūt speciālas stiprības caurulēm, kas veidotas ar plastmasas un metāla elementiem,» tā J. Zālītis.

Vīri arī rosināja, ka vajag esošajās caurulēs ievilkt jaunas, lai arī mazāka diametra, un tad nevajadzēšot miljonus, lai to varētu izdarīt. «Atsevišķus posmus atrakt un ievilkt,» tā sprieda Vecumniekos.

Nekas nav vienkārši

Atbraukušie deputāti un Bauskas novada pašvaldības amatpersonas skaidroja, ka tas nav tik vienkārši. Iet un kaut ko labot pa savam nevar – ir jābūt projektam, jāveic iepirkuma procedūra. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks norādīja, ka neizdosies realizēt arī ideju par mazāka diametra caurules izvilkšanu cauri esošajai caurulei – šis cauruļvads jau tā deformējies, ka vairs nav vienkārši līnijā, bet gan kā pakāpieni – te uz augšu, te uz leju, un būvnieki vērtē, ka cauri tādai mazāka izmēra cauruli neizvilks.

Sanākušajiem A. Mačeks skaidri un gaiši pateica, ka nauda būs un šos darbus šogad paveiks. Pēc iedzīvotāju jautājumiem apsolīja, ka par notikumiem šajā procesā informēs domes mājas lapā, lai iedzīvotāji var sekot līdzi. Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš aicināja iedzīvotājus būt atsaucīgiem, ja būvdarbi skars privātās teritorijas. Iedzīvotāji pauda viedokli, ka privātie īpašnieki būs saprotoši, bet deputāti norādīja, ka gūtā pieredze ir ļoti dažāda.

Deputāts Ingmārs Līdaka norādīja, ka galvenais ir pabeigt līdz brīdim, kad sākas sals, lai var uzpludināt ūdens līmeni. Viņš atzina, ka pie pazeminātā ūdens līmeņa dažas zivju sugas varētu izmirt, bet gadījumā, ja ezers izsals, tad izmirs praktiski viss. Savukārt putniem pagaidām problēmu ezerā neesot. A. Mačeks atzina, ka šogad vajadzētu paspēt darbus paveikt.

Min jau divus miljonus

Runāja arī par ezera nākotni. No domes pārstāvju puses jau izskanēja, ka visu cauruļu nomaiņa varētu izmaksāt līdz diviem miljoniem eiro. Iedzīvotāji gan pauda viedokli, ka tas esot stipri par dārgu, un solīja sagatavot pierādījumus no citiem projektiem, ka to var paveikt arī lētāk. Tomēr jāatgādina, ka visos šajos gadījumos darbu veikšanas summu noteiks publiskie iepirkumi.

Tikmēr novada vadība turpina meklēt vismaz papildus finansējumu darbu veikšanai, rakstot uz dažādām ar vidi saistītām iestādēm. Tomēr deputāts I. Līdaka domes sēdē 30. jūnijā norādīja, ka vēstules iestādēm, kas atbild par vidi, tomēr vēlams sagatavot speciālistiem. «Tur ir cilvēki, kas saprot bioloģiju, bet situācijas apraksts vēstulēs ir ļoti tāls pat no tā, ko māca 8. klasē bioloģijā. Ja cita eksperta nav, tad vismaz mans telefons jums ir zināms,» tā par pašvaldības speciālistu sagatavotajām vēstulēm izteicās I. Līdaka. A. Mačeks solīja papildus sniegt skaidrojumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norāda, ka varbūt šajā gadījumā var pretendēt uz ministrijas aizdevumu meliorācijas sistēmām, bet izrādās, ka šī caurule nekur nav reģistrēta. To apstiprināja bijušais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs un pašreizējais Bauskas novada domes deputāts Rihards Melgailis. Šāds objekta statuss arī var apgrūtināt potenciālā līdzfinansējuma saņemšanu.

Konkrēti gadījumi

BAUSKAS NOVADA DOMES amatpersonas rakstījušas vēstuli uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lūdzot rast iespēju līdzfinansēt cauruļvada remontdarbus. Situāciju komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: «Ir konkrēti gadījumi, kad pašvaldības var pretendēt uz līdzekļiem no valsts budžeta, lai novērstu avārijas situācijas. Ir jānoskaidro, kas radījis caurules bojājumus – dabas stihija vai katastrofa. Tādos gadījumos ir iespējams saņemt finansējumu. Lūdzu šo pašvaldībai izvērtēt.

JA GADīJUMā situācija neatbilst tam, par ko rakstīju iepriekš, VARAM jau šogad ir izveidota programma, kur pašvaldība var aizņemties finansējumu dažādiem mērķiem, lai risinātu dažāda veida jautājumus. Piemēram, ir iespējams pretendēt uz summu līdz 150 tūkstošiem eiro pašvaldības meliorācijas sistēmas uzlabošanai vai atjaunošanai, kas potenciāli varētu būt arī šis gadījums.»