ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
«Rail Baltica» nacionālais ieviesējs Latvijā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» un pilnsabiedrība «E.R.B. Rail JV PS» noslēguši līgumu par «Rail Baltica» pamattrases būvniecību. Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido «Eiffage Génie Civil» SAS (Francija), «Budimex» S.A. (Polija) un «Rizzani de Eccher S.p.A» (Itālija), informēLinda Pastare, uzņēmuma «Eiropas Dzelzceļa līnijas» sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja.
Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.
Uzņēmuma «Eiropas Dzelzceļa līnijas» pārstāve L. Pastare skaidro, ka «Rail Baltica» pamattrases būvniecības darbu sākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Viņa norāda, ka pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.
«Rail Baltica» pamattrases ārpus Rīgas būvdarbi ietvers dzelzceļa apakšbūves – uzbērumu, ceļa pārvadu, un dzelzceļa virsbūves – sliežu ceļu un citas saistītās infrastruktūras izveidi aptuveni 230 kilometru garumā. Šis FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardi eiro, informē «Eiropas Dzelzceļa līniju» pārstāve. Viņa paskaidro, ka tas nozīmē, ka konkrētas katra trases posma izmaksas tiks aprēķinātas pēc būvprojektu saņemšanas. Līguma vadību, darbu un izmaksu uzraudzību veiks pasūtītājs un būvinženieris «Italferr» (Ferrovie dello Stato Italiane Group). Līguma izpildes uzraudzību veiks Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.
Pirmā kārta – Bauskas novadā pie Iecavas
L. Pastare vēsta, ka būvdarbus īstenos posmos, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies «Rail Baltica» infrastruktūras apkopes punkts. Darbi sāksies 2024. gada sākumā un ietvers dienvidu daļas reģionālās komandas un nepieciešamo resursu mobilizēšanu, būvprojektu izskatīšanu un sagatavošanos būvdarbiem, būvdarbu atbalsta bāzes izveidi, kā arī dzelzceļa apakšbūves darbus saskaņā ar pirmajām piecām būvatļaujām 13 kilometru garumā. Šo darbu īstenošanai nodrošināts finansējums 165 miljonu eiro apmērā.
«Eiropas standarta ātrgaitas dzelzceļa būvdarbu specifika prasa atbilstoša mēroga starptautiskus partnerus, kam ir pieredze, kvalifikācija un saimnieciskās spējas uzņemties šādas saistības, atbildību un riskus. Pieredze rāda, ka Latvijas un ārvalstu uzņēmēji veido spēcīgas partnerības,» uzsver «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, «apjomīga pamattrases būvdarbu uzsākšana un pieredzējušu būvuzņēmēju piesaiste būtiska, lai uzbūvētu trasi līdz 2030.gadam. Ne mazāk būtiski tas ir turpmākā finansējuma piesaistei, jo, sniedzot pieteikumus, skrupulozi tiek vērtēta gatavība un spēja īstenot plānotos darbus.»
Dzelzceļa pamattrases būvnieks ir ar plašu pieredzi un kvalifikāciju stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā un projekta mērogam atbilstošu ikgadējo apgrozījumu, spējot pasaules līmeņa kvalitātē ekonomiski pamatoti un laikus realizēt būvdarbus. Ņemot vērā lielo darba apjomu, sagaidāma arī ļoti plaša nacionālo būvnieku iesaiste pamattrases būvdarbos.
««Rail Baltica» neapšaubāmi ir nākamo gadu nozīmīgākais būvniecības projekts visplašākajā nozīmē – būvuzņēmējiem, projektētājiem, būvuzraugiem, materiālu ražotājiem. Tas kļūs par enkurprojektu nozares ilgtspējīgai attīstībai, mobilizējot labākos ekspertus, tehniku un tehnoloģijas. Ārvalstu būvuzņēmēju piesaiste dod iespēju kompetenču apmaiņai. No vienas puses, tā ir Rietumu pieredzes ienākšana Latvijā, no otras puses – tā ir Latvijas kolēģu iespēja apliecināt spēju strādāt sarežģītos, apjomīgos un inovatīvos objektos, lai nākotnē startētu jau starptautiski,» akcentē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.
Konkurss, pretendentus izvērtēja arī Valsts drošības dienests
Apjomīgs starptautisks konkurss norisinājās divās kārtās, pirmajā kārtā savu dalību «Rail Baltica» pamattrases būvniecībai bija pieteikuši seši kandidāti – uzņēmumu apvienības, kuras veidoja 17 būvniecības jomas uzņēmumi, pārstāvot plašu reģionu no kopumā astoņām valstīm, gala finanšu piedāvājums pēc sarunu procedūrām saņemts no uzvarējušā pretendenta. «Rail Baltica» ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests izvērtēja visus pretendentus.
Iepirkums tika organizēts saskaņā ar «Rail Baltica» būvniecības stratēģiju un projekta ieviešanas termiņu, kas prasa būtisku būvniecības tempu. Veidots, lai piesaistītu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībā pieredzējušas kompānijas, nodrošinot kompetenci, starptautisku konkurenci, izskaustu karteļu riskus un Latvija iegūtu no mēroga ekonomijas gan termiņos, gan izmaksās.
Vairāk par Rail Baltica pamattrasi var uzzināt šeit: https://edzl.lv/projekta-ieviesana/rail-baltica-pamattrase
Par SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas»
«Eiropas Dzelzceļa līnijas» ir projekta «Rail Baltica» nacionālais ieviesējs Latvijā. Uzņēmums veic projekta realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un «RB Rail» AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par «Rail Baltica» projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Video: “Noslēgusies “Rail Baltica” Iecavas infrastruktūras apkopes punkta projektēšana” https://www.youtube.com/watch?v=xPZOiGX3YbQ
Titulattēlā – “Rail Baltica” vizualizācija.
Vai līgumā ir paredzēta būvniecības laikā sabojāto ceļu atjaunošana? Pašvaldībai varbūt ir iespēja kādus ceļus salabot par Eiropas naudu un celt savu reitingu, bet visticamāk pašvaldība nav neko darījusi lai ceļu jautājums tiktu iekļauts līgumā.
izskatās, ši divu gadsimtu projekta laikā ne viens vien ministriju ierēdnis un pilnsabiedrību loceklis, sāka savas darba gaitas un aizies labi apmaksātā pensijā. Varbūt, tāds arī bija miljardus vērtajā projektā iesaistīto mērķis- savā darba dzīves laikā palūkoties tik uz virtuālajiem vilcinu sastāviem un naudu apgūt prezentācijās, un vēl milzums visādos saietos, veltītos “rail Baltica” projektu īstenotāju labsajūtai.
lai zirgam nerastos vēlme pēc “sānsoļiem”, ratos vai kamanās braucējs uz zirga acīm uzliek klapes. Tāpat ir ar naiviem novadniekiem, tiem pašvaldības uz liek savas “klapes” disku golfa laukumu, savu baznīcu, deinstitucionalizācijas projektu un nelabais vien zin vēl kādu projektu veidā “apgūstot” ES naudu. Ceļi arī šeit ietverti, piemēram, tie pāris kilometru aiz Priedītēm, tie kilometri pagaidām ar ‘balto” vairākkārtējo apstrādi.
Ceļu sabojāšana būs milzu problēma. Kas, kad un kā to risinās? Rail Baltic būs kā Ķīnas mūris, kas paliks aiz mūra, tas netiks uz galvaspilsētu Bausku. Par pārbrauktuvēm, kas ir nereālas, vispār ir domāts? Tai skaitā skolas autobusu , piena mašīnu, ātro palīdzību, ugunsdzēsēju kontekstā.
Pirmo mietiņu iesitīs un pēc gada nākošo ? Rail Baltica ierēdņiem nauda nāk par to un neko. KAS NOTIKS, JA PATIESI UZBŪVĒS ? Ko tad – kur paliks sile?