Rundāles novada Mežotnes pilskalnā, kas ir Zemgales nozīmīgs arhitektūras piemineklis, līdz septembrim turpināsies lielā vaļņa pārrakumu aizbēršana. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja Lietuvā un Eiropā pazīstams inženieris Jozs Lukašjūns, bet finansējumu Rundāles novada dome saņēma, iesaistoties Latvijas un Lietuvas pārrobežu programmā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālā inspektore Mārīte Putniņa uzsver, ka šis ir pirmais mēģinājums mūsu valstī sakārtot un rekonstruēt iepriekšējos arheoloģiskajos izrakumos izpostīto Mežotnes pilskalna valni. Tālab projekts ir uzskatāms par unikālu. Latvijā ir vairāki pilskalni, kuros pagājušā gadsimta 20. – 30. gados veiktajos arheoloģiskajos pētījumos ir palikuši neaizbērti izrakumu laukumi. Vērienīga izpēte Mežotnes pilskalnā tika veikta no 1938. līdz 1940. gadam, kā arī 1942. gadā. Tolaik tika pārrakts lielais valnis un atsegta senpils vārtu vieta, bet zemi arheologi sabēra pilskalna augšējās daļas laukumā un dienvidu nogāzē. Laikam ritot, tas izraisīja augsnes virskārtas eroziju un apmeklētājiem radīja aplamu priekšstatu par pilskalna topogrāfiju un uzbūvi, skaidro Mārīte Putniņa. Pirms vairākiem gadiem ar Jozu Lukašjūnu viņa iepazinās starptautiskā konferencē. Noskaidrojis problēmu, lietuviešu inženieris devās uz Mežotni, lai izpētītu situāciju un piedāvātu profesionālu palīdzību vaļņa pārrakumu rekonstrukcijā. Inspekcijas vadība ir gandarīta par Rundāles novada domes iniciatīvu, kas rada iespēju šo ideju īstenot. Mežotnes pilskalna valni rekonstruē Jelgavas novadā reģistrētā firma «Šons», kam ir izveidojusies sadarbības pozitīva pieredze ar Rundāles un Vecumnieku pašvaldību. Mežotnes pilskalnā «Bauskas Dzīve» sarunājās ar celtnieku Alekseju Kondrašovu. Viņš skaidro: «Dienvidu nogāzes nostiprināšanā izmantojam ģeotekstila tīklu kubus. Materiālu pienaglojam pie noteikta izmēra koka mietiņiem un novietojam cieši citu pie cita. Apakšējās terases stiprināšanai bija vajadzīgi arī dēļi, bet kokmateriāli un tīkli nav redzami, jo tiem uzbērta augsnes kārtiņa, kas apaugs ar zāli. Atbilstīgi rekonstrukcijas projektam tika nozāģēti vairāki veci un diezgan satrunējuši koki, kuru saknes vajadzēja izrakt. Pilskalna vaļņu rekonstrukcija galvenokārt ir roku darbs. Mūsu rīcībā ir vien mazais, universālais traktoriņš «Bobcat», jo smago tehniku tik saudzējamā arheoloģiskā vietā nedrīkst izmantot, turklāt nav tehnisku iespēju to nogādāt pilskalna augšējā laukumā, pat ja noteikumi atļautu. Esam strādājuši dažādos objektos, bet pilskalna rekonstrukcijā – nekad. Ilgāk darbojoties, pašiem kļūst aizvien interesantāk. Tas ir profesionāls pārbaudījums.»
