Ikgadējā Notāru diena šogad aizritēja 6. martā no plkst. 10 līdz 17. Tās laikā iedzīvotājiem, kā ierasts, bija pieejamas notāru bezmaksas konsultācijas – šogad gan klātienē notāru birojos visā Latvijā, gan telefoniski.
Šogad tēma bija darījumu drošība digitālajā laikmetā. Attīstoties dažādām tehnoloģijām, augusi arī krāpnieku aktivitāte un centieni gūt labumu no Latvijas iedzīvotāju zemās izpratnes par juridiska rakstura jautājumiem.
«Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema. To apliecina, piemēram, fakts, ka daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un pat neizlasot. Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka šāda rīcība nav pieļaujama, un dzīves situācijās, kad jāpieņem ar juridiskām lietām saistīti lēmumi, ir jādodas pie speciālista. Tikai juridisko lietu uzticēšana profesionālim var palīdzēt izvairīties no dažādiem krāpšanas riskiem, kā arī citām nepatīkamām blaknēm. Pašlaik – digitālajā laikmetā – tas pat vēl ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš, jo līdz ar dažādu tehnoloģiju attīstību attīstās arī krāpnieku radošums un veidi, kā, izmantojot tehnoloģijas, apkrāpt iedzīvotājus,» uzsver Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe.
Kā norāda Aigars Kaupe, iedzīvotāju juridiski bīstamos paradumus labi ilustrē, piemēram, situācijas, kad iedzīvotāji vēršas pie notāra pēc nostiprinājuma lūguma. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dodas pie notāra noformēt nostiprinājuma lūgumu jau pēc tam, kad darījuma veicēji vienojušies par visām darījuma detaļām, sastādījuši un parakstījuši līgumu (nereti tikai vienai pusei par labu). Lai darījums būtu drošs, pusēm vispirms vajadzētu doties pie notāra, un tikai tad tiktu noformēts nostiprinājuma lūgums.
Zvērināta notāre Bauskā Aija Biezā portālam uzsver, ka digitālā drošība ir ļoti aktuāla tēma, kaut par to iepriekš, pirms noticis kāds negadījums, iedzīvotāji daudz neinteresējas. «Vajag būt uzmanīgiem, kam uztic digitālos rīkus – banku kartes, pin kodus, e-parakstus, jo cilvēkiem digitālā pratība ir dažāda. Protams, vecāka gadagājuma cilvēki, kam nav prasmju šajā jomā, uzticas, ka viss notiek godīgi, kā pienākas. Tomēr ir zināmi riski, kur lietas ar īpašumiem, tur intereses saduras, var būt dažādi. Un cilvēks varbūt nemaz nezina, kas notiek ar viņa lietām, ja viņš pats nevar, neprot piekļūt tām digitālā veidā,» skaidro notāre.
Notāru dienā pie zvērinātas notāres Aijas Biezās Bauskā vērsušies septiņi apmeklētāji, «Bauskas Dzīvei» stāsta notāre. Tiesa gan, jautājumi bijuši tie, «kas visus gadus tradicionāli», – par īpašuma atstāšanu bērniem, par uzturlīgumu, dāvinājumu, mantošanu, kādas ir atšķirības, kādas ir izmaksas.
Ar digitālajiem rīkiem citreiz sarežģījumi rodoties pēc cilvēka aiziešanas mūžībā, kad paliek banku kartes un mantiniekiem ir radušies strīdi. Protams, ja krāpšana vai kādas citas nevēlamas darbības jau notikušas, notārs vairs nevar palīdzēt, jo viņam vairāk ir preventīvā funkcija. Ja cilvēki laikus vērstos pie notāra, viņš pārbaudītu faktus, apgrūtinājumus, skatītos dažādos reģistros, kas notāriem pieejami, un varētu izvairīties no tālākām problēmām.
Ikdienā klienti palīdzību meklē visbiežāk ar mantojumu saistītās lietās, īpašuma sakārtošanā, lai ierakstītu zemesgrāmatā, jo joprojām ir cilvēki, kas to nav izdarījuši. Tie ir arī darījumi starp radiniekiem, uzturdošanas līgumi vai dāvinājumi, arī pirkumi.
«Galvenais, kad vēršas pie notāra, izstāstīt visu «stāstu», nevis tikai savu versiju, kā iedomājušies, kā vajadzētu… Tas attiecas, piemēram, uz pirkuma maksu, īpašuma nodošanu lietošanā. Parasti jau klienti ir izdomājuši, kā lietām jānotiek, nepastāsta visu, un vēlāk cilvēki nereti nonāk neparedzētā situācijā. Tomēr cēlonis ir noklusētas lietas, kas nav reģistrētas, visam vajadzētu pieiet rūpīgāk. Cilvēki citreiz arī nepārbauda iepriekš, vai, piemēram, konkrētā vietā var būvēt, kā ir ar kaimiņiem, kā ir ar kopējo māju,» uzsver A. Biezā.
Ikdienas darbā notāram ir vajadzīgas ne tikai profesionālās zināšanas un prasmes, bet «vismaz puse darba ir psiholoģiskais moments», spēja izprast, izjust klientu, jo tikai sapratnes gaisotnē veidojas uzticēšanās.
Savukārt zvērinātu notāri Bauskā Zentu Reliņu Notāru dienā 6. martā apmeklējušas desmit personas, pārsvarā pensionāri. Jautāts par testamentiem, dāvinājumiem un līdzīgām lietām, nevis par digitālo drošību, «Bauskas Dzīvi» informē Z. Reliņa.
Foto: Publicitātes foto
Kur bija informācija, par to ka būs Notāru diena?
Ļoti daudz visādas iespējas tiek palaistas garām, jo netiek pietiekami izplatīta informācija. 🤔
Būtu ļoti labi, ja TV stulbo reklāmu vietā rādītu cilvēkiem svarīgu informāciju, lai dzīvē nepieļautu “sīkas”, bet beigās nozīmīgas kļūdas!