
Notekūdeņu monitoringa, kas Bauskā sākts pērn novembrī, rezultāti rāda pakāpenisku Covid-19 saslimstības izplatības palielināšanos pilsētā kopš decembra sākuma.
Tomēr uz citu Latvijas pilsētu fona tas nav īpaši augsts rādītājs, un nav vērojamas arī krasas izmaiņas – tā rezultātus skaidro Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Dita Gudrā.
Bauskā līdzīgi kā visā Latvijā izplatīti galvenokārt pieci omikrona varianti – BA4/5, BQ1, BA2.75, BN1 un XBB. Uzsākot notekūdeņu monitoringu pilsētā pērnā gada 3. novembrī sākotnēji dominēja BA 4/5 paveids, pamazām pieaugot BQ1 variantam. Sākot ar decembri, parādījās vēl trīs varianti – BA2.75, BN1 un XBB, kurš mēneša nogalē jau veidoja 23%.
Bauskā veiktā notekūdeņu monitoringa rezultāti nesakrīt ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, kas liecina par saslimstības mazināšanos pilsētā. Līdzīga situācija vērojama arī citās Latvijas pilsētās.
Dita Gudrā skaidro, ka SPKC apkopo laboratoriski apstiprinātos infekciju gadījumus, savukārt notekūdeņos tiek noteikta koronavīrusa koncentrācija un salīdzināts, vai tā pieaug vai samazinās. Jo tā lielāka, jo lielāka saslimstības izplatība konkrētajā reģionā.

Speciāla ierīce 24 stundu periodā reizi nedēļā ievāc notekūdeņu paraugus Bauskas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Lai iegūtu analizēšanai nepieciešamo ģenētisko materiālu, sākotnēji samērā lielo ievākto notekūdeņu daudzumu noreducē.
Paraugu ievākšanu un arī koncentrāciju noteikšanu veic zinātniskais institūts «BIOR», savukārt Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs analizē ģenētisko materiālu, nosakot izplatītākos vīrusa variantus. Monitoringā iesaistīta arī Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija.
Monitoringa aktuālie rezultāti redzami «BIOR» mājaslapā https://bior.lv sadaļā «Notekūdeņu monitorings».
Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijā tika ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu. Notekūdeņu monitorings tiek veikts arī Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā, Jēkabpilī, Salaspilī, Tukumā, Daugavpilī, Talsos un Saldū.
