www.bauskasdzive.lv
Notekūdeņu monitorings jūlija sākumā visās pilsētās uzrādījis Covid-19 omikrona apakšpaveidu BA4 un BA5 prevalenci, mikroblogošanas vietnē “Twitter” informē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Dita Gudrā.
Šomēnes aprit gads, kopš Latvijā tiek veikts notekūdeņu monitorings Covid-19 izplatības noteikšanai. Pētījumā ir iesaistīts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts “BIOR”, Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
“Bauskas Dzīve” jau rakstījusi, ka ka Valsts notekūdeņu monitoringa programmā Bauskā un Iecavā «Covid-19» izraisītāja monitorings netiek veikts, jo šī gada valsts budžetā līdzekļi tika paredzēti (piešķirti) tikai 12 apdzīvoto teritoriju regulārai apsekošanai.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmanis paskaidroja, ka pilsētas izraudzītas sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru un būtiskākie izvēles kritēriji to nozīmīguma secībā bija: iedzīvotāju skaits, reģionālā pārstāvība, notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma un attiecīgās pašvaldības atsaucība, kā arī paraugu loģistikas iespējas.
Izvēlēto pilsētu attēlojums redzams valsts zinātniskā institūta «BIOR» mājaslapā (https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/notekudenu-monitoringscovid-19-izplatibas-noteiksanai). «Covid-19» slimības izraisītāja monitorings tiek īstenots, sadarbojoties valsts zinātniskajam institūtam «BIOR», Rīgas Tehniskajai universitātei un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram. D. Fridmanis atzina, ka bez papildu finansējuma šāda monitoringa varbūtība Bauskā, arī Iecavā, ir ļoti niecīga.
D. Gudrā informē, ka Rīgā kopējā notekūdeņu attīrīšanas sistēmā vīrusa daudzums pieaug lēzeni, straujāks pieaugums ir vērojams, atsevišķi analizējot labo un kreiso Daugavas krastu. Galvaspilsētā dominē omikrona apakšpaveidi BA4 un BA5.
Arī Liepājā un Jēkabpilī ir vērojams infekcijas izplatības pieaugums. Abās pilsētās dominējošie ir BA4 un BA5, sasniedzot pat 90%.
Ventspilī, pēc notekūdeņu datiem, turpinās infekcijas izplatības samazināšanās, kas īsti neatbilst Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, atzīst Gudrā. Viņa pieļauj, ka cilvēki vairāk dodas ārpus pilsētas, kas arī ietekmējis rezultātus.
Līdzīgi kā lielākajā daļā pašvaldību, arī Daugavpilī Covid-19 koncentrācija notekūdeņos pēdējos mērījumos arvien pieaug.
Jūrmalā Covid-19 koncentrācijas vairākas nedēļas pēc kārtas pakāpeniski samazinājās, tomēr pēdējie mērījumi atkal uzrāda strauji pieaugošu tendenci vīrusa izplatībā. Dominējošie omikrona apakšpaveidi ir BA4 un BA5 90%.
Gudrā atzīst, ka Tukumā vīrusa izplatība vienu brīdi bija uzņēmusi apgriezienus, kamēr visās pārējās pašvaldībās bija “miera periods”. Pēdējie mērījumi atkal liecina par vīrusa izplatības augšupejošu tendenci.
Arī Jelgava un Salaspils nav izņēmums, un ir vērojams C19 infekcijas izplatības pieaugums.
Valmierā, pretēji SPKC novērojumiem, jūlija sākumā novērots samazināts vīrusa daudzums notekūdeņos. “Iespējams, ka arī šajā gadījumā ietekmējošais faktors varētu būt cilvēku migrācija,” pauž pētniece.
Viņa secina, ka krasi vīrusa koncentrācijas pieaugumi notekūdeņos nav redzami, bet tas varētu būt daļēji saistīts ar šovasar diezgan bagātīgajiem nokrišņiem.
Gudrā arī norāda, ka Covid-19 delta paveids kļuvis par ļoti retu parādību. Taču arī omikrona apakšpaveida BA2 dominance diezgan ātri tika izkonkurēta, un pašlaik jau visās pašvaldībās dominē BA4 un BA5 paveids.
Kā ziņots, pašlaik Latvijā ir novērojams Covid-19 infekcijas pieaugums, taču no veselības aprūpes sistēmas viedokļa neesot nekāda pamata celt trauksmi.
“Jūnija sākumā bija salīdzinoši mazāks Covid-19 gadījumu skaits, bet jūlijā mēs slimības izplatības rādītājos esam sasnieguši aptuveni to situāciju, kāda bija aprīļa beigās, kad omikrons gāja uz leju. Šobrīd dominējošie ir omikrona apakšpaveidi BA4 un BA5, kuri izraisa atkārtotas saslimšanas, bet cilvēki slimo viegli un slimnīcās pacientu ir ļoti maz,” šonedēļ sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Patlaban valsts uzdevums ir sagatavoties jebkuram Covid-19 izplatības scenārijam rudenī, taču nav pamata uzskatīt, ka rudenī būtu jāievieš kādi smagi ierobežojumi vai kaut kas jāslēdz, sacīja Pavļuts, piebilstot, ka šādi lēmumi šobrīd nav iespējami, jo neviens nezina, kāds būs vīrusa izplatības scenārijs.
FOTO: lsm.lv
Reklāma