Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes deputāti nobalsojuši par lēmumprojektu «Par kultūras nozares infrastruktūras attīstības modeļa izstrādi Bauskas pilsētā». Dokuments ar šķietami nevainīgu nosaukumu paredz milzīgas pārmaiņas Bauskas pilsētas kultūras un izglītības iestāžu jomā, kas izmaksās miljoniem eiro.
Jau kopš 2022. gada oktobra strādāja darba grupa, kas deviņās tikšanās reizēs izvērtēja kultūras un izglītības iestāžu attīstības perspektīvas, nākotnes redzējumu, izstrādāja SVID analīzi, apsekoja Bauskas vecpilsētas teritoriju, kā rezultātā tapa augstāk minētais dokuments.
Bibliotēka pārcelsies
Pieņemot dokumentu, Bauskas novada domes deputāti atbalstīja jaunu telpu meklēšanu Bauskas kultūras centram un Bauskas muzejam, kā arī šo iestāžu pašreizējo telpu kapitālo remontu nākotnē un plānus par to, kas šajās telpās atradīsies. Plašāk par to Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē stāstīja Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Viņa norādīja, ka pirmā iestāde, kurai plānotas pārmaiņas, ir Bauskas Centrālā bibliotēka, kuru no Kalna ielas nama plānots pārcelt uz ēku Uzvaras ielā 3. Pašreizējai Bauskas Centrālajai bibliotēkai platība ir 700 kvadrātmetru un Bauskas bērnu bibliotēkai – 170 kvadrātmetru, kamēr jaunajai ēkai kopējā platība ir 1200 kvadrātmetru, kas varētu apmierināt prasības.
Nepieciešamas lielākas platības
Vislielākās vajadzības pašlaik ir Bauskas kultūras centram un Bauskas muzejam. Bauskas muzeja pašreizējā platība ir 1191 kvadrātmetrs, bet nepieciešama 2800 kvadrātmetru platība muzeja attīstībai. «Izstādīt visu, ko muzejs varētu, šaurās un mūsdienu prasībām nepieejamās telpās ir problēma,» norādīja I. Tijone. Trūkst telpu arī muzeja krājuma glabāšanai.
Savukārt Bauskas kultūras centram nepieciešama apmēram 3000 kvadrātmetru platība. Galvenais uzdevums, kas dots šajā dokumentā – administrācijai atrast un izvērtēt piemērotu nekustamo īpašumu Bauskas vecpilsētā, kur varētu pārcelties Bauskas kultūras centrs un Bauskas muzejs. Konkrētas plānotās telpas lēmumprojekta apspriešanā neminēja.
Savukārt uz Bauskas kultūras centra un bijušās Bauskas vakarskolas telpām varētu pārcelties Bauskas mūzikas un mākslas skola. Šeit kopējais telpu platības pieaugums varētu būt apmēram desmit procentu apmērā.
Bauskas muzeja telpās turpinās darboties Tautas lietišķās mākslas studija «Bauska», kā arī radošais un kopienu centrs. Tiesa, kas tas būs par radošo un kopienu centru, pašlaik nav skaidrs.
Divi radošie kvartāli
Nākamie plāni ir iezīmēti jau ļoti ātri. Vispirms mēneša laikā tai pašai darba grupai ir jāsagatavo priekšlikumus investīciju objektu izvēlei Bauskas vecpilsētā publiskās un privātās partnerības projekta izstrādei. Tad Bauskas pašvaldības Attīstības un Būvniecības departamentam četru mēnešu laikā jāorganizē iepirkums skiču izstrādei īpašuma atbilstības novērtēšanai un finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai.
Izvērtējot idejas, I. Tijone uzsvēra, ka Bauskas vecpilsētas teritorijā veidosies divi radošie kvartāli – viens, uz kuru pārcelsies Bauskas kultūras centrs, un otrs, kurš veidosies ap Bauskas mūzikas un mākslas skolu.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks norādīja, ka pašreizējās Bauskas kultūras centra un Bauskas muzeja telpās bez pamatīga remonta ilgi strādāt nedrīkstēs un tāpēc vien šīs iestādes ir jāizceļ ārā no telpām. I. Tijone atzina, ka šeit ir svarīgas aktivitātes, kas saistītas ar Bauskas apvedceļu, kura izbūves rezultātā izdotos novirzīt satiksmi no Bauskas pilsētas un tas ļautu veiksmīgāk izmantot ēkas Kalna ielas malā. «Ir jādarbojas, lai dzīvība vecpilsētā atgrieztos,» tā A. Mačeks. ««Latvijas valsts ceļi» izprot mūsu situāciju. Domāju, ka pēc apvedceļa realizācijas visdrīzāk varēsim strādāt arī Kalna ielas namos,» tā I. Tijone.
Bauskas novada domes sēdē 22. decembrī deputāti vienprātīgi atbalstīja šos lēmumus, plānojot to veikšanai arī finansējumu 2023. gada budžetā.
Foto – Bauskas kultūras centra ēka Kalna ielā. Attēla avots: bauska.kultura.lv, publicitātes attēla autore – Lelde Feldmane-Zajarska.
Tiesa, kas tas būs par radošo un kopienu centru, pagaidām nav skaidrs.
Radošo un kopienu centram būt, tiesa pagaidām nav skaidrs ar ko tas nodarbosies , bet mēs vaiga sviedros strādājam , lai izdomātu jaunas DARBA vietas , amatus , panāksim , lai 75% novada iedzīvotāju “”strādā”” pašvaldības iestādēs, tas nodrošinās garantētus ienākumus.
Skolai Kultūras centrā gan nebūtu īstā vieta ne no kādiem aspektiem.
Kultūras namā jau tagad nekas nenotiek, varbūt es tikai nezinu …..
nu jau jums no “augšas”, novada vadības dod skaidru mājienu, ka vecpilsētas ēkās nekāda dzīvošana nebūs. Vien radikulītu, diloni un citas slimības varat saķert ēkās, kurām grīdas līmenis ir krietni zem ielas līmeņa un pirmā stāva sienas “raud” no mitruma. Kā arī ielu “rekonstrukciju” sabeigtā drenāžas sistēma šīm ēkām, ar redzamo rezultātu- ūdens pilnajiem pagrabiem.
notiek, notiek pie mums plānošana, kā veiksmīgāk “apgūt” simtus tūkstošus budžeta naudas, tikai drošības pēc dārgākie pasākumi tiek pārnesti uz Korfa dārzam līdzīgām vietām, zem bibliotēkas grāmatu plauktiem tomēr nedroši….
tas lai stājas koalīcijas partijās, jo nupat izveidotā jaunā vides un enerģētikas ministrija, tāpat kā covid laikā, dalīšot miljonus, un Bauskas “nacionāļi, redzams, tam brīdim gatavojas nopietni. Brīdim, kad Eiropas naudas atkal būs tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis. Tikai atkal- kam?
Bez miljonu objektiem nav ” zvaigžņu putekļu”. Kāpēc mūzikas skola jāmet laukā? Tas ir logiski?
Kas tā par privāto partnerību? Tā ir garantēta pārmaksāta pašvaldības nauda privāto partneru vairākām paaudzēm? Vecpilsēta? Tur viss rekonstruējams. Rekonstrukcija ir ļoti pateicīga objektu sadārdzināšanas pamatošanai.Vienmēr atradīsies kaut kas neparedzēts, it īpaši, ja nebūs kvalitatīva projektēšanas uzdevuma, līguma un projektētāji būs ” studenti”.
Tad skaidrs. Bijušais kinoteātri pārbūvēs pa kultūras namu. Nav slikti
Pats saprati, ko uzrakstīji? Kāds bijušais ko pārbūvēs?
Vai tad ūberkrutais bibliotēkas projekts Uzvaras ielā ar integrēto mazo bij sporta skolas namiņu nav iedzīvināms, vai tā ir kārtējā noraktā iniciatīva…
Lai dome nopērk veco Loding alus fabriku. Būs radošais kvartāls, būs kultūras centrs, būs restūzis, un koncertzāle Zemgalē.
Atkal nolemts dzemdināt kārtējo murgaino centru, pat nespējot noformulēt, kas tas tāds. Tikpat murgaini izklausās arī radošie kvartāli. Kādi nu mums tajā pussagruvušajā vecpilsētā tie kvartāli, un kas un ko tur radīs?
Radošajos kvartālos radīs algoti pašvaldības darbinieki? Varbūt vispirms jāattīsta aerodroma biznesa parks lai iekurbulētu Bauskas esību nākotnes apvedceļa un dzelzceļa malā.Tad arī varēs radīt, integrēt, socializēt, iekļaut par nodokļu maksātāju miljoniem. Vai tiešām deputāti ir tik nenopietni un balso vai balsos ar zināmu “sievišķīgas tamborēšanas” piesitienu par kaut kādiem mistiskiem kvartāliem?
Izskatās pēc daudzu gadu un daudzu miljonu objektiem. Varbūt ar jau ieplānotu ” labsajūtas” efektu nelielam iedzīvotāju pulciņam.
Uz Garozu! Uz bijušo profeni! Tur vietas daudz! Vietas pietiks visiem! Skatītāji un klausītāji arī būs!
Derpeles muižu izremontēja un siltināja. Un pansionātu uzreiz pēc tam pārvietoja uz Garozu. Kam tagad pieder Derpeles muiža???
Mūzikas skola pavisam nesen izremontēta un siltināta. Izmantojama tagad no pagrabstàva līdz jumta korei. Kurš šo ēku tagad iekàrojis? Ja reiz skolu iesaka pārvietot uz Kalna ielu agràkas vakarskolas vietā? Kad vēl būs un vai vispār būs tas apvedceļš?
Par bibliotēku vispār nav ko runāt. Tas projektos nauda burtiski izkūpēja gaisà. Un cik ilgi vilks bibliotēkas pārvietošanu uz Uzvaras ielu? Kamēr grāmatas ar visiem plauktiem izkritīs cauri grīdai?
Muzeju, bibliotēku vajag tuvāk zinātkārajiem pofigistiem- kādā skolā.Var arī slēgtajā skolā. Lai jaunieši smeļ derīgas zinības bibliotēkā un uzzina patieso vēsturi.
Alus fabrikā ” kopienas”? Alus fabrika var kalpot tikai normāliem alus dzērājiem. Tā ir svēta vieta.
Vajadzētu pretsvarā Vecpilsētas biedrībai dibināt Aerodroma-Biznesa parka biedrību un censties miljonu mākoni nosēdināt aerodromā-biznesa parkā. Aviācijas komponente relatīvi nesenā Bauskas vēstures periodā esot bijusi ļoti izteikta, tātad vēsturiskās tiesības uz miljoniem nav mazākas kā vecpilsētas graustiem ar smago vēsturi.
Kāda vecpilsēta,kāda ielikšana vecās ēkās? Vai galviņa vairs nestrādā? Blakus peldbaseinam ir zemes gabals,tad tur arī ceļat jaunu skaistu kultūras centru!!!
Gandrīz apgāzos, izlasot, ka Mūzikas skola, tikko izremontēta, siltināta utt. jāpārceļ uz BKC telpām- ne tur piebraukt var, ne normāli aiziet, kad nebūtu fūre apšļakstījusi. Vai klasēm tur būs piemērotas telpas, skaņas izolācija?Kuram šis ienāca prātā???
Un pļava pie RIMI apļa? Vieta Kultūras centram un vēl stāvlaukums sanāk.Privāta pļava? Un vecpilsētas ” kvartāli” nav privāti? Varbūt var samainīt ar pļavu pie baseina? Būtu iespēja arī Bauskas arhitektonisko kopskatu uzlabot un tranzīta braucēji Bausku vairs nesauktu par RIMI pilsētu.
Būs vēl par pāris iemesliem mazāk, lai novilktos uz vecpilsētu.
Mūzikas skolas izmešanu no esošās ēkas varētu dažādi klasificēt. Kad fakti vairāk atklāsies…
Laikam vēl senajos laikos jaunajam kultūras namam bija iedzīti testa pāļi bērzu birzītes malā, kuras fragments ir redzams RIMI kompleksa galā?
Sporta skolas ofisa ēka ir smuka.Tā nekur nav jāiekļauj.
“Radošie” kvartāli rodas paši no sevis. Vajag tikai graustus, narkomānus, bomžus un ar grafiti apsēstos. Pat bez miljoniem.
Tie, kas te ar putām uz lūpām komentē par mūzikas skolas pārcelšanu, varbūt, vispirms noskaidrojiet to, ka mūzikas skola nekur netiks pārcelta – pārcelšanas jeb telpu trūkuma jautājums ir aktuāls MĀKSLAS SKOLAI, kam ir kopējs nosaukums ar mūzikas skolu: “Mūzikas un mākslas skola”. A ta jums kā bullim sarkana lupata – izlasa tikai vienu frāzi no kopējā nosaukuma un aiziet!!!
Kādas skolas, kādi centri, galvenais ir miljoni.
Kas tad jums liedza normāli paskaidrot, kādu skolu pārcels, kādu nepārcels? Tukšpauru bars!
Vecpilsētā esoša 3000 m2 ēka? Kura tā ir? ” Saule”? Alus fabrika? Kādi vēl varianti?; Varbūt etiķa fabrika, varbūt bijusī Dzeņa kunga saimniecība? Tātad pārmaksās trīskārtīgi salīdzinot ar klaju lauku. Pirks zemi un ēku, projektēs demontāžu un demontēs, projektēs un rekonstruēs-būvēs, pārmaksās par būvniecības laikā atrastajiem pārsteigumiem. Un kur tā privātā partnerība? “Fabrikas” īpašnieks iznomās (ieguldīs aktīvus?) īpašumu un zemi līdz nākošajam gadsimtam? Visos variantos- kur ir stāvlaukums!? Izskatās pēc kādu interešu lobēšanas.
Visas vecās būdas ir energoneefektīvas. un tajās atklājas neparedzētas būvkonstrukciju un inženiertīklu problēmas. Ja arī saglabās veco čaulu, tad tas tikai sadārdzinās būvniecību. Sanāks kaut kas līdzīgs JRT epopejai, kuru projektēja slavena un kvalificēta arhitekte, bet vienalga būvniecības neparedzēto tehnisko problēmu bija pietiekami, kuras maksā naudu un prasa laiku.Bauskas gadījumā miljoni būs jāpareizina ar divi.
Lēmēji varētu aizbraukt uz Līgatnes veco ķiveru fabriku, kas tagad ir radošais kvartāls ZEIT. Un apskatīties ko varot un kā izdarīt par apm. pusmiljonu ” vecajā” naudā.
Kas ar palīgskolām būs??Iecavā bērni kā siļķes mucā,nav kur palikt.Viens otram uz kakla sēž.Viņi te plānus stulbus kaļ.Atkal šķērdēs naudu.
Zālītē aizbrauc paskaties priekšniek.Diez,tu savu bērnu laistu telpās kur nav vietas pat 5 cilvēkiem ?
Es kā vecāks rakstīšu uz IKVD
Paskatīsimies kā tiks slēpta megaprojektu sabiedriskā apspriešana. Miljoni vai parāda miljoni būs uz nodokļu maksātāju kakla. Iedzīvotāji visticamāk gribētu jaunu kultūras centru ar stāvlaukumu pie RIMI vai baseina, skolu esošajā vietā, bibliotēku partijas komitejā un privātos “radošos kvartālus” bez nodokļu maksātāju naudas.
Ideja atpirkt un pārbūvēt Lodinga alus fabriku (ja tāda ir pašvaldības vāji slēptā iecere) nav zemē metama, taču vispirms būtu jāvienojas un juridiski jāfiksē pirkuma cena, lai tā procesā neizaugtu trīskārša. To savukārt ir vērts darīt tikai tad, kad ir veikta kompleksa tehniskā stāvokļa izpēte un kāds labs arhitekts “piemetis”, kādas funkcijas tajās ēkās tad īsti ir iespējams izvietot. Vēsturisku ēku pārbūve ir dārga, taču ir reizes, kad, taupot naudu, tiek zaudētas daudz nozīmīgākas vērtības. Varbūt šī patiešām ir vēsturiska iespēja iedvest dzīvību veselam Bauskas vecpilsētas kvartālam un nepieļaut šeit veidoties kārtējai drupu kaudzei?
Arī partnerība nav slikta doma, taču šādai sadarbībai jābūt abpusēji izdevīgai.
Uz kurieni tu rakstīsi, uz NKVD?
Esošā ekonomiskā un politiskā situācija ir vispiemērotākā miljonu bārstīšanai. Pašvaldība X stundas plānus ir sastādījusi, resursus ir sagādājusi un paslēpusi no ” g.krāsns”?
Godīgi sakot, būtu žēl, ka amatieri sabojātu alus pabrīķi , briesmīgi pārmaksātu un viņiem par to nekas nebūs. Varbūt vienīgi sinagogas aura kaut kā…..
Vai tad šādiem darbiem obligāti jāpiesaista amatierus?
Vai tad pašvaldībā ir daudz darbinieku ar RTU izglītību un sertifikātiem?
Atbalstu, t.sk ja slēptā vēlme ir Lodinga iegāde.
Bet es nestādos priekšā, kurš no domes vai konkrētajām iestāžu amatpersonām to spēs novadīt, lai pašvaldība neiebrauktu daudzmiljonu saistībās uz ilgu laika periodu..
Līdzīgi kā stāsts par sporta skolas “pasūtīto” halli, taču šī iniciatīva ir vēl komplicētāka un sareźgītāka.
Alus fabrika ir superīgs projekts tikai īstiem miljonāriem nevis pašvaldībai, kura galus nevar savilkt kopā. Tādas vēsturiskas ēkas pārveidot mūsdienu komforta prasībām ir dārgāks prieks kā būvēt no jauna kaut ko, kaut kur. Kaut vai jautājums kā to nosiltnāt, lai nebūtu lieli siltumzudumi.
Nu tak pa iekšpusi.
Skaidro vai neskaidro, dari vai nedari neko, tāpat būs klāt komentatori, kam nekas un nekad nebūs labi – bļaus tāpat par visu ko, jo viss tak ir slikti un galvenais ir izgāzt savu žulti par visu ko.
Interesanti būs pavērot,kas būs Lodinga alus pabrīķa patiesie īpašnieki un kas izkārtnes,publiskās partnerības ietvaros!
Kam iekārojās Mūzikas skolas ēku,kura ir izremontāta,sakopta,par ārieni nemaz nerunājot.Viss tur ir ar gaumi.Tas ir direktores Anitas Velmunskas no sirds ieguldītais darbs.Vakarskolas telpas jau 25 gadus atpakaļ bija nožēlojamā stāvoklī.Kauns novadam ir vai nav.
Vai tad Mākslas skolas bērni, bērnu vecāki var piebraukt pie BKC, vai tad Mākslas nodaļas bērnus neapšļakstīs fūres?
vai uz šīm domes aktivitātēm nevajadzētu skatīties no materiālās puses, no naudas “apguvēju” skatpunkta? Tās taču cerības, cerības un plāni, kā tikt un izlietot to paredzēto ES naudu, ko dalīs Enerģētikas un vides ministrija, speciāli jaunajai ES programmai, respektīvi tās piešķirtās naudas dalīšanai izveidota. Tā, kā ar elektrostaciju uz Mūsas un Mēmeles celšanu neveicas, domnieki cer vismaz ko “sakasīt” ar energoefektīvu, laikmetīgu sabiedrisko būvju celšanu novadā, ko līdzīgu jau par miljoniem, parāda miljoniem uzceltajām
Ja “privātās partnerības” pilotprojekts izdosies, tad Bauskas novada iedzīvotāji gadu desmitiem maksās raudādami miljonus šim un nākošajiem”privātās partnerības” projektiem. Varat minēt, kas būs “privātie partneri” vai to radi, draugi vai “stjuartes”. Tomēr bez RTU diploma un labas prakses būvniecībā un restaurācijā sanāks tikai čiks, ļoti dārgs čiks. Alus fabrika ir cienīga lai ar to nodarbotos būvniecības un restaurācijas profesionāļi un turīgi pasūtītāji.
Nē nu cirks.Un ko vecajā profenē taisās likt?Riktīgos džungļos,kur nav normāla ceļa,meža vidū???
Mūzikas skola Upmalas ielā tak samērā nesen tika uzcelta, jauna un skaista ēka, kāda velna pēc tā ir tagad kautkur jāpārvieto? Kas tās par debīlām idejām?…