Novadu apmeklē Izraēlas vēstniece; sadarbības jomas pārrunā domē un Bauskas muzejā

Darba vizītē Bauskas novadā otrdien, 13. janvārī, bija ieradusies Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Sandra Simoviča, «Bauskas Dzīvi» informēja vēstniecībā.

Vizītes sākumā vēstniece tikās ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Mačeku.

Kā ziņo Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, tikšanās laikā tika pārrunāta iespēja atjaunot un sakārtot holokausta upuru piemiņas vietas, veicinot vēsturiskās atmiņas saglabāšanu. Memoriāls Likvertenu silā ir viena no holokausta upuru piemiņas vietām Bauskas apkārtnē, kur Otrā pasaules kara laikā genocīda rezultātā tika iznīcināta liela daļa Bauskas ebreju kopienas. Savukārt memoriāls “Sinagogas dārzs” Rīgas ielā 35 Bauskā atrodas bijušās sinagogas vietā un ir nozīmīgs piemiņas objekts pilsētvidē.

Tikšanās dalībnieki apsprieda arī iespējamo sadarbību tūrisma jomā, pašvaldības īstenotos reģionālos un pārrobežu tūrisma projektus, skolēnu un jauniešu iniciatīvas, kā arī uzņēmējdarbības vides stiprināšanu Zemgalē.

Uzmanība tika veltīta arī ārkārtas situāciju gatavībai. Vēstniece dalījās ar Izraēlas pieredzi civilās aizsardzības jomā un pauda gatavību dalīties zināšanās, ja pašvaldībām būtu interese par turpmāku sadarbību vai pieredzes apmaiņu.

Pēc tikšanās vēstniece devās uz Bauskas muzeju, kur ar interesi apskatīja iekārtoto turīgā Bauskas ebreja istabu un digitālo ekspozīciju par ebreju vēsturi 20. gadsimtā.

Arī ar Bauskas muzeja direktoru Aigaru Urtānu tika pārrunāti memoriāla Vecsaules silā restaurācijas jautājumi, uzsverot, ka tas ir ne tikai piemiņas objekts, bet arī nozīmīgs mākslas darbs, kuru būtu nepieciešams atjaunot.

Te neliela atkāpe par memoriālu, ko vērts akcentēt

Par šo tēmu „Bauskas Dzīvē” mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis vēstīja rakstā „Aizmirst un atcerēties” jau pagājušā gada 3. oktobra numurā saistībā ar pieminekļa «Cilvēku stāvi» autora tēlnieka Imanta Murovska (1925–2001) simtgadi. «Reducējot figūras līdz ģeometriskām formām un sejas daļā atsakoties no individuāliem vaibstiem, mākslinieks panācis, ka skatītājs šos tēlus uztver nevis kā konkrētus cilvēkus, bet gan kā vispārinātus nacisma upurus, turklāt hipertrofētie stāvi, slejoties augstu pāri kādreizējo slepkavu līmenim, rada tik svarīgo upuru morālās uzvaras un cilvēcīguma triumfa sajūtu. Piemineklī tāpat jaušama asociācija ar Jeruzalemes Raudu mūri – divtūkstoš gadu seno ebreju ticības un cerības simbolu,» raksta D. Bruģis.

Viņš publikācijā uzsver, ka piemineklis ir nežēlīga laika zoba skarts, tas «sagrauzis» jau krietnu daļu dolomīta bloku, turklāt šādi izdrupumi veidojas arvien no jauna. «..tēlnieka Imanta Murovska simtgade likās labs iemesls, lai uzsāktu sarunas par Vecsaules memoriāla renovāciju, kas būtu nozīmīgs veikums gan noslepkavoto Bauskas ebreju piemiņas saglabāšanai, gan pateicība tēlniekam, kura piemineklis noteikti ierindojams starp mākslinieciski augstvērtīgākajām holokausta upuru piemiņas zīmēm,» aicina D. Bruģis. Turklāt šogad memoriālam aprit 55 gadi, jo tas atklāts 1971. gadā.

Vizītes noslēgumā Izraēlas vēstniece apmeklēja uzņēmumu “Balticovo”, kas ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā.

Plašāk par S. Simovičas vizīti Bauskā lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā un elektroniskajā versijā 16. janvāra numurā.