LETA
Novadu skolās par pamatproblēmu pašlaik tiek uzskatīts mācību materiālu trūkums, bet mazajās skolās – arī finansējuma modelis, aģentūrai LETA pauda vairāki Zemgales skolu skolotāji.
Pēc vienošanās, kas tika panākta starp valdību un pedagogus pārstāvošo arodbiedrību, tiks palielināts viena skolēna vidējais mērķdotācijas apmērs, sabalansēta skolotāju darba nedēļa un palielināta skolotāju zemākā bruto algas likme. Aģentūra LETA jautāja novadu skolotājiem, vai viņi ir apmierināti ar panākto un vai šī vienošanās ir atrisinājusi sāpīgākās problēmas skolās.
Bauskas novada Codes pamatskolā ir ap 120 bērnu. Latviešu valodas skolotāja ar 42 gadu stāžu Inga Eglīte ir apmierināta ar pieteiktajā streikā sasniegto. Viņa sacīja: “Prasījām tikai to, kas jau agrāk bija apsolīts.”
Arī Eglīte sacīja, ka jāiegulda ļoti daudz papildu darba, lai sagatavotos stundām – latviešu valodai kompetenču izglītībā ir tikai darba lapas, bet ar tām nepietiek. Šim darbam tiek veltīts laiks līdz pat vēlam vakaram.
Skolotāja uzsver, ka bērni ir ļoti dažādi, ar dažādām spējām un zināšanām, ir bērni, kam nepieciešama individuāla pieeja, bet tas prasa laiku. Skolotāju palīgu, kas varētu strādāt ar šādiem bērniem, ir par maz, jo pietrūkst finansējuma viņu darba apmaksai.
Skolā mācās arī ukraiņu bērni, kuriem mācību līdzekļu nav vispār. Skolotāji ir pārslogoti, saka Eglīte.
Jelgavas novada Ozolnieku vidusskolas direktora vietniece Ritma Tīrumniece pauda, ka vajadzētu sagaidīt, kad pieņems budžetus, lai varētu spriest par panākto. Pagaidām ir tikai solījumi.
Kompetenču izglītība uzliek nenormālu slodzi, ja netiks sabalansēta apmaksa par ārpustundu darbu, tad situācija neuzlabosies, sacīja Tīrumniece, piebilstot, ka skolotājiem šobrīd ir milzu slodze un milzu atbildība. Jau pirms trim gadiem skolā brīdināja, ka nav, ar ko strādāt, nav mācību materiālu. “Skola 2030” mapēs materiālu ir par maz un tie ir nesakārtoti, grūti atrast vajadzīgo, un materiālu kvalitāte ir nevienmērīga, atzina skolas pārstāve.
Aizkraukles novada Pērses pamatskolā ir 1.-6. klase, un tajā mācās tikai 20 bērni. Šeit pedagogi negatavojās streikot. Skolotājs, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu, domā, ka streikam nebūtu vecāku atbalsta, jo vecāki strādā, bet bērni klīstu apkārt, ja skola streikotu. Lielāko problēmu skolotājs saskata motivācijas trūkumā, tajā, ka bērni nevēlas mācīties.
LETA jau rakstīja, ka valdība atbalstīja arī IZM priekšlikumu par 3,7 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu digitālo platformu mācību materiālu pieejamību. Tuvākajā laikā skolēniem un pedagogiem tiks nodrošināta iespēja izmantot digitālās mācību platformas “soma.lv”, “maconis.lv” un “uzdevumi.lv”. Savukārt vidējās izglītības posmā būs iespēja abonēt arī “letonika.lv”, “Ebsco” vai “Britannica” resursus pētniecības un padziļinātā satura pieejamībai.
Reklāma