Sēnes var lasīt ne tikai Vidzemes, bet arī Vecumnieku novada mežos. Vallietei Silvai Bērenfeldei mežs ir gandrīz vai otrās mājas, un 18. novembrī viņa arī devās baudīt rudenīgu gaisotni.«Klusībā priecājos, ka valsts svētku dienā esmu savā zemē un mežā. Devos Taurkalnes silā ar domu savākt sūnas un ķērpjus. Biju gan dzirdējusi, ka Vidzemē arī tik vēlā rudenī ir atrastas sēnes. Šis fakts manī pamodināja sēņotājas garu, un man nevajadzēja vilties, atradu gailenītes. Tas gan ir rekords. Ja atmiņa neviļ, tad 28. oktobris līdz šim ir bijis pēdējais datums, kad man veicies sēņošanā. Taurkalnes mežus pazīstu ļoti labi, zinu ogu un sēņu vietas. Smejos, ka jūtos kā sakņu dārzā. Taču aizvien vairāk nākas apgūt jaunas vietas, jo zaļās rotas platības samazinās. Kur kādreiz sēņoju un ogoju, tagad ir izcirtumi.»
