Ogu un augļu paradīze Elejas pievārtē

«Klīvēs» augļkopība paplašinās ar vēlmi darboties veselīgo dārza labumu virzienā

Augļu un ogu pārbagātības meklējumos šoreiz dodamies uz kaimiņpagasta zemnieku saimniecību «Klīves». Aprikozes, saldie ķirši, vīnogas, plūmes, zelta jāņogas, irbenes – sauciet, kuru saldo, gardo un veselīgo dārza velti gribat, – tās visas te, pusstundas braucienā no Bauskas, aug.
Mūsu gids ir Māris Šņickovskis, kas «Klīvēs» saimnieko kopā ar vecākiem Aivaru un Guntu, kā arī brāli Gintu. Saimniecību jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā pārņēma Māra tēvs, izšķiroties par labu īstam darbam ar zemi un pametot pasniedzēja karjeru. Sākuši ar vienkāršākām lauksaimniecības kultūrām, taču pamazām dārzs pa dārzam pievienojušies augļu koku un ogulāju stādījumi. Pašlaik saimniecības garšīgākā raža aug aptuveni 18 hektāros, bet pārējos nedaudz vairāk kā 50 Zemgales lauku klasika – kvieši, rapsis. «Klīvēs» audzē arī nektāraugus kā pašu bitēm, tā sēklas ievākšanai.
Nu jau grūti esot saprast, kas saimniecībā vadošais nodarbošanās veids. Augļkopība paplašinās ar katru gadu, jo arvien kaut kas tiek piestādīts klāt. «Un reti kas tiek rauts ārā,» smej Māris. Augļu koku un ogulāju daudzveidība tik plaša, ka šķirnes prātā paturēt grūti. Labāk, protams, atmiņā paliek tas, kas aug vairumā. Retumus iegalvot grūtāk.

Lai nav kā citiem un sezona garāka
Saimniecība pievērsusies augļkopībai, turklāt arī neierastāku kultūru audzēšanai gan tāpēc, ka bijusi vēlme darboties veselīgo dārza labumu virzienā, gan arī meklējuši nišas produktus, lai nav tā kā citiem. Turklāt ar daudzveidību iespējams pagarināt aktīvo sezonu. Iecere ir sākt jau jūnija sākumā ar sausseržiem. Tad vēl tiekot tirgoti pērnie āboli, bet cilvēki jau grib kaut ko svaigu. Pēc tam seko agrākās saldo ķiršu šķirnes, no kurām gatavības stafetes kociņu cita pēc citas pārņem pārējās saimniecības ogas un augļi.
Augļu dārza labumus saimnieki paši arī tirgo gan nakts tirgū, gan citos Rīgas tirdziņos. Sava daļa paliek arī pašlasītājiem. Nupat Māris izziņojis kārtējo pašlasīšanas tūri, kurā ikviens var ievākt gardās un veselīgās dārza veltes. Tagad piedāvājumā bumbieri, smiltsērkšķi, melnais plūškoks, vīnogas, plūmes, rudens avenes, pīlādži, cidonijas. Daļa ogu un augļu tiek arī pārstrādāta, piemēram, sulās. Tam izmanto specializēto uzņēmumu pakalpojumus, jo pašiem savu pārstrādi uzturēt tomēr esot problemātiski.

Vīnogas kā krelles
Sākam rudens pastaigu «Klīvēs» ar šī brīža fotogēniskākās dārza kultūras – vīnogu – apskati. Māris stāsta, ka tās speciāli formētas un izvītas pa stiepļu rāmi, neļaujot tām īpaši kuplot, lai no visām pusēm tiek klāt saule. Šādam teju mākslinieciskam darbam bija vajadzīgi vismaz trīs mēneši. Atvases apgrieztas, katrs zariņš atsiets, lai ieņem konkrēto vietu, augs pacelts augšā un viss izvietots noteiktā sistēmā. Neapstrīdami ar ķiršu koku ir daudz vieglāk, taču Māra tēvs reiz stādus sagādājis, iestādījis, tagad tie pienācīgi jāsakopj, lai ražo. Un rezultāts neliek vilties – ķekari kā krelles uz vijīgajiem dzinumiem. No pirmā skata šķiet gandrīz kā mākslīgi veidota dekorācija. «Klīvēs» aug septiņas astoņas vietējo selekcionāru veidotās tumšo un gaišo vīnogu šķirnes, piemēram, ‘Vārduve’, ‘Supaga’, ‘Sukribe’. Kāda saldāka, cita skābāka.
Turpat līdzās divām vīnogu rindām jau pa gabalu manāmi smiltsērkšķi – viena agrāka šķirne ar dzeltenākām, mazākām ogām, pašā gatavības kulminācijā ir oranžās un izmērā prāvākās ogas, bet vēl ir arī dzeltenas ar oranžīgiem dibentiņiem. Varētu šķist, ka smiltsērkšķi jau nu reiz ir kultūra, ko iestādi un aizmirsti, taču nekā nebija – tagad Latvijā ievazājies kaitēklis arī tiem – smiltsērkšķu muša. Tā pāris nedēļas, pirms ogas gatavas, iedēj tajās olas. Tiklīdz oga nogatavojas, tā saplok gluži kā tāda rozīne.