Kristīne Sēnele
Vidējā salnu postījumu intensitāte ap 75% – tik skaudra aina paveras Bauskas novada augļkoku un ogulāju dārzos. Pavasara salnas, kuras audzētāji gan dēvē par īstu salu, nav saudzējušas ne ābeles, ne upenes, ne citas kultūras.
Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no Bauskas novada saņemti 14 pieteikumi cietušo augļu un ogu dārzu apsekošanai ar kopējo platību gandrīz 160 hektāri. Galvenās kultūras šajos dārzos ir ābeles (ap 72 ha) un upenes (ap 58 ha). Taču pieteikti arī aptuveni pieci hektāri krūmcidoniju, četri hektāri bumbieru. Tāpat vidēji pa hektāram, pusotram saldie un skābie ķirši, lielogu dzērvenes, krūmmellenes. Vēl 14 salnu skartajos hektāros aug citi ēdamo augļu un ogu stādījumi.
Tāpat kā citviet Latvijā arī Bauskas novadā cietušos laukus apseko Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Salnu postījumus septiņās novada bioloģiskajās saimniecībās novērtēja arī LLKC Bauskas biroja augkopības konsultants Edgars Dzelme. Viņš stāsta, ka galvenokārt apsekoti ābeļdārzi un upeņu lauki un secinājumi ir bēdīgi, – visas kultūras ir pamatīgi cietušas salā. Saimnieki sala postījumus nav pārvērtējuši, atsevišķos gadījumos varbūt pat gluži pretēji – tiem šķitis, ka kaitējums bijis mazāks. Augļkoku un ogulāju lauki apskatīti vismaz piecās vietās, secinot, ka ir vietas, kurās ir 100% ražas zudumi, bet kāda teritorija varbūt nedaudz vairāk bijusi pasargāta no aukstuma: «50% bija minimālais, ko varēja ielikt un arī ļoti retās reizēs. Pārsvarā sala postījumu intensitāte bija aptuveni 75% un vairāk.» E. Dzelme šāda apmēra sala postījumus līdz šim nebija novērojis, tāpat arī pieredzējušie kolēģi atmiņā varējuši atsaukt tikai pagājušā gadsimta 80. gados.
Arī VAAD inspektori uz 20. jūliju bija jau apsekojuši piecu integrētās audzēšanas saimniecību augļu dārzus, ziņo dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Aija Čonka. Vēl apskatāmas divas saimniecības. Apsekoti ir gan ābeļu, bumbieru, gan krūmcidoniju, skābo un saldo ķiršu stādījumi. «Augļu dārzos vidējā salnu postījumu intensitāte ir lielāka par 74%. Salnu ietekme ir bijusi atkarīga no stādījumu atrašanās vietas, kultūras ziedēšanas laika – agrīnās vai vēlākas šķirnes – un citiem faktoriem. Piemēram, piecos apsekotajos ābeļu laukos kopējā platībā nedaudz virs 16 ha noteikta vidējā postījumu intensitāte nedaudz virs 80%,» tā A. Čonka.
Atgādinām, ka pēc šī gada bargajām un ilgstošajām pavasara salnām Latvijas augļkopjiem un ogu audzētājiem bija iespēja pieteikt savus cietušos augļu un ogu dārzus apsekošanai. LAD sniegtā informācija liecina, ka kopumā saņemti 256 pieteikumi pa kopējo platību vairāk nekā 2300 ha. Vislielākās platības pieteiktas no Ogres, Limbažu un Tukuma novada. Lauku apsekošana ilgs vēl līdz 31. jūlijam.
Zemkopības ministrijā norāda, ka apsekošanas rezultātā iegūtā informāciju tiks apkopota un tikai tad tiks lemts par to, kāds atbalsts augļkopjiem un ogu audzētājiem varētu tikt sniegts.
Attēlā – Upeņes arī cietušas maija salnās. No Bauskas novada saņemti 14 pieteikumi cietušo augļu un ogu dārzu apsekošanai ar kopējo platību gandrīz 160 hektāri. Upenes šajos dārzos ir ap 58 ha. Foto: Ivars Bogdanovs
iedzivotaju mazak tadat ogas ari nevajag tik daudz
vai tiešām gandrīz visā novadā ir bijusi zemāka temperatūra par Bauskā piedzīvoto? Arī šeit temperatūra noslīdēja līdz -6 grādu atzīmei un mīnusos turējās ilgāk par nedēļu, bet dārzā pilsētas teritorijā ābelēm, bumbierēm zari lūzt, skābajiem ķiršiem rekordraža, saldais vēl jauns, bet raža normāla, krūmcidonijas, krūmmellenes, jāņogas, upenes- zari līdz zemei, aprikoze pilna, vien persiku mazāk un plūmju pavisam nedaudz. Tāda tā situācija, ja vēlas ko sagaidīt ražā un eiro 50 priekš “grīnstīm” nav žēl, bet ar vienu paku šīs, no cukurbietēm iegūtās “brīnumvielas” var nomiglot un saglābt daudzus jo daudzus hektārus, ja vien ir vēlēšanās.
Atkal iemesls no valsts diedelēt naudu. Salnas, aukstums, karstums, sausums, lietus, plūdi, zemestrīce, karš Ukrainā, bads Āfrikā utt. utjp. 🙂
Badakāši!!! Ka tik raust un raust!!
Ko jūs melšat? Pilsētā ir cita situācija ar mazdārziņa augļu kokiem, bet lielās platības ir apsalušas pa “tīro”. Ne jau tie īpašnieki par to ir priecīgi. Un savukārt-eksperti ir pieredzējuši, ka atšķir pilnu krūmu no pilnīgi tukša. Tāpat jau diez vai ko viņiem kompensēs, jo parasti jau atbalsta tikai lielos magnātus-zemniekus, ne jau augļkopjus vai dārzkopjus. Tā kā beidziet vaukšķēt.
un tie zemnieki pie mums Latvijā ir godprātības kalngals, ne tie, kuri izmantos jebkuru iespēju, redzot veidu kā iegūt lielāku peļņu. Iesākumam, tas pats raundaps, ļoti ievērojamu izdevumu praktiskai “dzēšanai”, izmantojot šādām vajadzībām kaltes. Tikai nesakiet, ka lieljaudas miglotāji, piedevām pa divi trīs pa mūsu ceļiem pārvietojas, lai dzeltēt sākušu rapsi un labību miglotu pret veldri vai “piebarotu….