Olu ražotāji un tirgotāji: Labos apstākļos turētas vistas ir veselīgākas un dēj kvalitatīvākas olas

Labos apstākļos turētas vistas ir veselīgākas un dēj kvalitatīvākas olas, diskusijā “Kad Latvija būs brīva no sprostiem?” pirmdien pauda olu ražotāji un tirgotāji.

Diskusija norisinājās kā daļa no izstādes “Par dzīvniekiem – Eirotūre 2024”, kas veltīta dzīvnieku aizsardzībai un ierīkota speciāli piemērotā kravas automašīnā.

SIA “Alūksnes putnu fermas” izpilddirektors Hermanis Dovgijs atzīmēja, ka uzlabot vistu labturību ir svarīgi pašiem ražotājiem, jo vistas, kuras turētas labos apstākļos, ir veselīgākas, kā arī dēj vairāk un kvalitatīvākas olas. Tomēr, lai pārietu uz labos apstākļos turētu vistu olu izplatīšanu, nepieciešami papildu līdzekļi, tāpēc ārpus sprostiem dētas olas ir dārgākas par aptuveni 20%.

Viņš skaidroja, ka patlaban 60% no uzņēmuma vistām tiek turētas ārpus sprostiem. Pāreju uz ārpus sprostiem turētu vistu audzēšanu daļēji ietekmē sabiedrības spiediens un klientu vēlmes, kuri vēlas saņemt labos turēšanas apstākļos dētas olas.

SIA “Orkla Latvija” komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Bagātā sacīja, ka uzņēmuma viens no galvenajiem stūrakmeņiem veiksmīgai ražošanai ir ilgtspēja, tāpēc ir izstrādāta ilgtspējas stratēģija, kuras viens no mērķiem ir dzīvnieku labturība, kas ietekmē arī produktu un izejvielu kvalitāti. Tāpēc uzņēmums “Spilva” zīmola produktu ražošanai gandrīz pilnībā izmanto ārpus sprostiem turētu vistu dētās olas. Uzņēmuma mērķis ir līdz 2025.gadam visai “Spilvas” produkcijai izmantot tikai ārpus sprostiem turētu vistu dētās olas. Majonēžu kategorijā uzņēmums jau tagad gandrīz pilnībā izmanto ārpus sprostiem dētas vistu olas un mērču kategorijā to plānots paveikt līdz 2024.gada beigām.

AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps pauda, ka citu variantu nav un ir jāpāriet uz labos apstākļos turētu vistu sistēmu. Tomēr šobrīd nav skaidrs, cik ilgu laiku pilnīga pāreja varētu prasīt. Eiropā un sabiedrībā ir nosakņojusies ideja par labāku apstākļu nodrošināšanu dējējvistām, un patlaban ļoti reti ir kāds ražotājs, kurš vēl izskata iespēju ieguldīt sprostos dētu olu sistēmās.

Viņš skaidroja, ka atbrīvoties no sprostos turētām vistām ir viens no ilgtspējīgas domāšanas veidiem. Rūpēties par vistu labturību, rīkoties atbilstoši patērētāju pieprasījumam un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi. Auškāps teica, ka šī ir morāli viegla izvēle, bet nav tehniski vienkārša, jo pāreja ir sarežģīti izpildāma, jo prasa daudz līdzekļu. “Balticovo” paredz līdz 2027.gadam atteikties no dējējvistu turēšanas sprostos.

SIA “Rimi Baltija” kategoriju vadības direktore Linda Jākobsone skaidroja, ka ceļš, lai atteiktos no dējējvistu turēšanas sprostos, nav bijis viegls un bijis izaicinājumiem pilns. “Rimi” pārstāve uzsvēra, ka liela nozīme ir ražotāju gatavībai un tam, cik gatavi šim solim ir pircēji. Liela korelācija ir starp cilvēku labklājību un dzīvnieku labturības aspektiem. Augstākie ārpus sprostiem dēto olu rādītāji ir ekonomiski nodrošinātās ES valstīs kā Vācijā, Austrijā un Skandināvijas valstīs. Tomēr viņa skatās uz Latvijas tendencēm optimistiski, norādot, ka “Rimi” pircēji arvien vairāk vēlas iegādāties olas, kas iegūtas dzīvniekiem draudzīgā veidā.

“Orkla Latvija” pārstāve atzīmēja, ka ir svarīgi runāt par sabiedrības izvēli un gatavību izvēlēties labi turētu dzīvnieku produktus. Patlaban grūti teikt, vai labturības faktors ir pirmā izvēle, kas ietekmē produkta iegādāšanos, tāpēc, viņasprāt, sabiedrības izglītošanai un šādu izstāžu izveidei ir liela nozīme. Sabiedrības izglītošana esot kopīgs darbs, kas jāveic, lai mainītu patērētāju uzskatus un izvēli.

Auškāps atzīmēja, ka “Balticovo” sācis trīs lielu ārpus sprostu novietņu kompleksa izveidi ar 150 000 putnu vietām un modernām mūsdienīgām iekārtām, kā arī uzņēmums rūpējas par to, lai jaunputnus audzētu ārpus sprostu apstākļos. Uz katrām trim dējējvistu novietnēm nepieciešams izveidot vienu jaunputnu novietni.

Patlaban “Balticovo” Vilcē, Madonā un Daugavpilī transformējis gandrīz visas vistu novietnes uz brīvo vistu novietnēm. Savukārt Iecavā uzņēmums fokusējas uz kūtī dētu olu ražošanu. Vilcē patlaban ir 20 000 brīvo vistu novietne ar astoņu hektāru platību vistu ganībām. Auškāps atzīmēja, ka katram putnam nepieciešami četri kvadrātmetri ganībām. Daugavpilī izveidota 40 000 vistu novietne, kur vistu ganībām atvēlēti 16 hektāri. Tāpat viņš pauda, ka uzņēmums strādā pie papildu attīstības plāniem.

Auškāps arī teica, ka “Balticovo” sadarbojas ar vietējām bioloģiskajām saimniecībām, kurām palīdz izplatīt produkciju. Sadarbības rezultātā “Balticovo” nodrošina bioloģisko olu produktu klāstu un palīdz mazajām saimniecībām eksportēt savu produkciju un izcelties vietējā tirgū.

Dovgijs atzīmēja, ka patlaban “Alūksnes putnu ferma” piedalās “Rimi” iniciatīvā, piebilstot, ka ārpus sprostiem dētu olu nodrošināšanas process ir ļoti laikietilpīgs. Lai “Rimi” varētu nomainīt tirgotās olas pret tādām, kuras dētas ārpus sprostiem, nepieciešams vismaz viens gads, bet ražotājam pārejas process var aizņemt pat trīs līdz piecus gadus. Patlaban “Alūksnes putnu ferma” plāno atteikties no sprostos dētām olām laika periodā no 2026. līdz 2028.gadam.

Tāpat viņš pauda, ka pāreja uz ārpus sprostiem dētām olām prasa ne tikai ražotāju un tirgotāju iesaisti, bet arī sabiedrības. Svarīgi ir ne tikai sabiedrības uzskati, bet ari darbi. Cilvēki bieži vien runā par nozīmi iegādāties ārpus sprostiem turētu vistu dētas olas, bet turpina veikalos iegādāties lētākās olas, kuras ieved no trešajām valstīm.

“Alūksnes putnu fermas” pārstāvis sacīja, ka šī pāreja ražotājiem liek norakstīt lielu daļu no iepriekš veiktajām investīcijām, kas nav vēl norakstītas un amortizētas, tāpēc nepieciešami arī atbalsta instrumenti no valsts puses. Tomēr Dovgijs arī sacīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir uzklausījusi nozares pārstāvjus un reaģē, izprotot situāciju un veicot dialogu ar nozares pārstāvjiem, lai būtu iespējams pāreju un transformāciju padarīt vieglāku un ātrāku.

Jākobsone arī atzīmēja, ka “Rimi” turpinās strādāt pie tā, lai veikalos ārpus sprostu dēto olu produkcijas apmērs turpinātu pieaugt. Tāpat uzņēmums plāno mainīt olu iepakojuma dizainus, lai pircējiem būtu skaidrāks, kuras ir un kuras nav sprostos dētas olas, kā arī veiks izglītojošus pasākumus pircējiem.

Bagātā pauda, ka “Orkla Latvija” turpmāk plāno zīmola “Laima” zefīru ražošanā izmantot vairāk ārpus sprostiem turētu vistu dētas olas, turpināt informēt sabiedrību, kā arī sekot līdzi patērētāju paradumu izmaiņām un pievērst uzmanību, kas vairāk ietekmē patērētāju izvēli.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šo tēmu svarīgi aktualizēt ne tikai vienam uzņēmumam, bet vairākiem lieliem uzņēmumiem, lai veiksmīgāk būtu iespējams ietekmēt patērētāju izvēli.

Jau ziņots, ka izstāde “Par dzīvniekiem – Eirotūre 2024” ir apskatāma Rīgā, Doma laukumā arī otrdien, 18.jūnijā. Mobilā izstāde, kas ierīkota speciāli pielāgotā kravas furgonā, piedāvā interaktīvu pieredzi un dažādus izglītojošus materiālus par dzīvnieku dzīvi industriālajās fermās Eiropas Savienībā.

Tāpat izstādē iespējams ar 360 grādu virtuālās realitātes palīdzību palūkoties uz pasauli no dzīvnieku skatu punkta, lai sniegtu iespēju cilvēkiem labāk izprast situāciju.

Izstādes mērķis ir izglītot cilvēkus par fermu dzīvnieku situāciju Eiropā un ietekmēt lēmumu pieņēmējus noteikt augstāku prioritāti dzīvnieku aizsardzībai, kā arī uzlabot tiesību aktus. 

Interaktīvā izstāde “Par dzīvniekiem – Eirotūre 2024” ceļo no Zviedrijas un šovasar viesosies 15 ES valstīs. Izstāde ir latviešu un angļu valodās. Ieeja izstādē ir bez maksas.

Izstādi Rīgā kopīgi organizē Zviedrijas dzīvnieku aizstāvības organizācija “Project 1882” un Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija “Dzīvnieku brīvība”.