Organizācijas un eksperti Latvijā un Bauskas novadā iebilst pret sporta stundu skaita samazināšanu skolās

Valsts izglītības satura centra (VISC) sagatavotais noteikumu projekts liecina, ka valsts aizsardzības mācības apguvei paredzētās stundas vidusskolā plānots rast uz pamatkursa “Sports un veselība” rēķina, to samazinot par 128 stundām. VISC iecerējis, ka no 2024./2025.mācību gada mācību priekšmetam “Sports un veselība” tiks atvēlētas 187 stundas iepriekšējo 315 stundu vietā, jau iepriekš vēstījusi „Bauskas Dzīve”.

Pret to iebilst daudzas ar sportu un veselību saistītas organizācijas, mediķi un eksperti  Latvijā un arī Bauskas novadā. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska aģentūrai LETA paudusi, ka darba pieredze ar bērniem, kas ārstējas slimnīcā, apliecinot – skolas periodā gūtās kompetences veselības jautājumos, kā arī bērnu fiziskā un emocionālā veselība “atrodas augsta riska zonā”.

Piemērs: Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi 2020. gadā nenokārtoja 60%, 2021. gadā – 40% reflektantu.

Avots: lvportals.lv

Savukārt Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra direktora vietnieks, iepriekš par sporta jautājumiem Izglītības un zinātnes ministrijā atbildīgais Edgars Severs vērsis uzmanību, ka sporta stundu samazināšana uz valsts aizsardzības mācību rēķina būtu pretrunā gan Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam noteiktajam, gan bērnu un jauniešu sportam kā prioritātei sporta nozarē.

Vairākas organizācijas paudušas bažas, ka sporta stundu samazināšana vēl vairāk ietekmēs bērnu un jauniešu veselību. Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis atsaucās uz Veselības ministrijas pērn veikto pētījumu, kur konstatēts, ka katram piektajam piecgadīgam bērnam Latvijā jeb 19,2% ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās. 

„Bauskas Dzīves” aptaujātie novadnieki neatbalsta sporta stundu skaita samazināšanu

Sandra Lapsa-Ārenta, ģimenes ārste Bauskas novadā, uzskata, ka valsts aizsardzības mācībai jābūt, taču tā jāapgūst mežā, jātrenējas ierakumos, nevis skolas solā. Lai uzliek desmit kilogramu mugursomu un skrien pa meža masīvu! Ja nav fiziskās formas, tad kāda var būt aizsardzība? Šāda persona nevarēs ne paskriet, ne ieroci panest, ne ātri reaģēt. Ja ievieš aizsardzības mācību, tai jābūt ar sporta ievirzi. Ja vienīgās paredzētās kustības militārajā apmācībā ir maršēšana ar pagriezieniem, ziņošana priekšniekam un orientēšanās elementi (kompasa iepazīšana) stadionā, bet pārējo apgūstamo programmu grib mācīt skolas solā, tad šādām pārmaiņām nav pilnīgi nekādas jēgas, tāds viedoklis S. Lapsai-Ārentai.

Ģimenes ārste stāsta, ka praksē nākoties cīnīties ar skolēnu atbrīvojumiem no sporta stundām. «Kustēšanās ir nepieciešama, un tā būtu patiešām katastrofa, ja ierobežotu fiziskās aktivitātes sporta stundās. Palūkojam, kāda tagad ir jaunatne, kura brīvo laiku izvēlas pavadīt ierīcēs, nevis svaigā gaisā. Nepareiza ēšana, mazkustīgums nes sev līdzi aptaukošanos. Protams, arī ģimenei ir sava loma – ja vecāki rādīs piemēru un būs kustību piekritēji, arī bērni būs aktīvi. Manuprāt, drīzāk jāliek klāt kāda sporta nodarbība ar militāru ievirzi,» savu nostāju pauž S. Lapsa-Ārenta.

Arī Amanda Savicka, sporta skolotāja un trenere, ir pārliecināta, ka mazāk stundu sportam noteikti nedrīkst būt, jo bērni tagad nav tik aktīvi kā kādreiz. Visur ir tehnoloģijas, telefoni, datori. Sēž mājās, darbus pilda ar datoru, pulciņus neapmeklē.

«Sporta stundās ir iespēja vismaz pakustēties 40 minūtes trīs reizes nedēļā. Tas ir pats minimums. Ir skolēni, kam tā ir vienīgā iespēja sportot, jo vecāki nevar izvadāt uz treniņiem vai neatbalsta vēlmi trenēties. Bērni ir pieraduši neko nedarīt, visu atrast internetā, pieraduši, ka daudz ko var izdarīt automātiski, bez fiziskas piepūles,» stāsta sporta skolotāja. Viņa atzīst, ka tagad bērnus un jauniešus grūtāk dabūt uz treniņiem. Daudzi ņem ārsta zīmes, sēž malā sporta stundās nevis vingro. Tas diemžēl apmierinot arī vecākus. Rezultātā – jaunieši netur līdzi slodzes.

«Ja noņems vēl kustības, tad izaugs paaudze tikai ar telefonu rokās. Sporta stundas jau tā iedod tikai standartu dzīvei – kā darboties ar kādu bumbu, kaut ko apgūt sporta jomā. Tagad reti kurš vecāks iet ārā ar bērniem un spēlē bumbu. Nopērk parasti telefonu, un viss,» savu noraidījumu iecerei samazināt sporta stundu skaitu pauž Amanda Savicka.

Vecumniekos dzīvojošo pensionēto sporta skolotāju un treneri Pēteri Lungeviču uztrauc valdības iecerētais plāns par sporta stundu skaita samazināšanu. Mazkustīgais dzīvesveids jau tā apdraudot jauniešu veselību. «Cerēju uz kaut ko labāku Latvijas izglītības sistēmā, bet ar tādām idejām manas veca cilvēka cerības tiek sagrautas. Klausījos televīzijas programmā «Šodienas jautājums» bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Intervētāja prasa, kā ar brīvprātīgo dienestu – vai daudzi pieteikušies. Viņš stāsta, ka notiek medicīniskās pārbaudes, ap 200 pārbaudīti, bet no tiem tikai 98 uz to brīdi bija atzīti par derīgiem dienestam. Ar to viss ir pateikts. Var jau taisīt militāro dienestu, bet nebūs fiziski, kas to plinti nes, ja tā turpināsies. Arī iekšlietu ministrs saka, ka tā ir katastrofa,» savas pārdomas pauž P. Lungevičs.

Viņš uzskata, ka tāpat visu laiku pa grāvjiem izglītības sistēmā dzīvojam – no vienas galējības otrā krītam. «Mainīt un kombinēt var visu ko, bet realitātē pašlaik «strādā» veiklie īkšķīši, jo ir skārienjūtīgo ekrānu laikmets. Nezinu, ko darīt, bet ne jau samazināt sporta stundu skaitu. Pirms 15 gadiem lielā sanāksmē runāja, ka tādā veidā tizleņus audzinās. Tagad viņi ir izauguši. Piedodiet par valodu, bet tā ir,» skaidri pasaka P. Lungevičs.

Juris Grīslītis, valsts aizsardzības mācības pasniedzējs un jaunsargu instruktors, paskaidro, ka valsts aizsardzības mācība skolēniem ir reizi mēnesī. Samazinot sporta stundu skaitu, nepalielinās valsts aizsardzības mācības stundu skaitu, ne arī fiziskās aktivitātes tajās, tādējādi būs disbalanss jauniešu fiziskās attīstības veicināšanā. J. Grīslītis teic: «Esmu arī jaunsargu instruktors. Pašlaik mums ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar Bauskas 2. vidusskolu, kas jaunsargu sportam noteiktā laikā atvēlēs telpas. Gatavojam speciālu programmu jauniešiem, kur ietilps gan peldēšana, gan citas fiziskās aktivitātes. Pašlaik tiešām fizisko aktivitāšu jaunsargiem nav daudz.»

Valsts aizsardzības mācības pasniedzējs uzskata, ka nebūtu prātīgi tagad arī skolā mazināt sporta stundu skaitu. Pats pašlaik studējot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur studentiem ik pa brīdim atgādinot, ka ar sportu jānodarbojas no mazotnes. Tas veicina stāju, disciplīnu, veselību. «Kādreiz skolās bija rīta rosme pirms mācību stundām, tagad tas ir retums. Vajadzētu piedalīties fiziskās aktivitātēs ne tikai sporta stundās, bet arī ikdienas dzīvē ārpus skolas. Mans uzskats, ko akcentēju – nav prātīgi samazināt sporta stundu skaitu skolās,» pauž Juris Grīslītis.

Izmantotie foto: no “Bauskas Dzīves” arhīva.