Šodien, 5. novembrī, pēdējo dienu Bauskas pilskalnā darbosies “Halovīna šausmu parks”. Pērn tas guva milzīgu atsaucību, šogad apmeklētāju skaits ir mērenāks, portālam apliecina šausmu parka organizatore Agnese Ābolkalna.
Viņa norāda, ka Latvijā parādījušās alternatīvas un, iespējams, cilvēku plūsma sadalījusies. “Līdzīgas aktivitātes sarīkotas Ventspils piedzīvojumu parkā un Tukuma novada kinopilsētiņā “Cinevilla”. Manuprāt, “Cinevilla” ar savām ēkām un apkārtni ir pat ļoti piemērota šādam pasākumam, taču pēc redzētā sociālajos tīklos jāsecina, ka tur noskaņa biedējošāka nekā Bauskā. Pērn mēs bijām vienīgie Latvijā, tāpēc arī atsaucība bija lielāka,” spriež A. Ābolkalna.
Viņa atklāja, ka plānu nākamajam gadam vēl nav. “Pasākums Bauskā ir uz jautājuma zīmes. Pagaidām nav vēlmes te kaut ko veidot, jo nejūtam atbalstu ne no pašvaldības, ne no vietējas preses, ne iedzīvotājiem. Nemitīgi saskaramies ar kaut kādām pretenzijām, negatīvismu. Neapmierinātība sit augstu vilni, tad kaut kas ir par maz, tad par daudz, tad par agru, tad par vēlu. Mūsējiem laikam nepatīk, ka te kaut ko sarīko. Liekas, ka visi tikai liek šķēršļus, lai nekas šeit nenotiktu,” teic A. Ābolkalna.
Šogad šausmu parku apcēluši dažādu kristīgo draudžu ļaudis, kuri protestējuši pret Halovīnu un šāda parka izveidošanu. “Bauskas kristīgā centra “Misija” un Ķekavas Vasarassvētku draudzes cilvēki aicināja cilvēkus nedoties uz parku. Viņi norādīja, ka mums Bauskas pilskalnā ir atvērti elles vārti. Ruporos skandēja, lai cilvēki iet projām, atskaņoja savas kristīgās dziesmas, dalīja informatīvos materiālus par savu kristīgo misiju latviešu un krievu valodā.
Vairākkārtēji veicām ar viņiem pārrunas, norādījām, lai pašvaldībā saskaņo pulcēšanos un mītiņu organizēšanu, bet atbildē saņēmām, ka Dievs atļāvis viņiem šeit stāvēt. Vairākas reizes iesaistījām pašvaldības policiju, bet tā bija cīņa ar vējdzirnavām.
No protestētāju puses tika mainīta taktika, divi vai trīs cilvēki staigāja automašīnu stāvlaukumā, gar pili pa kalnu lejā un klusām čukstēja: “Dievs tevi svētī, neej uz elli!”. Sūtīja arī bērnus iekšā pašā parkā, kur tie raganas mājā izvietoja informatīvos bukletus. No cilvēkiem pie kases arī saņēmām sūdzības, ka, izmantojot skaņas pastiprinātājus, tiek bļauts ausīs: brauciet prom, neejiet uz turieni, tur viss ir ļauns, tur viss ir slikti.
Pagājušajā gadā ar šādu attieksmi nesaskārāmies. Patiešām ļoti, ļoti nepatīkami, tika izteikti arī draudi veselībai. Sabiedrībā netrūkst cilvēku, kuriem šie svētki nepatīk, taču viņi izturas neitrāli,” piedzīvoto ilustrē A. Ābolkalna.
Tajā pašā laikā ir pietiekami daudz arī pozitīvu atsauksmju un uzticīgu klientu. Piemēram, kāda ģimene no Rīgas ierodas jau otro gadu pēc kārtas un viņiem līdzi ir 85 gadus vecā ome, kurai ir uzkrāsota seja un atbilstošs tērps. Vecmāmiņa pati apgalvo, ka tādējādi atbalsta mazbērnus, kuriem arī patīk ģērbties maskās.
“Prieku sagādā mūsu klienti, kuri šogad patiešām pacentušies un nāk spilgtos tēlos, pašgatavotos kostīmos. Cilvēku ir centušies, domājuši, gatavojušies. Ar Bauskas novada pašvaldību par iespējamo sadarbību, pretimnākšanu parka īres maksai, nevienojāmies. Taču savējiem atlaides dažādas piešķīrām arī tāpat. Biedrības “Laiks jauniešiem” divas grupas apmeklēja parku bez maksas, tāpat atbalstījām sociālā dienesta redzeslokā esošās trūcīgās un mazturīgās ģimenes. Parkā pie ieejas arī esam elastīgi, ja redzam, ka cilvēkiem rocība neļauj un nav izpētījuši, cik maksā biļete, piemērojam samazinātu maksu. Pensionāriem pagājušajā gadā ieeja bija bez maksas, šogad mēs pa dienu vietējos vecļaudis ielaižam pastaigāties pa parku par baltu velti, un viņi to atzinīgi novērtējuši,” stāsta A. Ābolkalna.
Pašā Halovīnu dienā – 31. oktobrī- šausmu parkā bijis salīdzinoši maz apmeklētāju, visvairāk to bijis pagājušā nedēļas nogalē. A. Ābolkalnas novērojumi liecina, ka jaunākā paaudze vairāk izvēlējās staigāt pa pilsētu un klauvēt pie mājokļu namdurvīm, lūdzot saldumus un gardumus, nekā doties uz Bauskas pilskalnu, turklāt tā bija arī darba diena.
Kopējie dati par apmeklētāju skaitu un ieņēmumiem vēl nav apkopoti. “Liekas, ka Halovīna tematikas pasākums būtu jāatbalsta, jo ir klusā sezona. Manuprāt, ir labi, ja cilvēks kaut ko cenšas un dara, lai kaut kas būtu. Nākamajā gadā ir piedāvājumi no citām vietām, kur izveidot šādu parku,” paziņo A. Ābolkalna.
Baušķeniece Ieva uzskata, ka pašvaldībai vajadzēja izmantot šo mirkli, kad Bauskas kļuvusi teju par Halovīna galvaspilsētu Latvijā. “Varēja ķirbjus izlikt pie iebraukšanas pilsētā Bauskas zīmes, varēja ķirbjus uz ietves nolikt pa visu Kalna ielu un vēstīt, ka rudens ir ienācis pilsētā. Arī “Rimi” laukums bija tukšs un nekādu dekorāciju par šo pasākumu. Tā nu tikai vairāk soctīklos informācija grozījās,” savas pārdomas uztic Ieva.
A. Ābolkalna norādīja, ka bez saskaņošanas un atļaujām neko nevar pilsētā izvietot. Katra norāde, katrs plakāts prasa laiku un skaņošanu, kā arī finansējumu.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atklāja, ka šausmu parku organizatoriem no pašvaldības puses atbilde tika sniegta. “Ja pašvaldībai uzrādītu caurspīdīgu izdevumu un ieņēmumu atskaiti, tad arī mēs būtu runājuši. Iesniedza kaut kādus aprēķinus ar ļoti noapaļotām summām. Katru dienu ieņēmumi 3000 eiro, tie nebija ticami cipari, tāpēc nebija arī vērts turpināt sarunas.
Pret šo pasākumu man ir divējādas sajūtas. Personīgi pašam šādas lietas nesaista, taču kā pašvaldībai šādas aktivitātes nav sliktas. Ir labi, ka dažādi sarīkojumi piepilda pilsētu un parku. Piemēram, šobrīd jau ir zināms, ka arī nākamgad “ZZ čempionāts” notiks Bauskas pilskalnā, un parks pamazām pildās. Jāņem vērā, ka ne visiem patīk visi pasākumi. Personīgi man šāds šausmu parks nav vajadzīgs, bet tas nenozīmē, ka es nekādi to neatbalstu kā pašvaldības pārstāvis,” tā A. Okmanis.
Viņš atzīmēja, ka organizatori paši varēja dekorēt pilsētu. “Ķirbju likšana nav īpaši jāsaskaņo, ja būtu runājuši, neviens viņiem nekādu naudu neprasītu,” teic A. Okmanis.
