Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 17 200, kritums arī Bauskas novadā; nedaudz pieaudzis bērnu un pusaudžu īpatsvars (10)

Pagājušajā gadā mirušo skaits divas reizes pārsniedzis dzimušo skaitu, un tādējādi Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 17 200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gada informatīvais apskats «Demogrāfija».

Kopumā kopš 1991. gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs. CSP dati liecina, ka pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās jau kopš 1990.gada, un līdz šī gada sākumam tas sarucis par 792 000 jeb 30%, tajā skaitā migrācijas rezultātā – par 469 000.

Lielākais iedzīvotāju skaita kritums bija no 1992. līdz 1994. gadam, tam samazinoties par 142 000 iedzīvotāju, kad Latvijas teritoriju pakāpeniski atstāja PSRS karaspēks, kam līdzi devās arī liela daļa civiliedzīvotāju. Nākamais lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, no 2008. līdz 2010. gadam – par 117 000 iedzīvotāju.

Pēdējos gados iedzīvotāju skaits galvenokārt samazinās negatīva dabiskā pieauguma rezultātā jeb mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu.

Kopumā šī gada sākumā Latvijā bija 1 875 757 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2021.gadā bija 0,92%, kas kļuvis lēnāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, 2010.gadā tas bija 2,16%, kad iedzīvotāju skaits būtiski samazinājās migrācijas rezultātā.

Vienlaikus CSP norāda, ka iedzīvotāju dabiskā kustība un migrācija ietekmē iedzīvotāju vecumsastāvu. Kopš 2011.gada nedaudz pieaudzis bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Tas šajā periodā pieaudzis par 5400, savukārt iedzīvotāju skaits 15 līdz 64 gadu vecumā sarucis par 214 800, bet vecumā 65 gadi un vairāk – pieaudzis par vairāk nekā 10 500.

Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2022. gada sākumā bija 42,9 gadi –  39,6 gadi vīriešiem un 45,7 gadi sievietēm, kamēr 2011. gada sākumā tas bija vidēji 41,1 gads – 37,9 gadi sievietēm un 43 gadi vīriešiem. Pierīgas reģionā iedzīvotāji ir jaunāki – 40,7 gadi, bet Latgalē vecāki – vidējais vecums tur ir 45,1 gads.

Kopumā šī gada sākumā uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem bija 360 iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem un 259 bērni vecumā līdz 14 gadiem.

Salīdzinot reģionus un valstspilsētas, darbspējas vecuma (15-63 gadi) iedzīvotāju īpatsvars būtiski neatšķiras, bet atšķiras līdz darbspējas (0-14 gadi) un virs darbspējas (64 un vairāk gadi) vecuma iedzīvotāju īpatsvars. 2022. gada sākumā visvairāk virs darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Latgalē jeb gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4% no visiem šī reģiona iedzīvotājiem, savukārt Pierīgā visvairāk ir līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju – 18,8%. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Pierīgu. No valstspilsētām visvairāk darbspējas vecumu nesasniegušu iedzīvotāju bija Jelgavā – 18,4% un Valmierā – 18%, bet vismazāk – Daugavpilī, kur tādi bija vien 14,6%, liecina CSP dati.

Iedzīvotāju skaita dinamika pēdējos trīs gados tagadējā Bauskas novada teritorijā

(iepriekšējos novados, tagad – apvienībās, avots: CSP dati)