(Papildināts viss teksts.) Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips 15. janvārī par SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekli atkārtoti iecēla līdzšinējo iestādes vadītāju, novada domes deputātu Uģi Zeltiņu. Atbilstīgi likumam, tas bija V. Veipa vienpersonisks lēmums pēc pusotru stundu ilgas deputātu viedokļu uzklausīšanas.Krietni sarukusi peļņa Sanāksmes sākumā U. Zeltiņš atskaitījās par trijos gados paveikto. Atbilstīgi pārmaiņām ekonomiskajā situācijā sarucis slimnīcā strādājošo skaits. Līdz pērnā gada 1. septembrim slimnīcā strādāja 268 darbinieki, tagad darbu atraduši 129. Šajā periodā samazinājusies arī vidējā darba samaksa. 2008. gadā ārstiem tā bija 820 latu, pērn – 715 latu. Atalgojums sarucis arī jaunākajam medicīniskajam personālam no 230 latiem mēnesī 2008. gadā līdz 220 latiem pērn. Administrācijas darbiniekiem vidējā alga samazināta no 450 līdz 447 latiem. Ievērojami sarukusi arī iestādes peļņa. 2007. gadā tie bija teju 13 tūkstoši latu, 2008. gadā – gandrīz 43 tūkstoši, pērn provizoriski tiek rēķināta apmēram desmit tūkstoš latu liela peļņa. Līdzekļi ieguldīti medicīnisko ierīču, aprīkojuma iegādei. Šajos gados daudz paveikts infrastruktūras uzlabošanā. Remontētas telpas gan slimnīcā, gan poliklīnikā. Šajos gados palielinājies ambulatori apkalpoto pacientu skaits. 2007. gadā tie bija gandrīz 57 tūkstoši, savukārt pērn jau vairāk nekā 70 tūkstoši. Vienlaikus sarucis stacionārā ārstēto skaits no sešarpus tūkstošiem 2007. gadā līdz 3375 ārstētiem pacientiem 2009. gadā. U. Zeltiņš atzina, ka, palielinoties līdzmaksājumam, arvien vairāk ārstēties ierodas slimnieki ar stipri ielaistām kaitēm. Sanāksmē ziņoja arī slimnīcas revidente Vija Baļčūne. Viņa atzina, ka izlases veidā pārbaudītajos dokumentos attaisnoti visi izdevumi. Tie veikti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. 2008. gadā Bauskas slimnīcā pārbaudi veica arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki. Iebildumu par atklātajiem pārkāpumiem viņiem nebija. Savā runā U. Zeltiņš minēja pērn zvērinātā revidenta ziņojumu, kurā tika izvērtēta slimnīcas vadības rīcība, ieguldot brīvos naudas līdzekļus Latu rezerves fondā. Spļāviens sejā Iebildumus pret U. Zeltiņa līdzšinējo darbu izteica deputāti Raitis Ābelnieks un Uldis Kolužs. R. Ābelnieks interesējās, kā sokas ar sadarbības līguma sagatavošanu starp Bauskas un Rīgas Stradiņa universitātes slimnīcu. Viņš arī apliecināja, ka balsos pret U. Zeltiņa atkārtotu iecelšanu amatā, jo nav pieņemama slimnīcas vadītāja rīcība pērn -, lūdzot pašvaldības finansiālo palīdzību laikā, kad iestādes kontos bija vairāki tūkstoši latu. Deputāts arī norādīja uz, iespējams, nejaušu vai tīšu sakritību, ka gan slimnīcas vadītājs, gan nozares ministre ir no Tautas partijas. Turklāt līdzekļi atsevišķu pakalpojumu atjaunošanai atradušies tieši tagad, īsu mirkli pirms U. Zeltiņa pārvēlēšanas amatā. U. Zeltiņš noliedza, ka šāda rīcība bijusi apzināta sava tēla spodrināšana. U. Kolužs uzsvēra, ka slimnīcā dažas saimnieciskās lietas ir labi sakārtotas. Tomēr viņam nav pieņemama U. Zeltiņa rīcība, slēpjot no deputātiem, no iedzīvotājiem, pat no Veselības ministrijas informāciju par iestādes patieso finansiālo stāvokli. «Mēs pat pieprasījām veselības ministres demisiju, jo nezinājām patiesību. Uzzinot patiesību, es sajutu milzu rūgtumu. Šāda U. Zeltiņa rīcība bija kā spļāviens sejā man, arī visiem, kas piedalījās protesta akcijās, aizstāvot slimnīcu. Pašlaik slimnīcā notiekošais ir tikai skaisti žesti. Kāpēc gan šīs nodaļas nevarēja atvērt rudenī, nevis tagad?» tā U. Kolužs. Jautājumu par informācijas slēpšanu no sabiedrības U. Zeltiņam uzdeva arī deputāte Rudīte Čakāne. U. Zeltiņa rīcību, neinformējot novada domes administrāciju par līdzekļu uzkrājumiem, par nekorektu atzina novada domes izpilddirektore Dagnija Ludrika: «Līdzekļu noguldīšana Latu rezerves fondā nav noziegums. Bet nekorekta bija U. Zeltiņa rīcība, par to neinformējot novada vadību, savus kolēģus deputātus. Es ļoti būtu gribējusi dzirdēt, ka Uģis Zeltiņš šodien nevis nemitīgi taisnotos par Ministru kabineta noteikumiem, kas viņam likuši tā rīkoties, bet tieši tā arī pateiktu: «Kolēģi, tajā krīzes situācijā es, neinformējot jūs par patieso finanšu stāvokli, kļūdījos.» Taču es esmu pārliecināta, ka viņš ir mācījies no savām kļūdām un citreiz tā vairs nedarīs.» Sola attīstību U. Zeltiņš pārmetumus atspēkoja. Viņš vairākkārt esot uzsvēris, ka slimnīcai nav kredītsaistību, iestāde ir rentabla: «Nevienu brīdi neesmu teicis, ka esam uz izputēšanas robežas. Neesam prasījuši naudu parādu dzēšanai vai darbinieku algām.» Deputāte Tija Milgrāve, paužot prieku par pozitīvajām pārmaiņām slimnīcā, izteica nožēlu, kāpēc tas nav noticis pāris mēnešu agrāk. Viņa vēlējās uzzināt, kādas ir ieceres iestādes tālākai attīstībai. U. Zeltiņš sacīja, ka attīstība turpināsies. Pacientu plūsma slimnīcā sāk palielināties. Pēc pusgada iecerēts izvērtēt situāciju iestādē. Ja slimnīca sevi būs pozitīvi apliecinājusi, ir cerība uz papildu finansējumu. «Iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāsts palielināsies. Vienīgais, par ko pašlaik esmu drošs, – dzemdību un neatliekamās ķirurģijas nodaļa netiks atjaunota,» tā U. Zeltiņš. Atvainošanos nesagaida Deputāti Jānis Rumba un Vera Grigorjeva savās runās pauda viedokli, ka viņi gaidījuši atvainošanos par sabiedrības, arī kolēģu deputātu maldināšanu. «Es patiešām gaidīju, ka Uģis Zeltiņš pateiks: «Piedodiet, es kļūdījos.» Taču šāda atvainošanās joprojām nav izskanējusi. Es vēlētu U. Zeltiņam vairāk paškritikas, jo viņa vadītajā iestādē tomēr viss nav tādā kārtībā, kā vajadzētu,» tā J. Rumba. V. Grigorjeva secināja, ka šāda U. Zeltiņa rīcība ir politiskās kultūras jautājums. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka par slimnīcas patieso finansiālo stāvokli vajadzēja zināt pieciem pašreizējiem novada domes deputātiem, kas iepriekš bija Bauskas pilsētas deputāti. Revidenta ziņojums liecina, ka pilsētas domē līdz šim vienmēr ir apstiprināti slimnīcas gada pārskati. Kompetents vadītājs V. Grigorjeva uzteica U. Zeltiņa kā iestādes vadītāja paveikto: «Viņš ir profesionāli labi sagatavots, kompetents vadītājs. Bauskas novadā tādu nav daudz. U. Zeltiņš izveidojis labu komandu, kas strādā ar viņu kopā.» Savu kolēģi aizstāvēja no Tautas partijas ievēlētais deputāts Jānis Feldmanis, arī dakteris deputāts Juris Landorfs. «Cik atceros, agrākajos gados slimnīcā vienmēr bija kaut kādas finansiālas problēmas. U. Zeltiņš pratis sakārtot saimniecību un izveidot slimnīcu kā rentabli strādājošu iestādi,» atzina J. Landorfs. J. Feldmanis skaidroja deputātiem, ka slimnīcas slēgšana un tās pārveide par aprūpes slimnīcu nebija U. Zeltiņa vienpersoniska rīcība. To noteica Ministru kabineta pieņemtie lēmumi. «Viņš apzinīgi pildīja Ministru kabineta lēmumus,» tā J. Feldmanis. Viņš arī uzsvēra, ka, sākot vadīt Bauskas slimnīcu, tai bija parādi. Taču U. Zeltiņam izdevies no tiem atbrīvoties, iestāde strādā ar peļņu. «Nelolosim ilūzijas, ka, mainot vadītāju, varēsim atjaunot, piemēram, dzemdību vai neatliekamās ķirurģiskās palīdzības nodaļas darbu,» secināja J. Feldmanis. Deputāts Egils Millers uzteica U. Zeltiņu kā profesionālu vadītāju, kurš šajos grūtajos laikos spējis iestādei gūt peļņu. Arī D. Ludrika atgādināja, ka līdz ar U. Zeltiņa stāšanos amatā finanšu problēmas slimnīcā pamazām zudušas. Debatēs savu viedokli neizteica deputāti Alvis Feldmanis, Inese Dombrovska, sanāksmē nepiedalījās deputāti Andris Āboliņš, Gintauts Tarvids. Deputātiem nav jābalso Noslēdzoties debatēm, vairumu deputātu pārsteidza novada domes juridiskās nodaļas vadītāja Modra Mākulēna paziņojums, ka atbilstīgi likumam lēmums par SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekļa iecelšanu amatā jāpieņem novada domes priekšsēdētājam vienpersoniski. Īpaši izbrīnīti par to bija bijušie Bauskas pilsētas domes deputāti. Ārija Gaile izteica šaubas, vai tad viņi iepriekšējās reizēs, balsojot par iecelšanu amatā, esot pārkāpuši likumu. Skaidrojumi deputātiem netika sniegti. Pēc piecu minūšu pārtraukuma novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips izklāstīja savu viedokli. Viņš atzina, ka, domājot par savu lēmumu, ņēmis vērā deputātu sacīto. Viņš apgalvoja, ka, pieņemot lēmumu, norobežojies no subjektīviem argumentiem: «Izvērtēju deputātu sacīto, cenšoties neņemt vērā arī subjektīvos argumentus, kā, piemēram, to, ka pērn, septembrī, pēc 29 nostrādātiem gadiem no darba slimnīcā tika atbrīvota arī mana sieva. Šo argumentu es neņēmu vērā. Tādējādi, izvērtējot visu šajā sanāksmē sacīto, es ieceļu Uģi Zeltiņu par SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekli uz trim gadiem, līdz 2013. gada 15. janvārim. Ceru, ka valsts arvien vairāk atbalstīs mūsu vēlmi saglabāt Bauskā slimnīcu,» paziņoja V. Veips. Sanāksmes noslēgumā U. Zeltiņš atzina, ka neziņošanu par līdzekļu uzkrāšanu viņš nav uzskatījis par pārkāpumu. Tomēr uzrunas beigās viņš kolēģiem atvainojās. Vienlaikus viņš neizmantoja iespēju, lai ar «Bauskas Dzīves» starpniecību par savu rīcību atvainotos tiem iedzīvotājiem, kuri viņa vadīto iestādi aizstāvēja protesta akcijās. Likums ievērots Jau pēc sanāksmes «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka V. Veipa rīcība, vienpersoniski ieceļot U. Zeltiņu par SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekli, atbilst likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» nosacījumiem. Likuma 14. pantā norādīts: «Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs.» Turklāt šie grozījumi likumā stājušies spēkā 2009. gada 1. septembrī. Tādējādi Bauskas pilsētas domes deputāti, savulaik visi balsojot par SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja iecelšanu amatā, rīkojušies atbilstīgi likumam. V. Veips vēlāk «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka viņš uz sanāksmi aicinājis deputātus tādēļ, lai pirms sava lēmuma pieņemšanas uzklausītu viņu domas.
