Rāmā svētdienas, 23. augusta, vakarā, ģitāras skaņām pieskandinot Bauskas Rātslaukumu, vairāki interesenti atminējās 1989. gada 23. augustu, kad Baltijas valstu iedzīvotāji, sadevušies rokās, izveidoja cilvēku ķēdi.
Par godu Baltijas ceļam vairākās Latvijas pilsētās, arī Bauskā, tika rīkoti atceres pasākumi. Lai arī interese nebija liela, plīvojot visu triju Baltijas valstu karogiem, sanākušie padsmit cilvēki kavējās atmiņās, dziedāja Atmodas laika dziesmas un aizdedza sveces, kas veidoja simbolisku Baltijas ceļu.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, uzrunājot klātesošos, atcerējās 1989. gada 23. augusta notikumus, kas atstājuši dziļas pēdas: «Baltijas ceļš notika 50 gadus pēc kara sākuma, kad daudzi tautieši krita no ienaidnieka lodēm un tika sakropļoti. Pēc pieciem gadu desmitiem 23. augusts ieguva citu nozīmi – triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās un visai pasaulei parādīja, ka mēs, Baltijas valstis, esam vienotas.» Priekšsēdētājs atminējās, ka pats kopā ar radiem un citiem pilsētniekiem stāvējis pie kādreizējā «Apavu namiņa».
Klātesošo vidū bija arī Anita Osīte ar dzīvesbiedru Uldi. Pāris bieži apmeklējot atceres sarīkojumus, kas nozīmīgi pašiem vai valstij. «Tāpat kā visa tauta, arī mēs abi, sadevušies rokās, stalti stāvējām dzīvajā, nepārraujamajā cilvēku ķēdē,» atminas Uldis. «Mēs bijām starp Bausku un Codi, pie Bērzu pieturas. Tovakar laiks bija gluži kā šodien – rāms, silts un kluss,» stāsta Anita. «Žēl, ka iedzīvotājus neinteresē atceres pasākumi, lai gan arī informācija nebija plaša.»
Solvita Smilga tolaik bijusi pavisam maza, bet tēvs stāstījis, ka arī viņa stāvējusi garajā cilvēku ķēdē. «Uz piemiņas sarīkojumu atnācu intereses un cieņas pēc. Šeit valda patīkama noskaņa, ir jauka mūzika un skaistas svecītes. Lielisks svētdienas vakars,» tā Solvita.
Baušķenieks Uldis par piemiņas pasākumu iepriekš nebija dzirdējis, uz Rātslaukumu viņš atnācis citu iemeslu dēļ. «Tolaik ar darbabiedriem no «Bauskas celtnieka» braucām uz Rīgu, stāvējām pie televīzijas torņa. Sadevušies rokās, gaidījām, kad kaut kas notiks, bet viss bija mierīgi. Mēs apliecinājām, ka esam spēcīga, vienota tauta. Ja kaut kas tāds būtu jādara tagad, diez vai jaunieši piedalītos,» spriež Uldis.
