Parakstīts Bauskas pils muzeja un Biržu muzeja Lietuvā sadarbības līgums

Šomēnes Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis un Lietuvas Biržu muzeja «Sēla» (Biržų krašto muziejus «Sėla») direktora vietniece Edita Lansberģienė parakstīja sadarbības līgumu (skat. attēlā, foto avots: Bauskas pils muzejs, bauskaspils.lv).

Līgums, kas parakstīts 16. decembrī, paredz attīstīt kopīgus tūrisma produktus; abos muzejos rīkot izstādes un citus  sabiedrību izglītojošus pasākumus; publicēt informāciju par svarīgākajiem notikumiem abos pārrobežas muzejos, kā arī veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp abu muzeju darbiniekiem, tā vietnē «bauska.lv» informē Ilona Ozola, Bauskas pils muzeja speciāliste.

Viņa atklāj, ka Bauskas pils muzejs jau iepriekš ir veiksmīgi sadarbojies kopīgā Lietuvas-Latvijas pārrobežu projektā “Aktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā” (2009.-2010.gads). Bauskas pils muzeja seno deju grupa “Galms” vairākkārt ir uzstājusies Biržu muzejā organizētos pasākumos.

Muzeja «Sēla» mājaslapā «birzumuziejus.lt» minēto sadarbības partneru vidū līdz šim no Latvijas ierakstīts tikai Aizkraukles novada muzejs «Kalna ziedi», tagad tam pievienosies arī Bauskas pils muzejs. Savukārt Biržu muzeja informatīvo sponsoru pulkā no Latvijas minēts laikraksts «Bauskas Dzīve».

Kā zināms, Biržu reģiona muzejs ierīkots bijušajā Biržu pilī, kas piederējusi gan Radviliem, gan Tiškevičiem un gadsimtu gaitā vairākkārt postīta un atkal atjaunota. Biržu pils ir spilgtākais bastionu piļu paraugs Lietuvas teritorijā.

Vēstures avotos un «birzumuziejus.lt» lasāms, ka no 1547. gada Birži kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas Biržu pavalsts (kunigaikštystė) centru un svarīgu Lietuvas–Livonijas pierobežas cietoksni. Cauri Biržiem gāja stratēģisks ceļš no Rīgas uz Viļņu. No 1564. līdz 1731. gadam Biržu pavalsti pārvaldīja protestantisks Biržu-Dubiņģu Radvilu atzars. No 1575. līdz 1589. gadam Kristaps Nikolajs Radvils, saukts “Pērkons” (Kristupas Radvila Perkūnas/Krzysztof Radziwiłł Piorun) uzcēla Biržu pili, kas līdz 18. gadsimta sākumam kalpoja par Radvilu dzimtas rezidenci. 1587. gadā, aizsprostojot Aglonas un Apaščas upes, tika izveidota vecākā mākslīgā ūdenskrātuve Lietuvā – Širvēnu ezers. 1589. gadā Biržiem tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, kas vēlāk tika vairākkārt paplašinātas. 1625. gadā Poļu-zviedru kara laikā zviedri pilnīgi nopostīja Radvilu pili, kas pēc tam tika atjaunota renesanses stilā. Pili aptvēra smilšu bastioni un ar ūdeni pildīti aizsarggrāvji. 1701. gadā Biržu pilī tika parakstīts Biržu līgums starp Poliju-Lietuvu un Krieviju. 1704. gada augustā-septembrī pili atkal sagrāva Lielā Ziemeļu kara laikā, kad to gandrīz mēnesi aplenca un bombardēja Zviedrijas armija Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadībā. 1731. gadā pilsēta pārgāja Nesvižas Radvilu zara īpašumā, 1794. gadā tika ieķīlāta Tiškevičiem, no 1844. gada – Tiškeviču īpašumā.

No 19. gadsimta otrās puses Birži attīstījās un kļuva par nozīmīgu ziemeļu Lietuvas pilsētu ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. No 1950. gada – Biržu rajona centrs. No 1978. līdz 1988. gadam plašu rekonstrukcijas darbu rezultātā tika restaurēta Biržu pils, šeit ar 1989. gada martu vēra durvis muzejs, kam 1991. gadā tika dots Biržu reģiona muzeja «Sēla» vārds, jo Birži atrodas uz zemes, kur pirms gadu simtiem senās sēļu ciltis dzīvojušas. Pils ēkā izvietota arī bibliotēka.

Ekspozīcijas Biržu muzeja centrālajā ēkā un līdzās iekārtotajā arsenālā ir patiesi interesantas. Gan bērnus, gan pieaugušos iespaidos interaktīvā karadarbības un senā bruņojuma ekspozīcija un izglītojošās programmas, kas sniedz daudz informācijas par senajiem ieročiem, iepazīstina ar pils dzīvi un Biržu novada senajām alus darīšanas tradīcijām. Pilī tiek rīkoti arī koncerti un izstādes.

Birži un reģiona muzejs atrodas tikai 45 kilometru attālumā no Bauskas. Pilnas cenas biļete muzeja apskatei (gan pils, gan arsenāla ekspozīcijas) pieci eiro.