www.bauskasdzive.lv
Pēc ilgāka pārtraukuma daudzviet Eiropā un pasaulē šogad tiek organizēti Pasaules miera skrējiena pasākumi.
Pasaules miera skrējiena, kas pa posmiem dodas cauri Eiropas valstīm, Baltijas posms šogad sākās 4. septembrī Igaunijas pilsētā Pērnavā, un tālāk skrējēji ceļu mēroja uz Latviju. “Miera skrējiena komanda skrien cauri tūkstošiem apdzīvotu vietu un tiekas ar tūkstošiem vietējo iedzīvotāju, no rokas rokā nododot lāpu un paužot šī skrējiena galveno ideju – būt vienotiem vēlmē pēc harmonijas un miera pasaulē,” stāsta Miera skrējiena Latvijas posma koordinatoru grupas pārstāvis Emanuels Putāns.
Sestdien, 9.septembrī, starptautiskais miera skrējiens devās cauri Iecavai uz Jelgavu, kur notika Baltijas posma noslēguma pasākums.
Pa Iecavas pilsētas ielām skrējiena dalībniekiem pievienojās Iecavas sporta skola “Dartija” vieglatlētikas nodaļas audzēkņi kopā ar treneri Emīlu Sevastjanovu, Iecavas Jauniešu centra komanda ar vadītāju Laini Bahu un citi brīvprātīgie. Pie Iecavas apvienības pārvaldes skrējiena dalībniekus ar muzikāliem priekšnesumiem sagaidīja folkloras kopa “Tarkšķi”, portālu informēja Iecavas apvienības pārvaldē.
Sveicot miera idejas nesējus, Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers sacīja: „Miera skrējiens ir ne tikai fiziska aktivitāte, bet arī simbolisks žests, kas mums atgādina, cik svarīgs ir miers pasaulei, īpaši tagad, kad karš notiek tepat Eiropā – Ukrainā.
Šeit mēs esam dažādi cilvēki ar dažādām nacionalitātēm un dzīves pieredzēm, bet mēs visi esam šeit ar vienu mērķi – veicināt mieru pasaulē. Skrējiena dalībniekiem novēlu izbaudīt Latvijas dabu, gūt prieku un iedvesmu, īstenojot miera ideju.”
Skrējēju komanda ar miera simbolu – degošo lāpu – Latvijā ieradās no Valgas un skrēja cauri Strenčiem, Valmieru, Cēsīm, Straupi, Lēdurgu, Zvejniekciemu, Saulkrastiem, Sēju, Raganu, Turaidu, Siguldu, Mālpili, Suntažiem, Ogresgalu, Ogri, Ikšķili, Iecavu, Ozolniekiem. Jelgavā bija Baltijas posma noslēgums, tālāk skrējiens atsāksies Polijā, virzoties uz Vāciju, Luksenburgu un Beļģiju, kur noslēgsies Eiropas posms. Skrējēji četru dienu laikā Latvijas teritorijā noskrēja 362,9 kilometrus. Skrējienā piedalījās skrējēji no Ukrainas, Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Itālijas, Horvātijas.
Miera skrējiena tradīcija dibināta 1987. gadā, un šobrīd šī ideja ir jo īpaši aktuāla. To iedvesmoja sportists, filozofs un mūziķis, UNESCO miera medaļas un Mahatmas Gandija miera balvas laureāts Šri Činmojs (1931–2007), kurš patiesi ticēja tam, ka sports ir spēcīgs instruments pasaules harmonijas veicināšanā. Vairāk nekā 30 gadu laikā skrējiena maršruts šķērsojis vismaz simts valstu, tajā piedalījušies miljoniem cilvēku, paužot atbalstu idejai par mieru un harmoniju pasaulē. Vairāk nekā desmit gadu skrējienā piedalās arī Latvijas komanda.
Reklāma