Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Pasaules publiskās adīšanas dienā baušķenieces ada savam priekam

Sestdien, 10. jūnijā, tika atzīmēta Pasaules publiskās adīšanas diena. Bauskas muzeja iekšpagalmā sapulcējās dāmas no tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska», lai kompānijā, sildoties saulē, adītu to, kas katrai tīk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pasaules publiskās adīšanas diena, kas norisinās jūnija otrās nedēļas nogalē, tiek atzīmēta jau kopš 2005. gada. Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» dāmas šo notikumu organizē jau piekto gadu.

«Bauskas Dzīve» studijas telpās ierodas brīdī, kad divas studijas dalībnieces iekārto stelles. Studijas speciāliste Iveta Līdere izrāda dažādus dalībnieku austus darbus – lakatus, segas, brunčus un visu ko citu. Kopā studijā darbojas 30 dalībnieces.

«Ja kāds iet garām un redz, ka mēs šeit adām, var nākt pievienoties,» stāsta I. Līdere, «adīsim divas stundas. Šogad nav daudz cilvēku, jo notiek arī citi pasākumi, tāpēc citus gadus esam bijuši vairāk.» Iekšpagalmā izvietoti arī dažādi cimdi no fonda, kuros ieadīti īpaši raksti, – interesantākie ir tie cimdi, no kuriem palicis tikai mazs fragments. Cimdu rakstus I. Līdere mēdz pārzīmēt uz papīra, lai apgūt tos varētu arī citi. «Šai jakai ir jau 32 gadi, taču es to joprojām neesmu pabeigusi,» I. Līdere stāsta par savu darbu, «man ir dzijas, adatas, man atlicis to tikai sašūt un piešūt apkakli.» Adīšana speciālistei ir ierasta no ģimenes, jo adījusi arī mamma. «No seniem pierakstiem un vecmāmiņas stāstītā zinu, ka mums senatnē dzimtā bijusi akla adītāja,» stāsta I. Līdere, «jāteic, mums gēnos ir kaut kas, kas rada mīlestību pret adīšanu.»

Studijas speciāliste Iveta Līdere izrāda dažādus dalībnieku austus darbus – lakatus, segas, brunčus un visu ko citu.

Viena no aktīvākajām un talantīgākajām adītājām studijā ir Gunta Kāle, kura studiju apmeklē jau aptuveni piecus gadus. «Saadīts ir daudz – neskaitu,» stāsta G. Kāle, «tagad tas ir kā hobijs, jo pēdējos piecus gadus aktīvi sāku to darīt. Mana mamma visu mūžu ir adījusi, tāpēc tas nāk arī no mammas.» Vislabāk G. Kālei patīk adīt cimdus, jo iespējams izmantot krāsas un rakstus no dažādiem reģioniem. «Vasarā relaksējoties adu zeķes, jo, kā saka, – vasarā jāada zeķes, lai ziemā siltas kājas,» tā G. Kāle, «es domāju, ka adīšana kļūst arvien populārāka. Dažāda vecuma cilvēki ada, nevis kā citi domā, ka tikai vecākā paaudze. Biju nesen nometnē, kur bija arī adītājas no citām valstīm – gan ļoti jaunas meitenes, gan arī vecāka gadagājuma. Ļoti dažāda vecuma cilvēki ada.»

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

  1. Tās Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» dāmas par to algu saņem vai tā kāda pensīšu brīvā laika izklaide?

  2. Atbilde Interesanti
    Tādam, ka ,Tu ,kas mucā audzis un par spundi barots ,stāstu ,ka tas ir hobijs , varbūt tad man vārdu hobijs arī iztulkot ? Drošības pēc saku-vaļasprieks.

    12
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.