Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijai (LARPA) ir
pamatotas bažas par pasažieru pārvadājumu turpmāku nodrošināšanu,
portālam apgalvoja LARPA valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs.
Viņš norādīja, ka gadu no gada pasažieru pārvadātāju ar autobusiem
budžeti tiek veidoti nepietiekamā apmērā. Par to nozarē esot runāts jau
vismaz četrus gadus pēc kārtas, un izņēmums neesot arī 2018.gads. Pēc Koluža
teiktā, nozares attīstību apgrūtina arī citi ekonomiskie faktori -– minimālās algas celšana, nodokļu un akcīzes nodokļa izmaiņas degvielai,
kā arī tas, ka pārvadātājiem netiek piešķirti papildu līdzekļi. Ar pārvadātājiem norēķinās pusotru gadu pēc izdevumu rašanās. Jau ilgāku
laiku netiekot ievēroti MK noteikumi, kuri paredz ik mēnesi
pārvadātāju izdevumus kompensēt vismaz 95% apmērā. Savukārt sabiedrībai tiekot pasniegts, ka pārvadātāji neizdod biļetes vai neizpilda
uzliktos pienākumus. Vēl kāda
būtiska problēma, kuru akcentēja U. Kolužs esot autobusu vadītāju trūkums, ko rada nespēja konkurēt
ar citām profesijām atalgojuma ziņā.
«Nemitīga izdevumu samazināšana, uz ko aicina Autotransporta
direkcija (ATD), skar tieši algas. ATD nozares attīstīšanas vietā
piedāvā pārvadātājiem pielāgoties piešķirtā budžeta līdzekļu apjomam,
kas nepārtraukti samazinās, vai labākajā gadījumā nemainās, turklāt tiek
palielinātas tehniskās prasības autobusiem. Vai tiešām ierēdņiem
liekas, ka kāds pārvadātājs negrib strādāt ar jauniem, moderniem
autobusiem? Vai ir dots skaidrojums, no kurienes pārvadātājam gūt
nepieciešamos finanšu līdzekļus un kā šīs prasības izpildīt? Pārvadātājs
jaunu autobusu iegādi, tāpat kā jebkurš komersants, var veikt tikai no
peļņas, kuras apmēri to neļauj veikt. Kas pie tā ir vainīgs? Kā tiek
attīstīta nozare?» retoriski vaicā U. Kolužs.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz pieminētajām nebūšanām, pārvadātāji jau paguvuši pārspēt Eiropas Savienības prasības. «Nekur
Eiropā nav izvirzīts nosacījums, ka vietējos pārvadājumos jāiesaista pilnīgi jaunus
autobusus ar tik augstām prasībām, kā tās jau tiek prasītas Latvijā.
Šeit jau par normu – bezvadu internets, individuālā ventilācija un
apgaismojums, videonovērošana salonā,globālās pozicionēšanas sistēma (GPS), elektroniskās maršrutu
tabulas un audio paziņošanas sistēmas utt., kas nopietni sadārdzina
pārvadājumus. Tas viss tā vietā, lai nodrošinātu pasažieriem regulāru
nokļūšanu darbā, skolā un citur, nepieciešamajā laikā. Jau par normu
parādās maršruti, kur pārvadājumi tiek nodrošināti tikai atsevišķās
dienās, kas pamazām veicina Lauku iedzīvotāju migrāciju. Cik ciemati un
apdzīvotas vietas tiks jau tuvākajā laikā izslēgtas no reģistriem? Ir pēdējais laiks ieklausīties pasažieru pārvadātāju asociāciju
viedokļos un kopēji jāmeklē risinājumi, lai nozare attīstītos. Esam
palikusi gandrīz vienīgā nozare, kas pēc papildus nodokļu iekasēšanas
nav neko saņēmusi attīstībai,» uzsvēra LARPA valdes priekšsēdētājs.
Tikmēr
ATD aģentūrai LETA skaidroja, ka valsts bāzes budžeta līdzekļi
reģionālo autobusu pārvadājumiem ir nevis samazinājušies, bet
palielinājušies. 2017.gadā piešķirtais finansējums sastāda vairāk nekā
38 miljonus eiro, kas ir par diviem miljoniem vairāk nekā 2016.gadā un
par 0,8 miljoniem vairāk nekā 2015.gadā. Tāpat patlaban autobusu
pārvadātājiem šobrīd jau ir segti praktiski visi zaudējumi, kas radušies
2017.gadā.
«Pasažieru pārvadātāju nozare ir viena no retajām, kas tiek izteikti
atbalstīta no valsts puses. Aptuveni 50% pārvadātāju ieņēmumu tiek tiešā
veidā maksāti no valsts puses. Turklāt aprēķinātā peļņa, ko
pārvadātājiem maksā valsts, pēdējos gados ir būtiski pieaugusi –
2017.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, tās apmērs palielinājies par 84%.
Ikvienam pasažieru pārvadātājam, kas konkursa kārtībā ir ieguvis
tiesības nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus konkrētā
maršrutu tīkla daļā, autobusu parka atjaunošanas izdevumi tiek segti no
valsts puses, kompensējot amortizācijas izdevumus,» norādīja ATD
pārstāve Zane Plone.
Attiecībā uz autobusu vadītāju atalgojumu ATD pārstāve informēja, ka
direkcija esot tikusies ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un
transporta darbinieku arodbiedrību “LAKRS”, lai kopīgi ar Satiksmes
ministriju (SM) meklētu risinājumu attiecībā uz autobusu vadītāja
minimālo stundas tarifa likmi.
Saskaņā ar ATD informāciju pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, kopējā
autobusu vadītājiem izmaksātā atlīdzība par darbu ir pieaugusi par 1,06
miljoniem eiro, bet, salīdzinot ar 2015.gadu, tās apmērs pērn
palielinājās par 1,5 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka pārvadātāju uzņēmuma
darbinieku atalgojums pēdējos gados ir palielinājies, kā arī ir
pieauguši izmaksas par transportlīdzekļu remontu, tas ir radījis papildu
izdevumus valsts budžetā.
Komentējot finansējuma pieejamību, ATD pārstāve sacīja, ka sakarā ar
pārvadāto pasažieru skaita kritumu pēdējos gados reģionālo autobusu
pārvadājumos ir samazinājušies ieņēmumi, bet reģionālā maršrutu tīkla
apjoms jeb nobraukums pēdējo vismaz piecu gadu laikā praktiski nav
mainījies, kā rezultātā piešķirtais valsts budžeta finansējums nav
pietiekams, lai uzturētu reģionālo maršrutu tīklu esošajā apjomā. Tomēr
šobrīd aizvien nav neviena novada, kur netiktu nodrošināti vismaz divi
reisi dienā, kas savieno šo novadu ar reģiona centru vai galvaspilsētu.
Tāpat patlaban ir tikai divi pagasti, kuriem nav sabiedriskā transporta
sasaistes ne ar vienu novada centru. Visos pārējos pagastos šī sasaiste
ir regulāra ar sava vai atsevišķos gadījumos arī ar cita novada centru.
Lūgta komentēt ATD noteiktās prasības pasažieru pārvadātājiem, Plone
skaidroja, ka nevienam pasažieru pārvadātājam netiek uzstādīta prasība
iegādāties pilnīgi jaunus autobusus. Turklāt to nemaz neparedz esošo
līgumu nosacījumi. Tāpat arī gaidāmajā konkursā par sabiedriskā
transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021.gada netiks prasīts veikt
pasažieru pārvadājumus ar pilnīgi jauniem autobusiem. Savukārt kas
attiecas uz autobusu aprīkošanu, šobrīd par to vēl notiek diskusijas ar
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju (LPPA).
«Jau patlaban normatīvie akti nosaka, ka gadījumā, ja reisa izpilde
pārsniedz trīs stundas, transportlīdzeklī ir jābūt individuālajam
apgaismojumam un ventilācijai. Tāpat ir noteikts, ka autobusā jābūt
audiāli atskaņotai vai vizuāli attēlotai informācijai par gaidāmajām
pieturvietām. Ņemot vērā, ka mūsu sabiedrību pārstāv dažādas personas
kategorijas, tajā skaitā arī vājdzirdīgie vai personas ar redzes
traucējumiem, plānots, ka nākotnē tiks prasīts, lai šī informācija tiktu
atskaņota audiāli un attēlota vizuāli. Tāpat ATD, izvērtējot situāciju
novados, kas tiek apkalpoti ar autobusiem, kuros ir ierīkota
videonovērošana, plāno to noteikt kā vienu no prasībām gaidāmajā
konkursā,» atzīmēja Plone.
Iepriekš bažas par finansējumu pārvadātājiem pauda LPPA finanšu
prezidents Ivo Ošenieks, kurš teica, ka finansējuma trūkuma dēļ
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, iespējams, tiks pārtraukta
aprīlī, taču SM un ATD bažas noraidīja, jo ne ministrija, ne arī ATD
nesaskatīja nekādu pamatojumu apgalvojumam, ka šā gada aprīlī varētu
tikt pārtraukta sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana.
