www.bauskasdzive.lv
Katru gadu Upmalas ielā Bauskā uz pašvaldībai piederošas zemes tiek dedzināta kūla. Šogad 21. martā pērnā zāle te dega 500 kvadrātmetru platībā. “Vietvara iedzīvotājiem liek sodus par nekoptu teritoriju, bet pati tai pašā laikā savā īpašumā kārtību neievieš. Kāpēc tāda neizdarība?” neizpratnē ir Bauskas iedzīvotāja Ināra.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste precizē, ka pagājušā gadā kūla Upmalas ielā svilināta 5. maijā, kopumā pērnā zāle te degusi 4000 kvadrātmetru lielā platībā. 2020. gadā VUGD vīri uz Upmalas ielu steidzās divas reizes – 27. martā sausās zāles stiebri liesmoja 8,2 hektāru platībā, bet 30. martā 300 kvadrātmetru lielā laukumā. Liesmas Upmalas ielā slāpētas arī 2019. un 2018. gada pavasarī. V. Gribuste atzīst, ka pieķert dedzinātāju izdodas ļoti reti.
Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļā paskaidroja, lai arī teritorija pieder pašvaldībai, 15 hektāru lielā īpašuma izpļaušanas izmaksas esot pārāk lielas. Minētajā pļavā pļaušanu nelīdzenā reljefa, izskalojumu, akmeņu, kā arī citu sanesumu dēļ nevar veikt ar traktoru vai pļaujmašīnu, bet tikai ar trimeri. Bauskas novada domē norādīja, ka pļaušanas darbi divas reizes gadā, pēc pašreizējā izcenojuma, izmaksātu ap 60 tūkstošiem eiro, kas ir tikpat, cik visas Bauskas pilsētas teritorijas pļaušanas izmaksas gadā. Apsaimniekojamās teritorijas ir lielas. Upmalas izpļaušana un pļavu nopļaušana pašlaik nav pašvaldības prioritāte. Teritorija atrodas nomaļā vietā, upes krastā, līdz ar to apdraudējuma iedzīvotājiem praktiski nav.
VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieks Raimonds Kudlis norādīja, ka atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.pantā noteiktajam, par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kā rezultātā bija iespējama kūlas degšana, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu.
“Katrs kūlas degšanas gadījums tiek izvērtēts un ne vienmēr tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpumu procesa uzsākšanu, izvērtē procesa uzsākšanas un veikšanas lietderīgumu, jo administratīvā pārkāpuma procesam nepiemīt obligātuma princips, tādējādi ne visos gadījumos, pat ja administratīvais pārkāpums ir noticis, process tiek uzsākts. Līdzās tam ugunsdrošības uzraudzības darbā VUGD amatpersonas ievēro „Konsultē vispirms” principu. Tādējādi veicot ugunsdrošības uzraudzības darbu un konstatējot Ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, katrs gadījums tiek vērtēts un ne vienmēr tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process un tā ietvaros uzlikts administratīvais sods,” skaidro R. Kudlis.
Viņš atklāja, ka, izvērtējot kūlas degšanas gadījumus Bauskas novadā, aizvadītajā gadā par teritorijas nesakopšanu, kuras rezultātā bija iespējama kūlas degšana, VUGD Bauskas daļas amatpersonas naudas sodu piemēroja 14 personām, bet vienai personai – brīdinājumu. Uzliktie naudas sodi svārstījušies no 30 līdz 380 eiro.
Šogad uzsākti jau pieci administratīvā pārkāpuma procesi. R. Kudlis atzīmēja, ka Bauskas novada domei līdz šim administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros nav izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods. Tajā pašā laikā, lai veicinātu teritoriju sakopšanu, pagājušajā gadā pēc kūlas ugunsgrēku sezonas noslēguma Bauskas novada domei tika nosūtīta informācija par tām pašvaldības īpašumā esošajām teritorijām, kurās bija notikusi kūlas degšana, kā arī aicinājumu sakopt šīs teritorijas.
“Katras pašvaldības viens no uzdevumiem ir rūpēties, lai tās iedzīvotāji dzīvotu sakoptā un drošā vidē, tāpēc VUGD lūdz Bauskas novada pašvaldību atrast risinājumu un sakopt teritoriju Upmalas ielā Bauskā, lai tajā vairs nevarētu notikt kūlas degšana,” sacīja R. Kudlis.
Nu gan dome divkose. Vairāk man arī neprasiet, lai es pļauju to zāli!!!
Apbrīnojami, ka katru gadu atrodas “drosminieki” , kuri
Pilsētas centra-piecus soļus aiz policijas mītnes atļaujas svilināt kūlu…
60 tūkstoši būtu par pļaušanu 2x gadā 😀
Eu, es pa 10 pakām nopļaušu šovasar, kur var pieteikties? Galvenais šiem pat sodu neuzliek par to. Viena taisnība visiem, tiešām ?
Šis vispār ir unikums. Ē tās ir sabiedriskās attiecības?? Kad iedzīvotājiem ir problēmas, tad tās ir viņu problēmas, kad pašvaldībai ir tās pašas problēmas, tad tas ir pavisam cits gadījums – reljefs nelīdzens, grūti pļaut. Iedzīvotāji, nu saprotiet paši – mēs esam pašvaldība, bet jūs tikai iedzīvotāji, mums ir jāapgūst jūsu nauda un jūsu slīcēju problēmas ir pašu slīcēju rokās kā bija teikts vienā grāmatā, mums problēmu nav.
Jā, vienkārši trūkst vārdu. Pašvaldībai dārgi un iedzīvotājiem ir lētāk?
Kas tā vispār ir par attieksmi.
Nu tad pilsoņi var droši dedzināt plastmasas un riepas piemēram, nevis maksāt par atkritumu izvešanu. Ja pašvaldība var ignorēt noteikumus, tad pilsoņi arī var.Vai tomēr nē?