Uldis Varnevičs
Bauskas novada izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti pirmo reizi saskārās ar 2023. gada budžeta plānošanu, skatot lēmumprojektu «Par Bauskas novada pašvaldības 2023. gada budžeta prioritātēm».
Sēdē, kas notika 14. septembrī un kur piedalījās visi komitejas deputāti, sanākušos ar lēmumprojektu iepazīstināja Bauskas novada ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja Indra Latviete.
«Ar šo lēmumu sākam darbu pie 2023. gada budžeta izstrādes. Sagatavotais lēmumprojekts ir projekts, kas iezīmē prioritāros virzienus, lai mēs varētu domāt par nākamā gada budžetu. Šo lēmumprojektu deputāti var papildināt, labot, ieviest savus ieteikumus,» uzsvēra I. Latviete.
Atšķirībā no iepriekšējiem novadiem, kad parasti prioritātēs nosauca konkrētus objektus vai aktivitātes, šoreiz prioritātes ir vispārējas. Lēmumprojektā minēti pieci prioritārie budžeta plānošanas virzieni.
Pirmais – iesākto investīciju projektu īstenošana. Otrais – Eiropas Savienības un citu finanšu instrumentu piesaiste un pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšana projektu īstenošanai.
Diskusijas raisīja trešais un ceturtais punkts, turklāt trešais pat vairāk. Ceturtais punkts paredzēja finansējuma nodrošināšanu jaunu projektu sagatavošanas izdevumiem. «Pašvaldībai jāstrādā ar skatu nākotnē un jāgatavo būvprojekti, ko vēlamies nākotnē realizēt. Ja būvprojekts uz gada sākumu nav izstrādāts, tad tajā budžeta gadā būvdarbu sākšana reāli nav iespējama,» skaidroja I. Latviete, uzsverot, ka tāpēc ir svarīgi, lai būtu augstas gatavības projekti, kas var palīdzēt piesaistīt finansējumu.
Viņa informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informējusi, ka mērķis ir saglabāt aizņemšanās iespēju prioritāram projektam viena miljona apmērā, kam ir vajadzīga budžeta mērķdotācija augstas gatavības projektiem. Jāteic, ka šogad ar augstas gatavības projektiem izdevās īstenot vairākus objektus.
Tomēr raisījās diskusijas par to, ka nepieciešams kā prioritāti paredzēts energoefektivitātes pasākumus. Daži rosināja iekļaut šos pasākumus zem ceturtā punkta – jaunu projektu sagatavošanas. Deputāts Ingmārs Līdaka no «Zaļo un Zemnieku savienības» saraksta norādīja, ka prioritātēs ir jāiekļauj katlumāju pārbūve atbilstoši enerģētiskajai situācijai, kā arī sociālo mērķu definēšana, jo pēc cenu pieauguma nākamajā gadā novadam nāksies saskarties ar lielākām sociālām problēmām.
«Prioritātes ir tādi stipri vispārēji priekšvēlēšanu saukļi. Nezinu, kā tās vienkārši izstāstīt cilvēkiem. Mani uztrauc, ka prioritātēs nav energoefektivitātes pasākumi. Ir nepieciešama konkrētība. Šeit man patīk teiciens, ka mēs mākam plānot 20 gadus uz priekšu, bet divus gadus uz priekšu nemākam,» neapmierināts bija arī deputāts Juris Krievs no Nacionālās apvienības.
«Sociālajiem jautājumiem nevajadzētu būt prioritātei, jo ir noteikts, ka pašvaldība ir atbildīga par sociālajiem jautājumiem, un ar to ir jārēķinās. Par katlumājām un siltināšanu – tās kā prioritātes varētu pievienot kādam punktam, nevis veidot atsevišķi,» savas domas pauda izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks no Nacionālās apvienības saraksta.
Tomēr visvairāk sarunu bija par trešo punktu – «Avārijas un pirmsavārijas stāvoklī esošu pašvaldības būvju un nedrošu būvju atjaunošana, pārbūve vai restaurācija». Deputātus izbrīnīja šī punkta esamība, brīžiem uzsverot, ka pašreizējā situācijā tas diez vai ir svarīgākais.
«Pašvaldībai ir daudz tehnisku būvju, kas ir sliktā stāvoklī un kam nepieciešams veikt pārbūves darbus,» sacīja I. Latviete.
«Prioritātes ir noteiktas ļoti vispārīgi. Vai iekļautas Bauskas Centrālās bibliotēkas ēkas telpas?» interesējās Inita Nagņibeda no «Konservatīvo» saraksta. «Te ir minēta atjaunošana, pārbūve, restaurācija, nevis jaunas telpas,» piekrita I. Līdaka. R. Ābelnieks aicināja neiekļaut prasību pēc bibliotēkas atsevišķā prioritātē.
«Ja sākam uzskaitīt objektus, tas nemaz neizskatās pēc prioritātēm,» tā R. Ābelnieks. «Ar Bauskas bibliotēku ir nenormāla situācija – ja to nav varējusi iepriekšējā vara, tad izdarām vismaz mēs,» aicināja J. Krievs. Deputāts Jānis Kalniņš no Nacionālās apvienības saraksta pauda, ka Bauskas Centrālās bibliotēkas ēka ir kā prioritāte gan otrajā, gan trešajā, gan ceturtajā punktā.
«Ko tik neesam darījuši, bet bibliotēka vienmēr palikusi otrajā vietā. Varbūt tomēr vajadzētu vienoties par to, ka bibliotēka šoreiz ir prioritārā!» rosināja Jānis Dūmiņš no «Latvijas attīstībai» saraksta.
Administrācijas pārstāvji aicināja nesteigties. «Prioritātes ir vērstas uz pašvaldības ne tikai īstermiņa, bet arī vidēja termiņa attīstību. Svarīgi ir augstas gatavības projekti, lai varam startēt, kad ir uzsaukumi. Par energopārvaldības jautājumiem jāatzīmē, ka tas būs atkarīgs no valstiskajiem uzsaukumiem,» pauda Bauskas novada izpilddirektors Ivars Romānovs.
«Saprotu, ka pašlaik gatavo darba uzdevumu bibliotēkas projektēšanai, tā nekur nav aizmirsta. Nākamajā gadā ir projektēšana. Skatot tālāk budžetu, speciālisti pateiks, cik nākamajā gadā varēs sākt darbus vai tikai projektēt,» sacīja I. Latviete, uzsverot, ka būvi gada laikā var uzcelt tikai tad, ja projekts ir gatavs jau gada sākumā.
Balsojumā seši deputāti balsoja par to, ka ir jābūt atsevišķai prioritātei, kas iekļautu Bauskas Centrālās bibliotēkas ēkas būvi. Pret balsoja Raitis Ābelnieks un Jānis Kalniņš, atturējās Rihards Melgailis. Tāpat atbalstīja energoefektivitātes jautājuma iekļaušanu prioritātēs.
Šībrīža situācijā bibliotēka noteikti nevar būt prioritāte.
It kā visi tur ir gudri cilvēki, bet kad lasa, tad šķiet, ka ne visai. Es piemēram šo lietu saskatu ļoti vienkārši – pirmā prioritāte – adekvāti reaģēt uz energojautājumiem un citām lietām, kuras ir mainījušās neatgriezeniski.
Ja paklausās tās pērles – piemērma priekšroka augstas gtavības projektiem. WTF. Ja man mājās augstas gatavības proejkts ir pirtiņa un zemas gatavības projekts saules kolektors, tad prioritāte ir saules kolektors protams. Līdz ar to (visu cieņu kultūrai) par bibliotēku var aizmirst uz kādu brīdi. Vispār tagad ļoti labi var redzēt cik tuvredzīga ir visa šī ilgtermiņa pašvaldības plānošana, stratēģijas, koncepcijas. Par energoefektivitāti un neatkarību domāts bija maz, bet uzbūvēja baseinu. Tagad nauda iztērēta, baseinu uzsildīt vajag miljonu un cilvēkiem ne līdz baseinam šobrīd. Cilvēka prioritātes – drošība, siltums, ēdiens. Kamēr tās nav pilnībā realizētas, tad nekādas citas prioritātes būt nevar.
Paga.. Pēc raksta un deputātu teiktā citātiem var secināt tikai to, ka šie cilvēki 1) vai nu nedzīvo realitātē 2) vai zin kaut ko tādu, ko mēs nezinam 3) par spīti reālai krīzei mēģina izspiest projektus, kas kaut kādā mērā nestu labumus viņiem. Ļoti nepatīks pārsteigums redzēt dažu konkrētu deputātu atbildes/domas šajā sakarā.
Kāda vēl bibliotēka pie esošās situācijas? Ja pēdējos n gadus nekas tai ēkai nav noticis, tad pastāvēs vēl. Es jau vispār teiktu – visu digitalizēt un lai tās grāmatas stāv mākonī, vispār ēku nevajadzēs 🙂 Ok, tas, protams, nedaudz pārspīlēti, bet doma tāda, ka ir taču risinājumi, kas neietver sevī pilnīgu ēkas renovāciju. Pāries, vai vismaz nomierināsies krīze, un varēs atkal renovēt un izsaimniekot naudu uz nebēdu.
Jūs nopietni, mums citas problēmas nav ?
Tagad taču īstais laiks celt bibliotēkas, Mežotnes baznīcas, kaut kādu tur būdiņu Garozas parkā , atjaunot Mazmežotnes muižu un līdzīgas lielbūves, jo naudas mums ir kā vēl nekad, plāni mums grandiozi, tikai kam patreiz tos vajag? Katrs kaut kā grib paspīdēt uz vēlēšanām. Sajūta tāda, ka ir divas Latvijas – mana Latvija un mūsu vietvalžu Latvija, bet kam gan tās daudzās lielbūves, cik cilvēku to visu izmantos, kam un kāds no tā būs labums, lielākā daļa novada iedzīvotāju tur vai reizi mūžā vispār kāju spers, un tad jājautā- kam tas viss ir domāts, vai man vai tev to vajag?
Bibliotēku jau uzprojektēja par apm. 380 000. Ko vēl jāprojektē? Esošajā bibliotēkā pārsvarā ir seriālu tipa romāni, visa tehniskā literatūra ir norakstīta. Jaunā tehniskā literatūra nekam neder, jo pētnieki un ražotāji kapitālisma apstākļos slēpj tehnisko informāciju. Romantisko dāmīšu vajadzībām var atrast kādu stūri partijas mājā, bez dižas miljonu būves. Nu vēl jāparedz periodiskie izdevumi un lasītava nabaga pensionāriem.
Prioritātei ir jābūt – augstas kvalitātes pašvaldības pakalpojumi tās iedzīvotājiem saskaņā ar pašvaldības funkcijām (tas attiecas arī uz kapitālsabiedrību pakalpojumiem)!
Es uzaugu laikā, kad vietējā bibliotēka bija vērtība. Redzu, ka lielu daļu vasaras brīvlaika un arī citas brīvās dienas, bērni pavada bibliotēkās, iesaistās lasīšanas konkursos, spēlē datora un galda spēles, izmanto internetu. Kāpēc svarīgi lasīt grāmatas, to jums pateiks jebkurš latvešu valodas skolotājs. Seniori aktīvi lasa grāmatas, satiekas, veic maksājumus. Viņiem ir vēl viens iemesls iziet no mājas, viņiem ir kur aiziet. Bibliotēkā ir darba galdi, dators, internets, printeris, zinoši cilvēki, kas laipni sagaida, palīdz, atbalsta, pamāca, izskaidro. Mūsdienās, kad daudziem attālinātais darbs ir ikdiena, bibliotēka ir neaizvietojama tieši šo resursu dēļ. Skolēni izmanto internetu, jo daudziem mājās tam nav piekļuves. Skolēni izmanto bibliotēkas, lai strādātu pie skolas projektiem. Cik pieejama un attraktīva ir mūsu pilsētas bibliotēka jebkuram? Ar skaudību skatos uz citu pilsētu bibliotēkām, kur pulcējas jaunieši visos gadalaikos. Ko dara mūsu jaunieši, kur viņi pulcējas no skolas brīvajā laikā? Es vienmēr esmu sapratis šādas iestādes vērtību. Mūsdienās bibliotēkas ir būtiskas, tagad vairāk nekā jebkad agrāk.
Neviens nestrīdas par bibliotēku kā vērtību un baigi forši, ka ir fancy telpas, bet lai viņu piepildītu ar saturu un tik tiešām tā pasaka piepildītos, ka tur dodas bērni un pieaugušie lielā skaitā, tad tur ir jābūt arī radošiem darbiniekiem un ar to būs grūtāk/smagi nekā iztērēt naudu par telpām.
Bet stāsts ir par prioritātēm. Tad kad mēs saņemam rēķinu un lasām ziņas par to, ka par 50, 100, 150% pieaug aukstā/siltā ūdens tarifs, siltuma tarifs, tad tas skar teju 80% no novada iedzīvotājiem, bet bibliotēka man var teikt ko grib skar varbūt 10% optimistiskā scenārijā.
Kāpēc pieaug ūdens tarifs, tāpēc, ka elektrības cena ir liela, vai to var kompensēt? Var, ieguldot saulē. Vai vasarā var samazināt siltā ūdens gatavošanas izmaksas – var, ieguldot saulē. Vai var samazināt siltuma tarifu? Var – nomainot siltumtrases ar zudumiem, uzlabojot katlu mājas utt. Vai var samazināt budžeta tēriņus pašvaldības paspārnē esošajās lielajās ēkās – var ieguldot siltinājumā. Vai pašvaldība var samazināt transporta izdevumus pārejot uz elektroparku un pieslēdzoties saulei? Var. Tā ir prioritāte uz energoefektivitāti un izdevumu mazināšanu.
kas kādreiz bija vērtības, tas tagadējiem ir vien lieks apgrūtinājums sava mērķa sasniegšanai. Mērķa- aizvien lielāku varu un vairāk naudas. Sirdsapziņa, godīgs, labi paveikts darbs, tie ir izskaužami atavismi, jo traucē jau nosauktā mērķa sasniegšanu. Uz šādām “vērtībām” mērķētus cilvēkus papilnam var sastapt gan uzņēmējdarbībā gan valsts pārvadē un pašvaldībās nodarbināto vidū. Šīs pārdomas radās vakar laiciņu stāvot pirms Parka un Uzvaras ielas luksofora un redzot neseno veikumu bijušās komjaunatnes komitejas ēkas trepju “restaurācijas” veikumā. Es, kā privātpersona, tādus būvniekus jau darba gaitā būtu patriecis, bet ir jau arī pasūtītāji no pašvaldības puses, un viņiem tas darbs izskatās pieņemams?
Prioritātei nav jābūt vienai un energoefektivitāte ir pašsaprotams jautājums kā mazās būdiņās, tā skolās kā pašvaldības, tā privātām ēkām. Neviens par to vairs nav jāpārliecina! Mūsu kaimiņam ir “lieliskas” pārliecināšanas spējas. Zināmā mērā daudziem jau ir iestājusies apātīja un neticība par daudziem jautājumiem. Nu jau cilvēki pamatoti norāda: “Mēs iztērējam daudz naudas projektiem, bet pēc tam nekas nemainās”. Tas tikai rada lielāku apātiju, jo aizkavē darbību un veicina domu, ka progress nav iespējams. Lūdzu, beidzot, iedodiet bibliotēkai pieejamas telpas.
Kamēr bibliotēka būs aizkrāmēta ar ļūbestības romāniem, kas pat dzimstibu neveicina, tad tādai bibliotēkai atdeve un vērtība ir tuvu nullei. Vai tad partijas māju neatdeva bibliotēkai? Nevar izdzīt biznesmeņus un kantorus? Neviens nav pret bibliotēku, bet pareizā laikā un vietā, ar pareizu saturu, ar samērīgām būvniecības un ekspluatācijas izmaksām.
Protams bibliotēku nevajag, perfekto ēku bijušo ķinīti arī brucinam nost! Varbūt kino Uzvara ēkā var kaut ko izveidot biblotēku tur nu grūti! Varbūt kādu baznīcu kādai stāvpišu sektai! Mums tak tagad bāz nīcas prioritāte!
no kura laika vietvara var taisīt biblioteku svešā īpašumā? Drusko vajag izvērtēt, ko runā, nav ko dzīt demagoģiju.
Ābelniekam, protams, bibliotēku nevajag. Nezinu kāpēc, bet mani tas nepārsteidz. Nožēlojama niecība.
Vislabāk ir būvēt bibliotēku uz privāta zemesgabala.Zemesgabala īpašniekam nebūs jāstrādā. Varbūt tāpēc vēlreiz vēl neprojektēs. Kad zinās uz kura gabala, tad arī projektēs.
Vēl jau mērnieks šajā sakarā nav nācis klajā ar savām “spožajām” idejām un atklāsmēm …
Ko tu,viņš taču saimnieks ar inženiera prātu,visu zina,vidu saprot, prot optimizēt..
Krāju priekšvēlēšanu bukletus,tādi skaisti,krāsaini,šad un tad pāršķirstu,kad ieraugu, ka domes deputāti atkal brauc auzās
nolaid vienu pukiti pa dambi
Bauskas dzīve varētu noskaidrot un iedzīvotājiem pateik, cik simti tūkstoši ir izpļekarēti jaunās bibliotēkas sakarā, neko pat nesākot būvēt! Tur jau par izšķērdēšanu kādam vajadzētu sēdēt.
Bibliotēka gadiem nav prioritāra,bet kādā stāvoklī tā ir tagad!Bija svarīgs baseins,kur ar katru gadu samazinās izmantojamās pirtis,nu būs vairs tikai viena kura darbosies!Mana mamma gadiem ņēmās ap šo murgu ko par bibliotēkas celtniecību sauc un tā arī to nepiedzīvoja-devās mūžības ceļos!Un man arī viņas vietā ir rūgtums sakarā ar to,ka nav izdarīts tas kas bija sen jāizdara!
Vai partijas-komjaunatnes ēka neder bibliotēkai? Kāpēc neder? No deputātu izteikumiem izriet, ka ir jāprojektē un jābūvē jauna ēka. Kāpēc? Lai ne gadu nebūtu bez miljonu objektiem? Varbūt lai kaut ko uzbūvētu uz privātas zemes un mēs gadu desmitiem maksātu par zemes īri šim īpašniekam? Kaut kā nāk prātā kādas iestādes apgalvojums, ka Latvijas pašvaldībās esot augsti korupcijas riski.
Pirms projektēt, varbūt tomēr vajadzētu nopietni iebraukt tēmā, kas ir bibliotēka šodien, un kas būs bibliotēka rīt. Skaidrs, ka tādas bibliotēkas, kurās glabā avīžu podšivkas un sieviņām izsniedz Lata romānus, aiziet vēsturē. To visu drīz pilnībā aizstās digitālas bibliotēkas un citas datu bāzes. Lai izsniegtu lata romānus un citu seklo lasāmvielu pensionāriem, nav jābūvē jaunas ēkas par 10 miljoniem. Par šādu naudu to visu var piegādāt katram lasītājam un atgādāt atpakaļ ar kurjeru 100 turpmākos gadus. Bet, ja jūs māc sāpe, kur jauniešiem pulcēties, kaut kā neliekas, ka jau esošās jauniešu centra telpas (vairākās mājas) Bauskā būtu pārslogotas? Kāds par šīm lietām ir spējīgs domāt kopsakarībās vai spēj tikai cilāt roku, balsojot par miljonu bezjēdzīgu izmētāšanu.