Pēdējo septiņu mēnešu laikā reģistrēti divi traģiski atgadījumi, kad cilvēki izdarījuši pašnāvību, nolecot no Mūsas tilta. Tas šai vietai piešķir asociāciju ar sāpēm, bezcerību un nāvi, mazinot vietējo ļaužu vēlmi pastaigāties gar Mūsas krastu Bauskas pilskalna virzienā.

«Bauskas Dzīve» novada pašvaldībai uzdeva jautājumus par līdzekļiem, kas varētu novērst pašnāvības mēģinājumus šajā vietā nākotnē, kā arī taujāja par sociālā atbalsta soļiem, lai runātu ar sabiedrību par garīgās veselības jautājumiem un emocionālo līdzsvaru krīzes situācijās.

Kā informēja Pašvaldības policijas priekšnieks Egīls Gailis: «Mūsas tiltu novēro ar videokamerām. Arī šī jau traģiskā vieta ir redzamības zonā. Cenšamies to novērot, bet minūti minūtē to nevar, un kritiskais brīdis ir ļoti īss.»

Kā norādīja E. Gailis, arī pēdējo reizi, kad zem tilta atrasts miris pašnāvnieks, izšķirīgais mirklis bijis «ļoti, ļoti īss, izbraukt un noreaģēt ir neiespējami». «Esmu devis rīkojumu, ka šo tiltu tumšajā laikā apsekojam biežāk, arī zem tilta, lai, ja ir iespējams, novērstu turpmākos nelaimes gadījumus,» piebilst amatpersona.

Pašvaldības policijas vadītājs informēja, ka ir plānots arī Mūsas tilta otru pusi aprīkot ar video novērošanu.

Atbildot uz jautājumu, vai plānots uz tilta uzstādīt aizsargbarjeras, Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska atklāja: «Pašlaik pašvaldība neplāno uzstādīt papildu elementus, jo būtiskākais ir darbs ar prevenciju. Ja cilvēks ir pieņēmis lēmumu padarīt sev galu, nedomāju, ka viņu varētu apturēt margu uzstādīšana. Vairāk jāstrādā ar cēloņiem, nevis ar sekām.»

Ārvalstīs, kur tā dēvētie pašnāvnieku tilti vai skatu kraujas nodrošināti ar aizsargbarjerām, plastikātu, drāšu žogu, tērauda margām vai drošības tīkliem, to uzskata par pietiekami efektīvu instrumentu. Tam pamatā ir novērojums, ka lēciens no tilta ir impulsīvāks pašnāvības veids nekā citi. ASV un Anglijā pētījumos pierādīts, ka aizsargbarjeras samazinājušas pašnāvību skaitu uz vairākiem riskantajiem tiltiem. Austrālijā ekonomiskā vērtējumā secināts, ka katrs tiltu drošībā ieguldītais dolārs desmit gados devis 2,40 dolāru ieguvumu. Situāciju uzlabo arī speciāli krīzes līniju telefoni, kas uzstādīti uz tiltiem.

Kā informēja Sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska: «Informēšanas kampaņas par mentālo veselību nav plānotas. Pārrunāsim un pārdomāsim. Dienestā ir vairāki darbinieki, kas apguvuši Labklājības ministrijas metodiku darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem. Iedzīvotājus, kas ir redzeslokā, konsultējam, un svarīga paša klienta līdzdarbība un līdzatbildība, cik no tā viņš paņem. Vēlos uzsvērt, ka mentālā veselība ir būtiski saistīta ar medicīnu. Apakšā ir nopietna medikamentoza ārstēšana, psihiatrijas iejaukšanās, sadarbojoties ar ģimenes ārstiem, ko reizēm darām, ja ir aizdomas, ka cilvēkam ir depresijas pazīmes. Dienas centros, aprūpes centros un daudzfunkcionālajos sociālo pakalpojumu centros gan Vecumniekos, gan Iecavā, gan Saulainē, gan Bauskā, visur, kur nāk iedzīvotāji ar garīga rakstura traucējumiem, ikdienā ar viņiem strādā, nodarbina. Tur ļoti liels uzsvars likts uz nodarbināšanu, lai viņiem nebūtu šādas domas. Pārrunāšu ar pakalpojumu sniedzējiem, lai pievērš lielāku uzmanību šādām situācijām.»

Savukārt krīzes līniju speciālisti Latvijā un ārzemēs secinājuši, ka potenciālo pašnāvnieku no iznīcinošām domām var novērst cilvēcīga saruna ar ikvienu, kurš gatavs uzklausīt. Turklāt mentālās veselības nestabilitāte var piemeklēt jebkuru cilvēku, ne tikai tos, kam jau ir noteiktas diagnozes. 

Pieci soļi palīdzībai cilvēkam ar pašnāvības domām

1. Pajautā: «Vai tu domā par pašnāvību?» Tas palīdz sākt sarunu.

2. Esi blakus: Uzklausīšana bez nosodījuma ļauj uzzināt, ko cilvēks domā vai jūt.

3. Sargā drošu vidi: Samazinot pieeju nāvējošiem priekšmetiem vai vietām, var novērst pašnāvību.

4. Palīdzi sazināties: Savieno cilvēku ar krīzes tālruņa speciālistu vai citu uzticības personu no ģimenes, draugiem, garīgās vai medicīnas jomas.

5. Uzturi kontaktu: Turpini sazināties ar krīzē nonākušo cilvēku. Pētījumi rāda, ka atbalstošai saziņai ir svarīga loma pašnāvības novēršanā .

AVOTS: ASV NACIONĀLAIS MENTĀLĀS VESELĪBAS INSTITūTS, #BETHE1TOHELP

Kad meklēt palīdzību?

Ja piemeklē pašnāvnieciskas domas, nepalieciet vieni! Meklējiet palīdzību, ja piedzīvojat šādas emocijas:

● sajūta, ka jāglābjas vai vairs nevarat izturēt sāpes;

● zudusi motivācija turpināt dzīvot;

● sajūta, ka nekam vairs nav nozīmes;

● vēlme pazust;

● sākat meklēt informāciju, kā sevi nogalināt;

● piesaista nāves un miršanas ideja;

● vēlme ievainot sevi. Tas liecina par emocionālu krīzi, ko ir grūti pārvarēt, taču visu var uzlabot, tāpēc sazinieties ar speciālistiem. Krīzes palīdzības līnijas Latvijā pieejamas bez maksas.

AVOTS: FINDAHELPLINE.COM LATVIJAS VIETNE.

Krīzes kontakti Latvijā

Krīzes tālrunis pieaugušajiem 24/7: 116123, skalbes.lv –

iespējami telefona zvani vai tiešsaistes sarunas.

Bērnu palīdzības līnija: 116111, uzticibastalrunis.lv – bērniem, pusaudžiem un vecākiem atbalstam krīzes situācijā, iespējami telefonzvani vai tiešsaistes sarunas.