Pašvaldība noraida pārmetumus par kapitālsabiedrību reorganizācijas sasteigšanu un slēpšanu

Bauskas novada dome sagatavojusi atbildi uz Iecavas pagasta SIA ”Dzīvokļu komunālā saimniecība” atklāto vēstuli: https://bauskasdzive.lv/aicina-atcelt-bez-konsultesanas-ar-iedzivotajiem-steiga-pienemto-lemumu-par-kapitalsabiedribu-reorganizaciju/ kurā prasīts pārtraukt pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizāciju, noraidot pārmetumus par sasteigtu un slepenu lēmumu. Publicējam pilnu atbildes vēstules tekstu.

Par reorganizācijas procesa uzsākšanas atcelšanu

Bauskas novada pašvaldība, iepazinusies ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu komunālā saimniecība” (turpmāk – DzKS) darbinieku kolektīvo vēstuli (turpmāk – vēstule), dara zināmu sekojošo:

Efektivitāte. Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteiktas pašvaldības autonomās funkcijas, cita starpā – organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Savukārt likuma 1.pants cita starpā paredz efektīvu pārvaldi. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, jau 2.pantā ir definēts likuma mērķis – veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Kā redzams, viens no atslēgas principiem gan pašvaldības, gan tās kapitālsabiedrību pārvaldē ir efektivitāte. Var diskutēt par vēstulē pausto, ka jēdzienam “ekonomiskā loģika” tīmekļa meklēšanas vietnē Google nav skaidrojuma, taču jēdzienam “efektivitāte” skaidrojumu ir pietiekami daudz gan Google, gan biznesa, gan mācību literatūrā. Vienkāršākais un populārākais no tiem – ar minimāliem resursiem iegūt maksimālu labumu (efektu). Tieši ar mērķi – nodrošināt efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, tika pieņemts lēmums – apvienot vienādu pakalpojumu sniedzējus vienā uzņēmumā.

Steiga. Nevar piekrist vēstulē minētajam apgalvojumam, ka lēmums par Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizāciju ir pieņemts sasteigti. Šis jautājums kļuva aktuāls jau tūlīt pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) beigām un pašvaldību vēlēšanām – 2021.gada vasarā. Tad, pēc četru novadu apvienošanas, Bauskas novada pašvaldība mantojumā saņēma deviņas kapitālsabiedrības, kuru darbības veidi vienā vai vairākās jomās pārklājas. Tās komunālos pakalpojumus sniedza septiņos novada pagastos, savukārt pašvaldības iestādes – 11 citos pagastos. Jau novadu apvienošanas brīdī bija skaidrs, ka ilgstoši šāda situācija nevar pastāvēt, taču prioritāte tobrīd bija izveidot funkcionējošu vienotu novada administratīvās pārvaldes sistēmu, tādēļ komunālās jomas reforma tika uz laiku atlikta. Strādājot pie pašvaldības pārvaldes struktūras optimizācijas, pašvaldības vadībai arvien biežāk nācās saskarties ar problēmu – neiespējamību sakārtot pašvaldības otrā līmeņa pārvaldes struktūru (pagastu pārvaldes, to apvienības), pirms netiek veikta vērienīga komunālās jomas reforma.

2022.gadā, veicot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto pašvaldības līdzdalības lietderības izvērtēšanu kapitālsabiedrībās, to skaitā DzKS, tika lūgts viedoklis gan Konkurences padomei (KP), gan Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijai (LŪKA). Abas organizācijas savos secinājumos vērsa Bauskas novada pašvaldības vadības uzmanību uz faktu, ka vairāku tai piederošu kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi pārklājas, rosinot pašvaldību izvērtēt iespēju tās reorganizēt, apvienojot. Pie līdzīgiem secinājumiem bija nonākuši arī Bauskas novada pašvaldības administrācijas Audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas darbinieki. Var, protams, aizbildināties ar to, ka bija tikai rosinājums izvērtēt, nevis uzdevums vai rīkojums, taču jāsaprot, ka ne KP, ne LŪKA nav tiesību iejaukties pašvaldības autonomajās funkcijās. Tās var tikai vērst uzmanību uz situāciju, taču lēmumi, pildot pienākumu savu darbu organizēt efektīvi, jāpieņem pašvaldībai pašai. Tieši to arī pašvaldība izdarīja, 2023.gada 23.februārī pieņemot lēmumu par septiņu Bauskas novada kapitālsabiedrību reorganizācijas uzsākšanu. Pašvaldības ieskatā, gandrīz divu gadu periods (no pašvaldības vēlēšanām līdz šī lēmuma pieņemšanai) nevar tikt uzskatīts par nepietiekamu, lai izvērtētu konkrēto reformu nepieciešamību.

Slepenība. Pašvaldība pilnībā noraida vēstulē pausto, ka lēmums par kapitālsabiedrību reorganizāciju ir pieņemts slepenībā. Jau 2023.gada janvārī visi ieinteresētie Bauskas novada domes deputāti tika iepazīstināti ar prezentāciju par iespējamo kapitālsabiedrību reorganizāciju. Tikšanās laikā bija iespējams diskutēt un uzdot jautājumus pašvaldības darbiniekiem, taču būtiski iebildumi pret reorganizāciju no deputātu puses netika saklausīti. Protams, tika izteiktas bažas par plānotajiem termiņiem, iespējamajiem ieguvumiem vai zaudējumiem, taču kopumā deputātu viedoklis bija atbalstošs. Prezentācijas materiāli tika nosūtīti arī plānotajā reorganizācijā iesaistīto kapitālsabiedrību vadītājiem, ar kuriem pēc tam reorganizācijas iecere tika pārrunāta kopīgās tikšanās reizēs. Arī tad iebildumi pret kapitālsabiedrību apvienošanu pēc būtības netika celti. 2023.gada februārī Bauskas novada domes deputāti tika iepazīstināti jau ar detalizētu reorganizācijas procesa plānu un iespējamo apvienotās kapitālsabiedrības organizatorisko struktūru. Balsojot gan Finanšu komitejas, gan domes sēdē, deputātu balsis dalījās, tomēr vairākums bija par reorganizācijas uzsākšanu. Tas, ka par šo lēmumu nenobalsoja visi deputāti, nav nekas neparasts vai ārkārtējs. Nav daudz šāda mēroga stratēģisku lēmumu, kuri tiek pieņemti vienbalsīgi.

Informācija par sagatavoto lēmumprojektu kapitālsabiedrības reorganizācijas procesa uzsākšanai tika publicēta pašvaldības tīmekļvietnē pirms Finanšu komitejas (16.02.2023.): https://www.bauska.lv/lv/jaunumi/lems-par-kapitalsabiedribu-reorganizacijas-procesa-uzsaksanu-10641

Atbilstoši Pašvaldību likuma 27.panta trešajai daļai, domes sēdes ir atklātas. Arī jau pieminētā 23.februāra Bauskas novada domes sēde bija atklāta, tajā varēja piedalīties jebkurš interesents, turklāt, to varēja vērot arī tīmekļa vietnē, līdz ar to pašvaldības vadībai pārmest slepenību ir nevietā.

Informācija darbiniekiem. Gan Komerclikums, gan Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz konkrētas procedūras kapitālsabiedrību reorganizācijai, to skaitā – informēt reorganizācijā iesaistīto kapitālsabiedrību darbiniekus. Visiem kapitālsabiedrību vadītājiem ir pieejams kalendārais plāns ar konkrētiem reorganizācijas posmiem un aktivitātēm. Jebkāda informācijas izplatīšana un skaidrošana par kapitālsabiedrību reorganizāciju, pirms par tās uzsākšanu lēmumu nebija pieņēmusi Bauskas novada dome, būtu nekorekta, un pielīdzināma baumām vai spekulācijām. Šobrīd, kad ir pieņemts lēmums uzsākt reorganizāciju, ir īstais laiks gan skaidrot tās mērķus, ieguvumus, un to arī Bauskas novada pašvaldības vadība ir gatava darīt.

Var saprast reorganizācijas procesā iesaistīto kapitālsabiedrību darbinieku bažas un satraukumu, apzinoties, ka daļai pašreizējo darbinieku var nākties zaudēt darbu. Jā, diemžēl tā ir realitāte. Katrai reformai ir mērķis, arī šai. Pašvaldības galvenais mērķis šajā procesā ir nodrošināt līdzsvarotu pakalpojumu pieejamību, vienotu pakalpojumu kvalitātes līmeni visā Bauskas novadā un ievērojami samazināt kapitālsabiedrību pārvaldības izmaksas, tā ierobežojot pakalpojumu tarifu kāpumu.

Sabiedrības iesaiste. Pārsvarā sabiedrības līdzdalība pašvaldību darbā notiek, deleģējot lēmumu pieņemšanu savām uzticības personām, jeb deputātiem, balsojot par tiem vēlēšanās. Ir virkne ideju vai ierosinājumu, kuru apspriešanā ir lietderīgi un mērķtiecīgi tiešā veidā iesaistīt pašvaldības iedzīvotājus (daudzos gadījumos to arī pieprasa normatīvie akti, rīkojot publiskās apspriešanas, referendumus un tml.). Jautājumus par to, kādā tieši veidā pašvaldība plāno organizēt ūdensapgādi, notekūdeņu attīrīšanu, atkritumu apsaimniekošanu vai daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu normatīvajos aktos nav paredzēts apspriest tieši iesaistot pašvaldības iedzīvotājus. Arī Bauskas novada pašvaldība uzskata, ka iedzīvotājus pārsvarā interesē saņemt pakalpojumu iespējami augstākā kvalitātē un par iespējami zemāku maksu. Tas, vai konkrēto pakalpojumu nodrošina pašvaldības iestāde, viena vai vairākas kapitālsabiedrības vai privātais komersants ir otršķirīgs faktors, tādēļ jautājumus šajā sakarā var izlemt pašvaldības domes deputāti sev doto pilnvaru ietvaros.

Reorganizācijas finansiālais ieguvums. Daļēji var piekrist vēstules autoriem, ka detalizēts finansiālais ieguvums no kapitālsabiedrību apvienošanas nav veikts. Par to pilnībā tika informēti arī Bauskas novada domes deputāti lēmuma pieņemšanas gaitā, un tam ir savi iemesli:

• šāda vērtējuma veikšana saistīta ar ievērojamām izmaksām. Salīdzinot līdzīgus vērtējumus, kas veikti citās pašvaldībās, to izmaksas šobrīd sasniegtu vairākus desmitus tūkstošus eiro;
• no citu pašvaldību pieredzes, redzams, ka nevienā gadījumā, kad pašvaldība ir veikusi vērtējumu, atzinumā nav aicināts saglabāt esošo pārvaldības modeli un struktūru. Kā piemēru var minēt Rīgas pilsētu, kur līdzīgu vērtējumu par 4 kapitālsabiedrību apvienošanu jau vairākus gadus veica PricewaterhauseCoopers, SIA, kā rezultātā ieteikums bija viennozīmīgs – apvienot. Tika vērtēta arī citu pašvaldību pieredze kapitālsabiedrību apvienošanā, piemēram, Saldus un Jelgavas novados;
• ņemot vērā līdzšinējo sadrumstaloto komunālo pakalpojumu struktūru, pakalpojumu sniedzēju juridisko statusu, atšķirīgos pakalpojumu tarifus, izmaksas, neskaidrības ar atsevišķiem pakalpojumiem, kurus līdz šim nodrošināja pašvaldības kapitālsabiedrības, bet turpmāk to sniedzējs tiks izvēlēts iepirkuma procedūrā, bija gandrīz neiespējami precīzi aprēķināt precīzu finansiālo ieguvumu. Var, protams, aprēķināt finanšu līdzekļu ietaupījumu atsevišķos izmaksu posteņos, piemēram – atalgojumā, taču tā ir tikai viena neliela daļa no ieguvumiem;
• Bauskas novada pašvaldības vadība pietiekami augstu novērtē un paļaujas uz savu speciālistu, to skaitā Audita un kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas darbinieku profesionalitāti, pieredzi un zināšanām, un ir gatava ieklausīties viņu vērtējumos vai spriedumos, nebūt neuzskatot, ka vienīgais “īstais” viedoklis ir dārgām un pieprasītām starptautiskajām auditorkompānijām;
• arī Rīgas piemērs liecina, ka būtiskākais ieguvums no 4 kapitālsabiedrību apvienošanas ir finansiālais – ievērojami samazinās administratīvās izmaksas. Bauskas novada pašvaldībai nav iemeslu šaubīties, ka līdzīgs ieguvums būs arī pēc Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas pabeigšanas;
• ņemot vērā visu minēto – bija un ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka iztērējot vairākus desmitus tūkstošus eiro par detalizētu analīzi, izdarītie secinājumi, visticamāk apstiprinātu pieņemto lēmumu, kurš pamatojams arī ar aptuveniem aprēķiniem un aplēsēm.

Juridiskais pamatojums. Kā jebkuru citu, arī Bauskas novada domes lēmumprojektu par vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizāciju vērtēja un saskaņoja vairākas Bauskas novada pašvaldības atbildīgās struktūrvienības. Iebildums, ka lēmumam nav pievienots Finanšu komitejas atzinums, nav pamatots. Vēstulē pareizi norādīts, ka Pašvaldību likuma 39.panta trešās daļas 3.punktā noteiktais Finanšu komitejas atzinums ir sniedzams par projektiem, kas saistīti ar pašvaldības finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā. Pati par sevi kapitālsabiedrību reorganizācija nekādā veidā nav saistāma ar kapitālsabiedrību iesāktajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem investīciju projektiem. Līdzīgi kā jebkuras citas saistības, iegūstošā sabiedrība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārņem arī pievienojamo kapitālsabiedrību saistības gan pret CFLA, gan Valsts Kasi vai komercbankām. Arī par neparedzētām izmaksām, kas saistītas ar pievienojamo kapitālsabiedrību neveiksmēm Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizēšanā (soda naudas, neattiecināmās izmaksas, finanšu korekcijas), ir atbildīga katra kapitālsabiedrība, bet pēc reorganizācijas pabeigšanas – iegūstošā kapitālsabiedrība. Precedents ir SIA “Īslīces ūdens”, kura parādu pret CFLA par Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta finanšu korekcijām pārņems pēc reorganizācijas beigām SIA “Bauskas ūdens”.

SIA “Iecavas siltums” vadības viedoklis. Bauskas novada domes darba kārtība ir noteikta ar Bauskas novada pašvaldības 2021.gada 1.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.1 “Bauskas novada pašvaldības nolikums”. Atbilstoši noteikumu 81.punktam, pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesību piedalīties debatēs, ja sēdes vadītājs nedod vārdu. Konkrētajā sēdē ne SIA “Iecavas siltums”, ne citu kapitālsabiedrību valdes locekļi netika aicināti ziņotāju vai ekspertu statusā. Līdz ar to Andis Kaspars bija klāt domes sēdē kā privātpersona. Tāpat A. Kasparu konkrētā lēmuma izpratnē nevar uzskatīt par ieinteresēto personu. Par ieinteresēto personu konkrētajā gadījumā, iespējams, varētu atzīt SIA “Iecavas siltums”, taču tad šis jautājums attiektos uz SIA īpašnieku (kas ir Bauskas novada pašvaldība), nevis A. Kasparu kā valdes locekli. Tikai tas, ka beidzoties kapitālsabiedrību reorganizācijai, visu pievienojamo kapitālsabiedrību valdes locekļu amati pārstās eksistēt, nekādā veidā nepadara tos par ieinteresētām personām. Valdes locekļa amats kapitālsabiedrībās ir terminēts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka savus apsvērumus par kapitālsabiedrību reorganizāciju A. Kaspars bija pārliecinoši un uzskatāmi izklāstījis savā prezentācijā, kas tika iepriekšējā vakarā nosūtīta visiem deputātiem un pašvaldības vadībai, apjomīgo domes sēdē izskatāmo jautājumu skaitu, ierobežoto laiku un to, ka A. Kaspars nebija iepriekš reģistrējies debatēs par konkrēto lēmumprojektu, viņam vārds debatēs netika dots.

Kādēļ SIA “Bauskas ūdens”? Gan reorganizācijas plānošanas, gan dažādu dokumentu sagatavošanas procesā tika vērtēti vairāki iespējamie risinājumi, iegūstošās kapitālsabiedrības izvēlei. Kā būtiskākie kritēriji tika izvirzīti – statūtkapitāla lielums, pamatlīdzekļu un citu aktīvu apmērs, pašreizējo pakalpojumu stabilitāte, esošo un potenciālo klientu skaits, vienotā grāmatvedības un komunālo moduļu sistēma un vadošā personāla pieredze. Izvērtējot visus apstākļus, par optimālāko iegūstošās kapitālsabiedrības statusā tika atzīta SIA “Bauskas ūdens”. Iemesls, kādēļ kā iespējamās iegūstošās sabiedrības netika apskatītas vēstulē minētās SIA “Vides serviss” un DzKS, ir vienkāršs – šīs abas kapitālsabiedrības jau tuvākā laikā skars pārmaiņas, kas saistītas gan ar teritorijas kopšanas, gan sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu gaidāmo iepirkumu. Tā kā nav zināmi iepirkuma rezultāti, nav skaidra arī šo kapitālsabiedrību turpmākā organizatoriskā struktūra un nākotnē sniedzamo pakalpojumu grozs, nebūtu korekti uz to bāzes veikt reorganizāciju. Vēl vairāk – pieļaujot iespēju, ka minētās kapitālsabiedrības varētu iepirkumā neuzvarēt, ir jābūt gataviem situācijai, kad kapitālsabiedrības zaudē šo pakalpojumu nodrošināto ienākumu daļu un jāparedz risinājums riskiem, ko šāds scenārijs rada. Uzsākta reorganizācija risina arī šo problēmu.

Vienlaicīgi jāsaprot, ka tam, kura no septiņām apvienojamām kapitālsabiedrībām ir noteikta kā iegūstošā sabiedrība, stratēģiski nav nekādas nozīmes. Tiks mainīts gan tās nosaukums, gan, visticamāk, juridiskā adrese un administrācijas atrašanās vieta. Pēc reorganizācijas beigām tiks sludināts konkurss uz apvienotā uzņēmuma valdi, kas nozīmē, ka amatu zaudēs arī pašreizējais SIA “Bauskas ūdens” pagaidu valdes loceklis. Būtiskākais šobrīd ir iespējami īsā laikā uzsākt un pabeigt reorganizācijas procesu.

DzKS darbība. Vēstulē apjomīgu daļu aizņem DzKS darbības pārskats, atsaucoties gan uz Bauskas ilgtermiņa attīstības plānu, gan paša uzņēmuma vidēja termiņa attīstības stratēģiju.

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka kapitālsabiedrību reorganizācijas iemesli nav meklējami vienas vai otras kapitālsabiedrības finanšu saimnieciskās darbības novērtējumā, uzsākto vai realizēto projektu skaitā, pozitīvā sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu vai citos lokālos apstākļos. Lai nodrošinātu novada ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, kā arī līdzsvarotu pakalpojumu pieejamību, tiek vērtēta visa novada komunālā saimniecība kopumā un tās attīstības iespējas nākotnē. Bauskas novada pašvaldības uzdevums ir nodrošināt līdzsvarotu attīstību visā Bauskas novadā, ne tikai Iecavā, Bauskā, Rundālē vai Vecumniekos. Ar līdzšinējo sadrumstaloto pakalpojumu sniedzēju struktūru to izdarīt nav iespējams.

Otrkārt, nenoliedzot, ka pēc vadības maiņas, ir vērojami DzKS darbības uzlabojumi, apgalvot, ka situācija uzņēmumā ir teicama, būtu pāragri. Var minēt tikai dažus piemērus, kas liecina par nepieciešamību pēc būtiskām organizatoriskām reformām:

• nopietni jādomā par izmaksu, samazināšanu. Pie neto apgrozījuma 1,23 milj. eiro, 1,5% (dati par 2021.gadu) rentabilitāte nebūt nav izcils rādītājs. 2022. gada pirmajā un otrajā ceturksnī uzņēmuma vispārējās likviditātes koeficients ir 0,68, kas uzskatāms par līmeni, kurš norāda uz problēmām uzņēmuma spējā segt savas saistības;
• tikai DzKS administrācijā nodarbināto skaits (12) ir līdzīgs tam, kāds, saskaņā ar reorganizācijas ieceri, tiek plānots apvienotajā kapitālsabiedrībā;
• laikā, kad maksimāli tiek izmantotas dažādas datorprogrammas, uzņēmumā ar salīdzinoši nelielu apgrozījumu vēlme algot 5 grāmatvežus un 1 ekonomistu, ir vērtējama kā izšķērdība;
• administrācijas kopējais atalgojums pārsniedz 30% no visa uzņēmuma darbinieku atalgojuma summas;
• pastāv apstākļi, kuri liecina par riskiem, ka vēstulē pozitīvajā piemērā minētā KF projektā varētu netikt sasniegti nepieciešamie rezultatīvie rādītāji, tādējādi radot nopietnas bažas par ievērojamām korekcijām (neattiecināmajām izmaksām) no CFLA puses. Problēmu gadījumā ir neapšaubāmi skaidrs, ka kapitālsabiedrība nespēs nosegt saistības pašu spēkiem;
• kapitālsabiedrība ilgstoši nenodrošina Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktās informācijas publicēšanu uzņēmuma tīmekļa vietnē;
• DzKS ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs ir par 42% lielāks, nekā SIA “Bauskas ūdens”. Šāda starpība ir pie līdzīga iedzīvotāju skaita Iecavā un Bauskā (kā apgalvots vēstulē) un DzKS, kā plaša profila uzņēmuma, kura administratīvo izdevumu daļai uz katru pakalpojumu veidu būtu jābūt ievērojami mazākai.

SIA “Bauskas ūdens” valdes locekļa iecelšana. Vēstulēpaustais apgalvojums, ka SIA “Bauskas ūdens” valdes loceklis Dz. Cāzers, ir iecelts amatā bez konkursa, neatbilst patiesībai. Bauskas novada pašvaldība vēl 2022.gada novembrī izsludināja konkursu uz SIA “Bauskas ūdens” valdes locekļa amatu, uz kuru pieteicās arī Dz. Cāzers. Konkursa komisija, rūpīgi izvērtējot gan katra pretendenta izglītību, zināšanas un pieredzi, kā arī kapitālsabiedrības attīstības redzējumu, atzina Dz. Cāzeru par piemērotāko kandidatūru uz SIA “Bauskas ūdens” valdes locekļa amatu. Ņemot vērā, ka jau tobrīd bija aktualizējies jautājums par komunālās jomas reformu, un Dz. Cāzera nākotnes redzējums lielā mērā sakrita ar pašvaldības vadības mērķiem, Dz. Cāzeram tika piedāvāts kā SIA “Bauskas ūdens” pagaidu valdes loceklim vadīt uzņēmumu, vienlaicīgi uzņemoties koordinējošo lomu kā iegūstošās kapitālsabiedrības vadītājam, septiņu kapitālsabiedrību reorganizācijā. Dažādu jautājumu saskaņošanas ilga vairākus mēnešus, taču pēc domes lēmuma par pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas uzsākšanu, jeb ar 2022.gada 6.martu Dz. Cāzers ir iecelts par SIA “Bauskas ūdens” pagaidu valdes locekli. Kā iepriekš minēts, Dz. Cāzers šo amatu ieņems līdz brīdim, kad pēc reorganizācijas beigām, atklāta konkursa kārtībā tiks izraudzīta apvienotās kapitālsabiedrības valde trīs valdes locekļu sastāvā. Jebkuram, to skaitā esošo kapitālsabiedrību valdes locekļiem būs tiesības piedalīties konkursā.

Vēstulē arī lūgts DzKS kolektīvu iepazīstināt ar zvērinātu revidentu sagatavoto dokumentu. Bauskas novada pašvaldība paskaidro, ka vēstulē minētā atsauce par zvērināto revidentu vērtējumu attiecas uz risinājumu par apvienojamo kapitālsabiedrību pamatkapitāla grāmatvedības uzskaiti, tādēļ šādu lūgumu izpildīt nav iespējams.

Papildus informējam, ka visu neskaidro jautājumu pārrunāšanai reorganizējamajās kapitālsabiedrībās tiks sasauktas sapulces.

Domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis