
Pašvaldībām ir atšķirīga prakse līdzdalības budžetu ieviešanā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēdē, daloties pieredzē, atklāja pašvaldību pārstāvji.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) Saeimas deputātus informēja, ka pašvaldībā līdzdalības budžetu īsteno kopš 2022.gada, paredzot tam aptuveni 30 000 eiro gadā. Pirmajā gadā iedzīvotāji iesniedza sešas projektu idejas, no kurām par atbilstošām nolikumam atzina piecas. Balsošanā 1000 iedzīvotāji nobalsoja par āra trenažieru ierīkošanu Endzelē un “Filozofu lapeni” Mazsalacā. Savukārt 2023.gadā iedzīvotāji iesniedza 16 idejas, no kurām iedzīvotāji balsoja par 13 projektiem. Iedzīvotāji atbalstīja rotaļu laukuma izveidi Vilpulkā un Valmierā. Tikmēr pērn līdzdalības budžeta konkursam iedzīvotāji iesniedza 22 idejas, no kurām par balsošanai derīgām tika atzīti 16 projekti. To vidū spēļu aktīvās atpūtas laukuma projekts Kocēnos, rotaļu laukums Rūjienā un apgaismojuma ierīkošana Vērša ciemā, informēja pašvaldības vadītājs.
Vērtējot līdzdalības budžeta ieviešanā gūto pieredzi, Baiks atzina, ka tiek iesniegtas diezgan vienveidīgas idejas, galvenokārt, dažādi rotaļu laukumi. Valmieras novadā līdzdalības budžetā aktīvākas ir mazās kopienas, kur cilvēki aktīvāk balso, turklāt arī Valmieras iedzīvotājiem pagastos dzīvo radi, draugi, kuri tiek atbalstīti balsojumā.
Baiks uzsvēra, ka novadā teju katrā pagastā ir izveidojusies aktīva kopiena, kura sadarbojas ar pašvaldību un piedāvā tai savas iniciatīvas. Valmieras novada mērs uzskata, ka pašvaldībai nav mākslīgi jāveido iedzīvotāju padomes. “Patlaban novadā veidojas divas iedzīvotāju padomes, ko veido paši iedzīvotāji. Iedzīvotāju iniciatīva ir jāatbalsta, taču obligāti uzspiest to nevajadzētu,” uzsvēra Baiks. Viņš piebilda, ka Vaidavā iedzīvotāji ir izveidojuši biedrību, kura sadarbojas gan ar pašvaldību, gan iesaistās pasākumu rīkošanā savā pagastā.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (NA) stāstīja, ka līdzdalības budžetu pirmo reizi ieviesuši pagājušajā gadā, šim mērķim atvēlot 165 000 eiro. Projektu iesniegšana sadalīta trijās grupās, proti, Bauskas pilsēta, Iecavas pilsētas un pārējie pagasti, taču šādu sadalījumu pagastu iedzīvotāji neatbalstīja. Šogad nolemts 165 000 eiro sadalīt piecās daļās, proti, Bauskas pilsētai un četrām apvienību pārvaldēm.
Raksturojot līdzdalības budžetam iesniegtos projektus, Mačeks norādīja, ka tās ir no kapu vārtu uzstādīšanas līdz rotaļu laukumu ierīkošanai. Pašvaldības pārstāvis uzsvēra, ka pēc četru novadu apvienošanas katrai teritorijai ir atšķirīgas vajadzības.
Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ginta Andersone informēja, ka pašvaldībā līdzdalības budžetu īsteno trīs gadus, sākotnēji šim mērķim atvēlot 30 000 eiro, bet nākamajos gados – 50 000 eiro. Saldus novadā iedzīvotāji katru gadu iesniedz desmit līdz 12 projektus rotaļu laukumu, sporta inventāra, kā arī ūdens brīvkrāna ierīkošanai. Pašvaldība īsteno divas līdz trīs iedzīvotāju visvairāk atbalstītās idejas. Andersone uzsvēra, ka balsošana tiek organizēta vietnē “Saldus ideju karte”, taču ir iespēja balsot arī papīra formā, ko cilvēki aktīvi izmanto, tādēļ pašvaldības darbiniekam ir daudz darba šo anketu apstrādei.
“Providus” pētniece Līga Stafecka atzinīgi novērtēja pašvaldību sniegto palīdzību iedzīvotājiem, lai viņi varētu sagatavot projektus. Vienlaikus Stafecka informēja, ka pašvaldības ne visus projektus var ieviest uzreiz, tādēļ pastāv šo projektu sadārdzināšanās risks.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji informēja, ka ir izstrādāta līdzdalības budžeta platforma, kas pašvaldībām nodrošina iespēju organizēt līdzdalības budžeta konkursus, bet iedzīvotājiem – aktīvi iesaistīties vietējās kopienas attīstībā, iesniedzot projektus un balsojot par tiem.
Pirmā pašvaldība, kas jau ir sākusi darbu ar jauno platformu, ir Liepāja. Interesi izrādījušas arī vairums citu pašvaldību, savukārt divas pašvaldības paziņojušas, ka tās šogad izmantos savus digitālos rīkus, ko jau lieto vairākus gadus.
Foto:ReTv
tiešām, kā gan šie cilvēki, pirmi reizi aplaimoti ar tādu naudu 165 tūksošiem eiro, varētu atļauties jau jūnijā nebalsot par šīs naudas piešķīrējiem? Mēs trīs gadus domājām, līdz izdomājām- šim “variantam” būtu “jāiet cauri”, tam taču “ziedota” ne viena vien mūsu domātāja četros gados “nopelnītajam” līdzvertīga summa
Šis finansiālais rīks varētu kļūt par pietuvināto vai pašvaldības darbinieku vajadzību apmierināšanas paņēmienu. Kāpēc nosacītais “Čibers”nevarētu veikt kādus darbus savā labā par pašvaldības naudu?