Rundāles novada pašvaldības darbu nav ietekmējusi ne «Latvijas Krājbankas» darbības apturēšana, ne ažiotāža ap «Swedbank». Budžeta līdzekļi tiek glabāti vairākās bankās, pēc gadumijas plānots noteiktu daļu naudas pārskaitīt uz Valsts kasi, informējis novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.«Bauskas Dzīve» jau rakstījusi, ka Rundāles novada dome uz citu kredītiestādi pārskaitīja dažus tūkstošus latu no «Swedbank». Tie bija bankas klientu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi domei, kurus arī līdz šim pašvaldība regulāri pārskaitījusi uz pamatkontu.Vairākas pašvaldības sākušas apspriest iespēju veidot pašvaldību banku, tādu ideju izvirzījis Ventspils mērs Aivars Lembergs, jo kopā pašvaldību kontos ir lieli līdzekļi. Atšķirībā no citām fiziskām un juridiskām personām, kas bija noguldījušas naudu «Latvijas Krājbankā», pašvaldībām netiek garantēta iespēja saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz 70 000 latu, un šāda attieksme ir diskriminējoša. Turklāt līdz šim no Finanšu ministrijas nebija prasība glabāt naudu Valsts kasē vai kādā noteiktā komercbankā, informē LETA.Jāuzlabo sapratne par finanšu sistēmas organizāciju, bet vajadzību pēc pašvaldību bankas neredz Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns. Pašvaldības līdzekļus varētu glabāt va/s «Latvijas Hipotēku un zemes banka», ja to saglabātu kā valsts banku ar atbilstīgu uzraudzību, tāds ir Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāja Osvalda Lucāna viedoklis.
