Pašvaldības ēkās siltuma maksa augusi par pusi (2)

Aukstais janvāris pierāda ēku atjaunošanas efektivitāti

Aukstajā šī gada janvārī maksa par siltumu Bauskas novada pašvaldības iestāžu ēkās un telpās augusi par 55%, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, rāda domē apkopotie dati.

Pašvaldības energopārvaldnieka Raita Ignatjeva sagatavotā tabula ar siltuma maksas salīdzinājumu novada iestāžu, skolu, bērnudārzu un kultūras iestāžu telpās šogad un pērn janvārī rāda, ka lielāks pieaugums ir nerenovētās ēkās un sporta zālēs, kur jāpiesilda ietilpīgas telpas.

Sporta zāle un stadions
Ārpus objektīva salīdzinājuma paliek novada Pašvaldības policija, kas pērn pārvācās no telpām Uzvaras ielā uz ēku Dārza ielā 8B, tāpēc pagājušā gada janvāra siltuma maksa 90,46 eiro par vecajām telpām nav korekti salīdzināma ar jaunieņemtās ēkas apsildes maksu 2502,84 eiro šogad janvārī. Jāpiebilst, ka šogad sākts Pašvaldības policijas tagadējās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas projekts.
Ēkas ar lielāko apkures izmaksu pieaugumu šogad janvārī – virs 300% – ir Iecavas sporta būves, proti, sporta zāle Skolas ielā un stadiona tribīnes, «Bauskas Dzīvei» skaidro apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers. Viņš piebilst, ka aukstajā ziemā var redzēt, cik nozīmīga ir pašvaldības ēku renovācija, jo atjaunotās būves apsildīt ir lētāk.
«Pēc saņemtajiem siltuma rēķiniem var redzēt, ka jau esam iztērējuši gandrīz visu pagāju-šā gada apkures summu – ap 8000 eiro,» stāsta N. Vāvers, «tās ir siltuma izmaksas šoziem no decembra līdz februārim. Budžeta projektu plānojām pēc pagājušās ziemas, bet tagad nāksies maksāt vairāk, jo vēl jāsilda līdz maijam un pēc tam jāatsāk septembrī.»

Krietni zem normas
Kā rāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, pērn janvārī Bauskā vidējā mēneša gaisa temperatūra bija +5oC, Latvijā kopumā – +1,7oC jeb +4,7oC virs klimatiskās normas. Šogad janvārī Bauskā vidējā temperatūra bija –6,4oC, Latvijā kopumā –8,7oC, 5,7oC zem normas.
Mazākas izmaksas par apkuri šogad janvārī bija divās pašvaldības ēkās – Bauskas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte» un Bauskas stadionā, rāda dati.
Energopārvaldnieks Raitis Ignatjevs informē, ka apkures izmaksas atkarīgas arī no siltuma ražošanas veida. Dabasgāzes tarifa pieaugums gada laikā bijis 5%, kāpa arī granulu, malkas, elektrības un sašķidrinātās gāzes cenas.
«Siltumenerģiju centrālapkures katlumājās ražo visos lielākajos ciemos un apvienību pārvaldēs, ar to apgādā 40% pašvaldības īpašumu,» stāsta speciālists, «30% ēku apkurei lieto dabasgāzi un sašķidrināto gāzi. 7% īpašumu apsilda ar elektrības siltumsūkņiem, vēl 7% telpu siltumu ražo granulu katlumājās. Ir 13 malkas katlumājas, un divos objektos izmanto kurināmo dīzeļdegvielu.»
R. Ignatjevs vēsta, ka siltumenerģijas patēriņu kontrolē katras iestādes vadītājs un darbinieks, kurš atbild par inženiertehnisko saimniecību. «Šis cilvēks nodrošina apkures regulēšanu un kurināmā piegādi. Patēriņa analīzi un salīdzinājumu sagatavo katra gada pirmajā pusē energosistēmas pārvaldības pārskatā,» skaidro speciālists.

Apjomīgs energoaudits
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un attīstības jautājumos Guntis Kalniņš piebilst, ka grūti salīdzināt siltinātus objektus ar nesiltinātiem, tomēr vērtē, vai ieguldījumi siltināšanā sasnieguši paredzētos rezultātus.
«Jāvērtē, vai energoefektivitātes projektā ir lietderīgi galīgi siltumcaurlaidīgu ēku pārtaisīt par nulles emisijas. Tagad valstiski kritērijus pārstrādā, jo secināts, ka varbūt labāk par to pašu naudu nosiltināt trīs ēkas un sasniegt vidēju energopatēriņu, nevis vienai panākt maksimālo rezultātu, citas divas atstājot neatjaunotas,» klāsta G. Kalniņš.
Domes vadītāja vietnieks apstiprināja, ka arī turpmāk pašvaldība piedalīsies energoefektivitātes projektos un ir noslēgusi līgumu par pašvaldības ēku energosertifikātu sagatavošanu. «Tik apjomīga energoaudita visām pašvaldības ēkām vēl nekad nav bijis,» uzsver G. Kalniņš, «šogad energosertifikātus sagatavos 52 ēkām, un pēc tiem vadīsimies, šo jomu sakārtojot un ieguldot līdzekļus.» ◆