Biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna” jaunākajā pašvaldību izvērtējumā “Pašvaldību atklātības indekss II” vislabākos rezultātus uzrādījušas Rīgas, Bauskas un Rēzeknes pašvaldības, piektdien pētījuma prezentācijas pasākumā atzīmēja pētnieka asistente Trīne Žagare.
Vismazāk punktu izvērtējumā ieguva Valmieras, Valkas, Ventspils un Varakļānu pašvaldības. Lielākajai daļai pašvaldību piešķirts vidējs vērtējums – no maksimālajiem 40 punktiem iegūti 15,5-22 punkti.
Pētījumā tika vērtētas pašvaldību mājaslapas, jo tās ir galvenais informācijas kanāls un balsts, pauda Žagare. Tīmekļa vietnes tika izvērtētas dažādās jomās: politika un lēmumu pieņemšana, finanses un publisko līdzekļu lietojums, sabiedrības līdzdalības mehānismi, organizatoriskā struktūra un administrācija, korupcijas apkarošana un ētika, publiskais iepirkums, pašvaldību īpašumā esošo uzņēmumu īpašumtiesības un finanses, kā arī subjektīvais lietotājdraudzīgums.
Kopumā secināts, – lai arī lielākās pašvaldības daļā gadījumu ir saņēmušas lielāku punktu skaitu, arī daļa mazāko pašvaldību ir novērtētas līdzvērtīgi. Rezultāti vairumā gadījumu uzrāda pozitīvu tendenci – pašvaldības ir gatavas ieklausīties un pilnveidot savas mājaslapas, tomēr process ir pakāpenisks, pauda biedrības pārstāve. Vairākās jomās vajadzētu, piemēram, regulāri atjaunot informāciju, ievietojot datus par jaunākajiem gada pārskatiem un iepirkumiem, kā arī nodrošinot arhīvu, kas ļauj ieraudzīt esošo situāciju plašākā kontekstā un veicina pašvaldību atbildību, stāstīja Žagare.
Pašvaldību atklātība jāskata kontekstā ar procesiem valstī, tāpēc nozīmīgu loma ir Trauksmes celšanas likuma pieņemšanai, lobēšanas likuma aktualizēšanai un darbam pie pašvaldību likuma, kā arī diskusijām par deputātu ētiku, pauda pētnieka asistente. Tas motivē attiecīgo sadaļu pilnveidošanu mājaslapā. Vienlīdz svarīga ir arī pašas pašvaldības vēlme rīkoties proaktīvi, uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem un būt atklātākai, atzīmēja Žagare.
Subjektīvā lietotājdraudzīguma izvērtējumā secināts, ka lielākā daļa pašvaldību ir daļēji draudzīgas iedzīvotājiem, un nepilnības traucē iedzīvotājiem iegūt informāciju, pauda pētnieka asistente. Tāpēc, kaut arī augstāki rādītāji var būt uzrādīti vairākos indikatoros un jomās, lietotājdraudzīgums būtiski nosaka, vai informācija nokļūs līdz mērķauditorijai. Uzlabojumi, kas šajā jomā ir jāveic, bieži ir salīdzinoši nelieli, tomēr tie ir nozīmīgi, atzīmēja Žagare.
Gandrīz neviena pašvaldība nav pievērsusies ar topošo lobēšanas likumu saistītajam jautājumam – pašvaldību vadītāju dienasgrāmatām, kas ir būtisks atklātības veicināšanai, atzīmēja pētnieka asistente. Tāpat tikai daļā pašvaldību publicēti ētikas kodeksi, un bieži vien tie ir grūti atrodami, tāpēc informācija var nenonākt līdz iedzīvotājiem. Novērota būtiska problēma saistībā ar komitejām – tikai dažas pašvaldības ir publicējušas sēžu protokolus, un bieži iztrūkst arī darba kārtības un arhīva, kas neļauj iedzīvotājiem sekot līdzi nozaru attīstībai un nesniedz nepieciešamo informāciju, lai viņi spētu iesaistīties, norādīja Žagare.
Vairākās mājaslapās ir izveidota atsevišķa sadaļa par korupcijas apkarošanu, taču tajās nav ievietota informācija, vai arī tajā ir ievietota tikai ārējā saite uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapu. To ir ļoti būtiski papildināt, jo tas parāda, ka pašvaldība strādā ar korupcijas apkarošanu, sacīja “Delnas” pārstāve. Tāpat mājaslapās reti ir ievietotas ziņas par pašvaldībām piederošiem īpašumiem. Vairumā gadījumu rakstīts tikai par nomas iespējām un jau iznomātajiem īpašumiem, taču trūkst vispārīga pārskata par teritoriju un skaidrojuma par apsaimniekošanu, stāstīja Žagare.
Vēlēšanu tuvošanās sakarā būtu svarīgi norādīt deputātu partejisko piederību, nevis tikai sarakstus, no kuriem viņi startējuši vēlēšanās, atzīmēja pētnieka asistente. Negatīvi vērtējama ir tas, ka netiek ievērota vienota prakse, publicējot informāciju par pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām.
