Pašvaldību budžeti par desmito tiesu lielāki nekā pērn; Bauskas novadā nav bažu par budžeta iespējām

Pašvaldībās apgriezienus uzņem šā gada budžeta pieņemšanas maratons – 19. februārī apritēs divi mēneši kopš valsts šā gada budžeta izsludināšanas, un šo divu mēnešu laikā budžeti jāpieņem arī pašvaldību domēm. Lielā aina rāda, ka pašvaldību vēlēšanu gadā tās tērēs vidēji par desmit procentiem vairāk nekā pērn. Tomēr, neraugoties uz tik būtisku izdevumu daļas palielinājumu, ir vietējie politiķi, kas par budžeta iespējām arvien sūkstās, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Viens no pirmajiem šā gada budžetu pieņēma teritorijas ziņā lielais Bauskas novads, kura domes deputāti budžetu ar 86 miljonu eiro tēriņiem vienbalsīgi atbalstīja jau pērn 19. decembrī jeb dienā, kad tika izsludināts valsts budžets.

Budžeta dokumentos ir redzams, ka Bauskas novadā līdzīgi kā lielākajā daļā valsts pēdējos gados līdz ar vispārējo algu kāpumu augoši ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa rādītāji – Bauskā tie no 23 miljoniem pirms četriem gadiem auguši līdz 37 miljoniem eiro šajā gadā. Bauskas novada mērs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) pastāstīja, ka pašvaldības struktūra optimizēta jau iepriekšējos gados, piemēram, samazinot pagastu pārvaldnieku skaitu, tāpēc šajā gadā nav bažu par budžeta iespējām.

Ar šo gadu likumdevējs pašvaldībām liek obligāti veidot tā sauktos līdzdalības budžetus, kuros par tēriņiem lemj paši iedzīvotāji. Bauska tam atvēlējusi 346 tūkstošus eiro, kas ir krietni vairāk par valsts noteikto vismaz 0,1 procentu no nodokļu ieņēmumiem.

Ogres opozīcija kritizē atvēlēto līdzdalības budžetu

Ceturtdien par budžetu plāno balsot Ogres novada dome. Atšķirībā no Bauskas tur iedzīvotāju iniciatīvām plāno atvēlēt minimāli noteikto summu, kas no 112 miljonu eiro kopīgajiem tēriņiem veidos tikai 64 tūkstošus eiro. Opozīcija uzskata, ka cilvēku izlemšanai atvēlēts par maz.

“Ir diezgan skaidrs, ka nopietnas iniciatīvas nevar veikt, jo tās tomēr ir infrastruktūras iniciatīvas. Uz tik lielu novadu kā Ogres novads tas nav pietiekami,” uzskatīja Santa Ločmele (Kustība “Par”).

“Tāpēc ir priekšlikums pārskatīt tādas pozīcijas kā televīzijas izdevumi, kur salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžets ir palielināts. Arī izdevniecībai un dažādiem novada informatīvajiem izdevumiem tās summas ir krietni lielākas,” skaidroja Rūdolfs Kudļa (Latvijas Reģionu apvienība).

Tomēr Ogres mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) opozīcijai atbildēja, ka “budžets ir izsvērts un izvērtēts”.

Tāpēc pašvaldību vēlēšanu gadā Ogre vairāk tērēsies vietvaras informatīvām kampaņām, bet ne iedzīvotāju līdzdalībai.

Līvānos par 10% vairāk izdevumu

Budžeta apstiprināšanai gatavojas arī viens no mazākajiem Latvijas novadiem – Līvāni. Mērs Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”) stāstīja, ka šogad izdevumu daļa būs par gandrīz desmit procentiem lielāka nekā pērn.

“Es neteikšu, ka galīgi dzīve iet uz augšu, bet es domāju, ka viss ir kārtībā, sevišķi ņemot vērā apstākļus, kādos dzīvojam un kas notiek apkārt. Turklāt atrodamies Latgalē, tā ka jāsaka, ka viss ir kārtībā. Labi, ka esam kompakti, un arī iepriekš daudz ielu ir sataisītas, ir labi pastrādāts. Tā ka ir diezgan labi,” uzsvēra Vaivods.

Līvāni audzēs darbinieku algas, lai noturētu pašvaldībā strādājošos, jo novadā izveidojušies maksātspējīgi uzņēmumi, kas ar divarpus tūkstoš eiro algām pārpērkot domes darbiniekus.

Talsos izdevumi mazāki, nekā plānots

Teorētiski būtisku algu kāpumu šogad piedzīvo arī Talsu novada domes darbinieki. Teorētisku tādēļ, ka pirms gada novads nonāca smagā finanšu situācijā, kā dēļ pārgāja uz četru dienu darba nedēļu, kā arī veica citus taupības pasākumus. Mērs Andis Āboliņš (Zaļā partija) stāsta, ka izdevumi šogad būs ap 64 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz desmit miljoniem mazāk nekā pērnā gada sākuma plāns, ar kuru dome iekrita bedrē.

“Izdevumi bija saplānoti nepareizi. Ap 70 procentiem bija plānots tērēt tikai atalgojumam vien. Tas bija daudz par daudz. Tāpēc mēs dabūjām veikt taupības pasākumus, lai samazinātu līdz aptuveni 64 miljoniem eiro,” stāstīja Āboliņš.

Sarunas gaitā gan arī Talsu mērs Āboliņš atzīst, ka līdz ar algu pieaugumu palielinās arī budžeta ieņēmumi.

“Jā, tie cipari aug. Bet tur ir atkal citas nianses. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir ieņēmumu prognoze un ir pārpilde. Agrāk pašvaldība pārpildi varēja saņemt pa ceturkšņiem un tērēt vajadzībām, bet pēc jaunā likuma pārpildi iedos nākamajā gadā. Talsu gadījumā tie ir divi miljoni eiro, kas ir būtisks cipars,” uzsvēra mērs.

Neraugoties uz arvien saspringto budžeta situāciju, Talsu novads šogad plāno arī tēriņus attīstībai, ne tikai naudas apēšanai algās. Piemēram, Laucienē siltinās pansionātu, Kolkā būvēs tirgu, bet Talsos turpinās sakārtot Dundagas ielu. Arī katrai pašvaldības struktūrai ļaušot īstenot vienu jaunu prioritāru projektu.

Valmierā pamatbudžetu tērēs cilvēkiem

Lielā mērā Talsi un vairums citu pašvaldību tērēt attīstībai varēs atļauties, jo arvien ir spēkā sen izveidotais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, kurā bagātās vietvaras iemaksā, bet lielākā daļa domju ir šī maka tukšotājas. Piemēram, Talsiem šogad plānota gandrīz desmit miljonu eiro palīdzība, Daugavpils no fonda saņems pat 27 miljonus eiro, Liepājai tiks gandrīz 16 miljoni eiro, bet Valmieras novadam plānotas vairāk nekā 8 miljonu eiro dotācijas.

“Kopumā saspringti tāpat kā visus iepriekšējos gadus. Pa četriem gadiem budžets ir pieaudzis par 7 miljoniem eiro, bet pirmsskolas izglītības pedagogu algas ir pieaugušas par 4,9 miljoniem un kredīta procentu maksājumi par 3 miljoniem. Tā ka viss budžeta pieaugums nesedz pat tās divas pozīcijas. Jo vairāk dari, jo mazāk paliek naudas,” skaidroja Valmieras novada vadītājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).

Baiks gan atzīst, ka skolās būtiski aug skolēnu skaits, bērnudārzos izveidotas sešas jaunas grupiņas, novadā tiek celtas simt jaunas privātmājas, pašvaldība ceļ īres namus un veido industriālās zonas. Attīstībai dome veltīšot Eiropas naudu, bet pamatbudžetu vēlēšanu gadā tērēs cilvēkiem, neslēpj Baiks.

“Vairāk rūpējamies par cilvēkiem. Lai varam turpināt visas tradīcijas – dziesmu un deju svētkus, kultūru, sportu. Protams, lai izglītībā visiem būtu bērnudārzs un varētu mācīties. Bet attīstībā tikai ar fondu palīdzību,” pauda Baiks.

Turīgās pašvaldības tērē vairāk

Lai nabagās pašvaldības varētu rūpēties par cilvēkiem, visvairāk atņems galvaspilsētai Rīgai – tā citu vietvaru stutēšanai izlīdzināšanas fondā iemaksās 138 miljonus eiro. Otrs lielākais donors ir Mārupes novads, kas budžetu plāno pieņemt rīt. Mārupes mērs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība) pukojas, ka no 123 miljonu eiro tēriņiem gandrīz 20 miljoni jāvelta citām pašvaldībām.

“Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir par 3,5 miljoniem eiro lielākas, sasniedzot gandrīz 20 miljonus eiro šogad pret pagājušā gada 16 miljoniem. Tā ka tas mums “bišķiņ” rada problēmas, jo tie ir 25% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas ir daudz. Latvijā mums ir procentuāli lielākās iemaksas,” stāstīja Ence.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis skaidro, ka politiķi vienojušies šogad vēl likt lietā veco pašvaldību izlīdzināšanas metodi, kā arī turpināt darbu, lai modeli pārskatītu. Tomēr jau pērn pieņemtās izmaiņas nodokļu politikā paredz, ka visām pašvaldībām garantēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus noteiktā līmenī.

“Un, skatoties uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, visām pašvaldībām šajā gadā tiek nodrošināts ieņēmumu pieaugums vairāk nekā 10% apmērā pret pagājušā gada plānu. Tas aptuveni ir 230 miljoni eiro,” pauda Jarockis.

Finanšu ministrija pašlaik nenovēro būtiskas finanšu grūtības kādā no pašvaldībām. Tādu vērtējumu uzraugošā iestāde plāno sniegt pēc visu domju budžetu apstiprināšanas februāra beigās.