Pašvaldību izdevumi pieaugs

Jaunais gads valstī sāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) informējusi par 2023. gada tendencēm un jauno «Pašvaldību likumu». Mediju pārstāvjiem 14. decembrī tika skaidrots par sadarbību ar jauno valdību, nākamā gada pašvaldību budžetu tapšanu, izmaksu pieaugumu visās jomās un jauno «Pašvaldību likumu». Kopumā gan jāatzīst, ka ir jomas, kur vēl aizvien ir daudz neskaidrību.

Gaida konkrētu valdības rīcības plānu
LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis atklāja, ka valdības tapšanas gaitā Reģionālās attīstības grupā strādājusi LPS pārstāve, juridiskā padomniece Kristīne Kinča.

«Viens ir valdības deklarācija, bet gaidām rīcības plānu, kur jābūt konkrētībai, atbildīgajām personām un datumiem. To gan pieņems Ministru kabinets un Saeima. Esam tikušies ar deputātiem, kas no pašvaldību domēm ienākuši Saeimā. Sarunas bija sapratnes gaisotnē. Runājām par sadarbības principiem, lai piedalītos gan Saeimas komisiju darbā, gan Ministru kabinetā. Uzstā-jām – ja virza jaunus normatīvo aktu projektus vai grozījumus, nepieciešams konsultēties ar attiecīgajām organizācijām vai nozarēm, kuras tas skar,» sacīja G. Kaminskis.

Skaidrība tikai martā
Par 2023. gada pašvaldību budžetu LPS padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele norādīja, ka gads sāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu. «Pagaidu budžeta laikā līdzekļus varēs aizņemties tikai Eiropas Savienības un pārējos ārvalstu palīdzības projektos. Valdība apstiprinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 2023. gadam. Būs zināma izlīdzināšanas fonda nauda – gan maksātāji, gan saņēmēji. Pirms Ziemassvētkiem jābūt finanšu ministra rīkojumam par valsts pagaidu budžetu 2023. gadā, kas nozīmē, ka pamatdati būs zināmi. Vēlāk, pieņemot budžetu, var būt izmaiņas rādītājos. Pašvaldībām savs budžets ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta izsludināšanas,» tā L. Ūbele.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka budžetu 9. februārī plānots iesniegt Saeimā, 17. februārī varētu būt pirmais lasījums, 8. vai 9. martā budžets varētu iet uz otro lasījumu Saeimā. Ja Saeima to akceptēs, tad to varētu pieņemt, un vēl paliks jautājums, cik ilgā laikā Valsts prezidents to izsludinās.

Lētāk nebūs
Galvenā problēma – inflācija. «Inflācija samazināsies, bet tas nenozīmē, ka cenas kļūs zemā-kas – tās vienkārši necelsies. Pašvaldību izdevumi daudzās jomās pieauguši apmēram par 40 procentiem, dažās pat dubultojušies. Nodokļu ieņēmumi 2022. gadā pieauga, kas palīdzēja nosegt izmaksu pieaugumu,» tā L. Ūbele.

Jāatzīmē, ka aizgājusī Saeima lēma šogad palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, bet tieši no iedzīvotāju ienākuma nodokļa finansē pašvaldības un šādā veidā finansējumu tām samazina.

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš skaidroja, ka maksājumi pieaugs elektrības, gāzes un siltuma jo-mā. «Aptuveni 1,1 miljards eiro būs «jāiznes» uz mājsaimniecību, pašvaldību un uzņēmēju pleciem. Energoresursu piegādes problēmu pašvaldībām pagaidām nav, bet redzam, ka ziema ir bargāka nekā pirms gada. Šķeldas mežos ir daudz, bet cena ir nenormāla. Runāju ar namīpašnieku asociāciju – ir tendence, ka parādnieku skaits lēnām pieaug. Gāzes cena var celties, jo pieaug patēriņš,» uzsvēra A. Salmiņš.

Potenciāla dziļbumba
Reizē ar energoresursu izmaksām pieaug sociālie maksājumi. «Viena no dziļbumbām būs jaunais «Pašvaldību likums» – atbildība būs ne tikai par trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Trūcīgo skaits pieaug, jārēķinās ar papildu izmaksām. Par atbalstu pagājušajā gadā runājām 25 tūkstošiem mājsaimniecību, bet apkures atbalsta jomā jau strādā ar 230 tūkstošiem mājsaimniecību,» tā A. Salmiņš.

«Ir viedoklis, ka pašvaldības ir pārfinansētas. Tikmēr pašvaldībām, lai nodrošinātu tikai minimālo algu, nepieciešami 34 miljoni eiro. Arī pārējās algas ir jāceļ, zinot, ka pašvaldības pusē vidējais atalgojums vēl joprojām ir krietni mazāks nekā valsts vidējais atalgojums. Kopumā pašvaldību pusē varētu būt izmaksu pieaugums 300 miljoni eiro,

kur energoresursi prasa vismaz 120 miljonus, sociālajā jomā – 20 miljonus, visu veidu preču pakalpojumu iegādes sadārdzinājums – simts miljoni, minimālās algas palielināšanai – 34 miljoni. Pārējiem būs jāpiemaksā un jāpalielina atalgojums. Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas palielināšana – vēl 12 miljoni eiro. Nav datu, cik izmaksās Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas pasākums,» sacīja G. Kaminskis.

Atkarīgs no iedzīvotāju iniciatīvas
Jauno «Pašvaldību likumu» pašlaik katrs vāļā kā karstu kartupeli – it kā gatavs, bet, kā un cik lietot, nav skaidrs. «Būs jāstrādā pie jaunajā «Pašvaldību likumā» iestrādātajiem principiem. Tikai nav skaidrs, vai ir paredzēts atbilstīgs finansējums, vai tas ir nodrošināts?» jautājoši norādīja G. Kaminskis.

«Brīvprātīgās iniciatīvas plānotas kā pašvaldības autonomā funkcija. Nedefinē šo funkciju saturu. Saturs jāmeklē speciālajos likumos. Te tas nav īsti detalizēts,» pauda LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.

Žurnālistus visvairāk interesēja, kāda tagad pēc likuma būs iedzīvotāju un pašvaldības sadarbība, par līdzdalības fondu. «Pašvaldības pagaidām var izvēlēties brīvprātīgi to ieviest, no 2025. gada tas būs obligāts pasākums. Iedzīvotāju padomes varēs veidot pagastā vai pagastu apvienībās. Iedzīvotāji paši izvirza potenciālās personas, kas var darboties padomē, un dome organizē padomes vēlēšanas. Ja nepiedalās nepieciešamais iedzīvotāju skaits, tad attiecīgā teritorija paliek bez iedzīvotāju padomes. Tā nav obligāti veidojama institūcija. Tas vairāk ir brīvprātīgs un pēc iedzīvotāju iniciatīvas veidots atbalsta instruments,» skaidroja K. Kinča. Viņa vērtēja, ka iedzīvotāju iesaiste būs atkarīga no pašiem iedzīvotājiem, cik daudz izmantos likumā dotās iespējas.

Svarīgais izpilddirektors
Jāuzver, ka pēc jaunā «Pašvaldību likuma» pieaugs izpildvaras fun-kcijas un iespējas, savukārt deputātiem aizvien vairāk atstās lēmumu pieņemšanas funkcijas ar pēc iespējas mazāku iejaukšanos administrācijas darbā. Par to sprieda Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē 15. decembrī, skatot lēmumprojektu «Bauskas novada pašvaldības amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums».

Deputāts Guntis Kalniņš interesējās par to, kas tagad pieņem lēmumus par jaunu amata vietu izveidi vai likvidāciju. Bauskas novada pašvaldības administrācijas vadītājs Edgars Paičs informēja, ka tā ir atlīdzības komisija, kuras sastāvā darbojas izpilddirektors Ivars Romānovs, izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka, pats E. Paičs, juridiskā un iepirkumu departamenta vadītāja Eva Upīte, ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja Indra Latviete un personāla nodaļas speciālists.

Šo vērtējot, G. Kalniņš norādīja, ka šādi jautājumi vairāk būtu jāskata domes sēdēs. «Jāiet uz izpildvaras nodalīšanu no lēmējvaras, īpaši šādos sīkumos, lai par katru sētnieka vietu nav domes lēmuma. Tas nav jādara politiski. Aicinātu nepadarīt administratīvā štata lietas par politisku jautājumu,» aicināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Turpinājumā E. Upīte uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paudusi, ka pašvaldībās ir jānodala administratīvā vadība un lēmumu pieņemšana, kas attiecas uz politiskajiem jautājumiem, atsaucoties uz jauno likumu. «Paredzēts, ka izpilddirektors varēs iesniegt lēmumprojektus. Mainās izpilddirektora iecelšanas kārtība un prasības, mainās arī pozīcija valsts pārvaldes likumā. Iestādes vadītājs ir tas, kas izvērtē, kādi resursi ir nepieciešami, un ir augstāka politiskā vadība, kas viņu uzrauga. Dome būtu jāatbrīvo no administratīvu lēmumu pieņemšanas,» akcentēja E. Upīte.

Lielākie izaicinājumi pašvaldību budžetiem 2023. gadā
Straujo energoresursu cenu pieaugums un augstā inflācija.
Minimālās mēneša darba algas palielināšana līdz 620 eiro.
Procentu maksājumu par aizņēmumiem pieaugums.
Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšana, brīvpusdienu 1. – 4. klašu izglītojamajiem cenas palielināšana, XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku sagatavošana.
Komunālo pakalpojumu sadārdzinājums – sākot apkures sezonu, šķeldas cena pieauga trīskārtīgi, elektrības – pieckārtīgi, dabasgā-zes – 5,5 reizes gada laikā. Energoresursu cenu pieaugums gadā ir apmēram 2,1 miljarda eiro apmērā, no tā valsts atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmējiem ir viena miljarda eiro apmērā.
Pabalstu izmaksu pieaugums – mājokļu pabalsta finansējums pieauga 3,15 reizes no 0,696 miljoniem eiro 2021. gada oktobrī līdz 2,199 miljoniem eiro 2022. gada oktobrī, garantētā minimālā ienākuma apmērs – 2,2 reizes no 0,73 miljoniem 2021. gada oktobrī līdz 1,52 miljoniem 2022. gada oktobrī.

Četras jaunas funkcijas

«Pašvaldību likumā» noteiktas četras jaunas autonomās funkcijas, kas prasīs papildu finansējumu. Citās pašvaldībās šīs funkcijas jau ir nodrošinātas, citās vēl nav. Šīs funkcijas:

1. Pienākums izveidot pašvaldības policiju, kas Bauskas novadā ir īstenots.
2. Darbs ar jaunatni.
3. Atskurbināšanas pakalpojums.
4. Veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām.
   Likums paredz, ka autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai izpildes nodrošināšanai.
   Avots: Latvijas Pašvaldību savienības prezentācija.