Pašvaldību pārstāvji: Būtiskas problēmas izglītības jomā nav atrisinātas un netiek risinātas

Ar izlīgumu par pedagogu streika prasībām ir atrisināta tikai viena no daudzām problēmām izglītības nozarē, kamēr citas nav atrisinātas un netiek risinātas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aptaujātie Zemgales un Latgales novadu pašvaldību un to izglītības pārvalžu vadītāji.

Kā pauda pašvaldību pārstāvji, vēl nav saņemti dokumenti, kas konkretizē panāktās vienošanās, bet vairāku sasāpējušu problēmu risināšana streika prasībās neesot iekļauta. Vienlaikus izglītības pārvalžu vadītāji pozitīvi vērtē panākto mērķdotāciju vienam skolēnam un skolotāju algu palielinājumu.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA) uzskata, ka ir labi, ka vienošanās vispār ir panākta un streiks nenotiek, līdz ar to netiek radīts haoss vecāku un bērnu vidū un darbs jaunajā mācību gadā var turpināties.

Līdzīgās domās ir Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvji, jo jau iepriekšējie divi mācību gadi, organizējot attālinātu vai daļēji attālinātu mācību darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos, bijuši sarežģīti gan izglītojamajiem, gan pedagogiem, gan vecākiem. Vienošanās esot rosinošs vēstījums studentiem, kuri šobrīd apgūst pedagoģijas studiju programmas, jo sola, ka atalgojums, darba vide, nodrošinājums ar digitālajiem mācību resursiem uzlabosies.

Dobeles novada izglītības pārvaldes vadītāja Aija Didrihsone  un Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova ir vienisprātis ar Bauskas un Preiļu pašvaldību pārstāvjiem, ka skolotāja darba nedēļas sabalansēšana, nodrošinot 65%/35% darba slodzes sadalījumu, radīs vēl lielāku pedagogu trūkumu.

Vairāki aģentūras LETA aptaujātie izglītības speciālisti domā, ka pareizāk būtu skolotājiem darba slodzi dalīt 50%/50%, proti, kontaktstundu skaitam atbilstošu stundu skaitu, lai tām sagatavotos, jo trūkstot metodisko materiālu jaunajai kompetenču izglītības programmai un tie skolotājiem “pašiem pirms katras mācību stundas jāmeklē” vairākās interneta vietnēs, bet vajagot būt tā, ka skolotājs atver vienu interneta vietni un redz tur visus nepieciešamos materiālus.

Isupova stāstīja, ka Daugavpilī nav daudz skolotāju vakanču, taču skolotāju trūkuma dēļ pieņem darbā katru, kas grib strādāt. Ja agrāk skolotāji izvēlējušies vēl pastrādāt arī pēc pensijas vecuma iestāšanās, tad tagad ar nepacietību gaida iespēju aiziet pensijā. Kā uzsvēra vairāku novadu pārstāvji, zemās algas un sabiedrības attieksme veido skolotāja profesijas zemo prestižu, kas jauniešos nerada vēlmi izvēlēties šo profesiju. 

Preiļu izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis iezīmēja nozares kopīgās problēmas – pašreizējais finansējuma modelis ir labvēlīgāks lielākām klasēm. Ja klasē vairāk par 30 skolēniem, tad finansējums ir pietiekams. Taču mazajās lauku skolās tik lielu klašu nav un nevar būt, līdz ar to veidojas liela atalgojuma starpība, kas neveicina jauno speciālistu vēlmi tur strādāt. Pašreizējais izglītības finansējuma modelis neparedz arī piemaksu par darbu mazajās lauku skolās un Latvijas pierobežā. Tāpat tiek sludināts princips, ka sākumskolām jābūt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, bet nav ne normatīvo aktu, ne finansējuma, kas palīdzētu iemiesot šo principu dzīvē.

Augšdaugavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska domā, ka vienošanās kaut ko uzlabos tieši pašvaldības izglītības iestādēs, kur līdz šim mācību līdzekļu iegādei bija ļoti mazs finansējums, tikai 18,03 eiro uz vienu skolēnu. Tagad ir piešķirts papildus finansējums digitālo mācību līdzekļu iegādei – 16,75 eiro par vienu 1.-9. klašu izglītojamo un 19,75 eiro par vienu 10.-12. klašu izglītojamo. Tas varbūt došot iespēju skolotājiem produktīvāk un labāk īstenot jauno kompetenču pieeju un atvieglos pedagogu darbu, jo pagaidām pedagogiem ļoti daudz laika jāiegulda, lai sagatavotos stundām. Diemžēl šis lēmums nākot novēloti, jo daudzas skolas jau ir iepirkušas daudzas digitālās platformas un līdzekļi šiem pasākumiem jau ir iztērēti.

Runājot par papildu finansējumu pirmsskolas skolotāju algām, Okmanis pauda pārliecību – ja valdība ir nonākusi pie konkrētās vienošanās, tad nākamā gada pašvaldību budžetā valdība paredzēs arī šo papildu finansējumu. Tas ir nepieciešams, lai pašvaldībai nebūtu jāsamazina finansējums citām aktuālām funkcijām un izdevumiem.

Jūrmalas pilsētas izglītības pārvalde vērtē – tas ir labi, ka pedagogu atalgojuma un slodžu sabalansēšanas problēma tiek risināta, tomēr jāņem vērā, ka vēl līdz 2022.gada 1.decembrim tiks izstrādāti attiecīgie grozījumi normatīvajos aktos, tiks pārrēķināta fiskālā ietekme un izstrādātas vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu. Kamēr tā visa vēl nav, dot vērtējumu ir pāragri. Attiecībā uz finansēm – ja tiks pieņemti attiecīgie grozījumu Ministru kabineta noteikumos, tad pašvaldībai būs jāpiešķir nepieciešamais finansējums.

Jelgavas pilsētas pašvaldība piekrīt viedoklim, ka pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem ir nepieciešams atalgojuma palielinājums. Taču valdība esot pārkāpusi normatīvajos aktos noteikto obligāto pienākumu – gadījumā, ja pašvaldībai tiek uzlikts papildus pienākums, kura izpildei nepieciešami papildus resursi, valdībai esot jāparedz papildus finansējums. Neesot korekti risināt problēmas, kas skar pašvaldības budžetu, neuzklausot pašvaldību viedokli. Par papildus nepieciešamo finansējuma piešķiršanu, ievērojot pašvaldības budžeta iespējas, lems Jelgavas valstspilsētas dome.

Kā ziņots, Ministru kabinets pēc panāktās vienošanās ar pedagogus pārstāvošo arodbiedrību 17.septembrī ārkārtas sēdē pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu.

Ņemot vērā, ka pašvaldības nodrošinās tos pašus principus, kādi tiek plānoti piecu līdz sešus gadus veco bērnu izglītībā, līdzvērtīgi arī pašvaldību budžetos jārēķinās ar papildu fiskālo ietekmi attiecībā uz pusotra līdz četru gadus veco bērnu pirmsskolas izglītību, atzīmē IZM.