ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz otrdien, 19.decembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un izmaiņas Pašvaldību likumā, informē Saeimas preses dienests. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents.
“Otrdien komisijā abus šos likumprojektus atbalstījām vienbalsīgi. Daudz diskutējām par to, kas notiek, ja pašvaldības amatpersonas pieeju valsts noslēpumam neiegūst, taču, kā liecina fakti, ļoti mazs cilvēku skaits vispār līdz šim nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Šis ir svarīgs un nepieciešams solis, lai stiprinātu valsts drošību,” akcentē komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc valsts noslēpuma piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, paredz likumprojekts.
Savukārt pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai viņa vietniekiem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešams saņemt līdz nākamā gada beigām. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.
Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties, norādījis Valsts prezidents.
«Bauskas Dzīvei» AIVARS OKMANIS, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, Valsts prezidenta ierosinājumu saistībā ar to, ka pašvaldības vadītājiem jāsaņem piekļuve valsts noslēpumam, vērtē kā loģisku. «Ja reiz pašvaldībām ir jānodrošina civilā aizsardzība, tad pielaide valsts noslēpumam ļautu labāk sagatavoties iespējamām katastrofām, iespējamiem kara apstākļiem, jo sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tad arī varētu būt ciešāka,» paskaidro A. Okmanis.
Novada domes priekšsēdētājs teic, ka diemžēl saredzot arī riskus, jo pats pielaižu došanas process neesot īsti skaidrs. Viņš min piemēru: «Iepriekš, kad vadīju Rundāles novada domi, mūsu pašvaldībai Eiropas Savienības projektu īstenošanai bija izveidota sadarbība ar pašvaldībām Baltkrievijā un Krievijā, kas, protams, bija līdz 2022. gada sākumam. Varbūt šis fakts arī var būt iemesls, lai nesaņemtu pielaidi valsts noslēpumam? Un tāds nebūtu gan es vienīgais.» Ja šāda situācija gadās, ka pašvaldības vadītājs nesaņem piekļuvi valsts noslēpumam, uz kādu laiku pašvaldībā varētu būt apgrūtināts darbs, uzskata A. Okmanis.
Tomēr viņš ticot, ka Saeima atradīs labāko risinājumu. «Atradīs to piekļuves līmeni noslēpumam, kāds būs pašvaldību vadītājiem atbilstošākais, jo ne jau augstākais nepieciešams. Neapšaubāmi, mums vajag Latvijai lojālus pašvaldību vadītājus,» uzsver A. Okmanis.
Savukārt INGMĀRS LĪDAKA, Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta, novadnieks, «Bauskas Dzīvei» iepriekš norādījis, ka sākuma etapā par Valsts prezidenta ierosinājumu balsošot pozitīvi. Viņš teic: «Jāatzīst, ka prasība pašvaldības vadītājam saņemt pielaidi valsts noslēpumam var pavērt arī manipulatīvas iespējas, tomēr priekšlikums ir loģisks, jo pašvaldības vadītājs konkrētā teritorijā ir galvenais atbildīgais par aizsardzību. Aizsardzības plāni un civilās aizsardzības dokumenti jāraksta tikai pārbaudītiem cilvēkiem. Pielaides valsts noslēpumam saņemšanai cilvēki tiek rūpīgi pārbaudīti, tātad drošības dokumenti nenonāks neuzticamu personu rokās. To var redzēt Ukrainā, kādas darbības pašvaldības teritorijā notiek X stundā un cik svarīga ir drošība.»
Saeimas deputāts uzskata, ka tagadējiem pašvaldību vadītājiem nez vai paredzami riski, jo parasti jauna likumdošanas prakse stājas spēkā ar jauno sasaukumu, kā tas jau arī pirmajā lasījumā komisijā lemts.
«Ja vēlāk parādīsies līdz šim nezināmi apstākļi un mūsu frakcija lems balsot pret, ievērošu kopējo viedokli. Katrā frakcijā tiek pieņemts vairāk vai mazāk kolektīvs lēmums. Mūsu frakcijā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, kurš ir ļoti kompetents drošības jautājumos. Es ieklausos viņa vērtējumā, un pašlaik mūsu nostāja ir atbalstīt šo prasību,» «Bauskas Dzīvei» pauž I. Līdaka.
Vai partija “Saskaņa” Latvijai ir lojāla? Iepriekš viņi svinēja 23. februāri un pobjedas dienu. Respektīvi, šī partija pirms pilna mēroga kara Ukrainā slavināja krievijas armijas kultu. Varēja jau savus mirušos apraudzīt kapiņos 8. maijā kā to dara visā civilizētajā Eiropā. Un nerīkot it nekādus pasākumus.