
Noslēdzies iepirkums par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā. Tiesības slēgt līgumu ir ieguvusi pilnsabiedrība “Fima Group”. Uzņēmuma iesniegtā līgumcena 1 261 155,87 eiro (bez PVN) bija zemākā no piecu pretendentu piedāvātajām. No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.-2025.gadā, portālu informēja uzņēmumā “Latvijas valsts ceļi”.
Uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova paskaidroja, ka četru mēnešu laikā no līguma stāšanās spēkā uzņēmumam jāveic transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekta ieviešana vienā posmā, veicot reģistrācijas iekārtu projektēšanu, izbūvi un aprīkojuma uzstādīšanu, datu apmaiņas servisu izstrādi informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmu verificēšana.
Lūdzot precizēt, kurš tieši būs šis posms, vai iespējams, ka tas varētu būt Bauskas šosejas posms, A. Kononova norādīja, ka patlaban nav zināms, kurš konkrēti posms būs pirmais. “Uzņēmējiem jāsāk darbs, pēcāk konsultācijās ar pasūtītāju tiks izlemts par secību. Visi posmi ir jāaprīko 9 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas,” atklāja A. Kononova.

16 aprīkojamie posmi:
• Rīga-Igaunijas robeža (A1) (13,4.-20,0. km),
• Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) (54,4.-62,2. km),
• Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) (36,2.-38,9. km),
• Rīgas apvedceļš (A5) (23,0.-28,7. km),
• Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) (102,2.-116,1. km),
• Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) (133,3.-139,2. km),
• Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) (150,2.-159,7. km),
• Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) (24,2.-40,1. km),
• Rīga-Jelgava (Lietuvas robeža) (A8) (49,4.-69,3. km),
• Rīga-Liepāja (A9) (26,0.-38,2. km),
• Rīga-Liepāja (A9) (156,6.-169,4. km),
• Rīga-Ventspils (A10) (24,0.-30,8. km),
• Rīga-Ventspils (A10) (45,0.-52,5. km),
• Rīga-Ventspils (A10) (134,9.-140,8. km),
• Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (A13) (81,8.-88,5. km),
• Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) (22,1.-29,2. km).
Par pamatu autoceļu posmu izvēlei ņemta ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija (aizliegums apdzīt).
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas šo funkciju pilda, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
No 2025.gada sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem