Pēc valdības apstiprināšanas Saeimā varētu nonākt Bauskas novada domes deputāts Arnolds Jātnieks

Ja tiks apstiprināts pašlaik partiju virzītais Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības sastāvs, tad Saeimā ar “mīksto” mandātu cita starpā varētu nonākt arī Bauskas novada domes deputāts Arnolds Jātnieks.

Jauni deputāti nonāktu parlamentā atbilstoši 14.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, ja pašreizējie parlamentārieši, kļūstot par valdības locekļiem, noliktu savu deputāta mandātu uz amata Ministru kabinetā pildīšanas laiku.

Ja Kariņš vēlreiz kļūs par Ministru prezidentu, tad viņa vietu Saeimā varētu ieņemt Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina (JV).

Topošajā valdībā partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu (JV) finanšu ministra amatā. Ja politiķis noliks mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku, parlamentā deputāta “mīksto” mandātu būs iespēja saņemt ārstei, bijušajai veselības ministrei Ingrīdai Circenei (JV).

Edgara Rinkēviča (JV), kuram plānots turpināt darbu ārlietu ministra amatā, vietā Saeimas deputāta amatā varētu strādāt Rīgas domes deputāts Edmunds Jurēvics (JV).

Uz Ineses Lībiņas-Egneres (JV) iespējamo darbības laiku tieslietu ministres amatā atbilstoši vēlēšanu rezultātiem “mīkstais” mandāts Saeimā pienāktos Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša (JV) padomniekam Gatim Liepiņam (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija.

Deputātei Andai Čakšai (JV) ieņemot izglītības un zinātnes ministres amatu, parlamentārieša statusu varētu iegūt pašreizējais finanšu ministrs Reirs. Raimondam Čudaram (JV) kļūstot par klimata un enerģētikas ministru, sagaidāms, ka Saeimā sāktu strādāt Ķekavas novada domes deputāte Viktorija Baire (JV).

Ja Evika Siliņa (JV) kļūs par labklājības ministri, tad parlamentā ar “mīksto” mandātu būs iespēja strādāt Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniekam Atim Labucim (JV).

Vēl lēmumi saistībā ar JV minēto kandidātu izvirzīšanu uz ministru amatiem ir jāpieņem partijas “Vienotība” domei un JV kopsapulcei.

Ekonomikas ministra amatā turpinot strādāt Nacionālās apvienības (NA) izvirzītajai Ilzei Indriksonei (NA), viņas vietā parlamentā varētu nākt latviešu valodas skolotājs, Liepājas Universitātes pētnieks Normunds Dzintars (NA).

Aizsardzības ministra amatā nonākot Inārai Mūrniecei (NA), Saeimā sāktu strādāt Rīgas domes deputāts, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Klotiņš.

Kultūras ministra amatā paliekot Naurim Puntulim (NA), parlamenta deputāta “mīksto” amatu būtu tiesības saņemt Mežciema attīstības biedrības valdes loceklim Ģirtam Lapiņam (NA).

Par satiksmes ministru kļūstot Jānim Vitenbergam (NA), par deputātu kļūtu Bauskas novada domes deputāts, zemnieku saimniecības “Vaidelotes” vadītājs Arnolds Jātnieks (NA).

“Apvienotais saraksts” (AS) zemkopības ministra amatam izvirzījis Didža Šmita (AS) kandidatūru. Ja Šmits noliks deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku, tad Saeimā ar “mīksto” mandātu būs iespēja strādāt juristei, Rīgas domes deputātei Brantei.

Iekšlietu ministra postenī nonākot Mārim Kučinskim (AS), Saeimā deputāta amats uz šo laiku pienāktos Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputātam Edgaram Putram (AS).

Ja par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tiks apstiprināts Māris Sprindžuks (AS), uz ministra amata pildīšanas laiku viņa vietā parlamentā varētu strādāt Dabas aizsardzības pārvalde ģenerāldirektors, Salaspils novada domes deputāts Andrejs Svilāns (AS).

Kā ziņots, pēc tam, kad otrdien savus ministru amata kandidātus paziņoja arī partiju apvienība AS, oficiāli kļuva zināms Kariņa otrās valdības iespējamais sastāvs.

Gala lēmums, kurus kandidātus virzīt apstiprināšanai ministru amatos, atbilstoši Satversmei būs jāpieņem Valsts prezidenta Egila Levita nominētajam Ministru prezidenta amata kandidātam Kariņam.

Koalīcijas partneru izvirzīto ministru amatu kandidātu izvēle ir interesanta, un maz ticams, ka kāda no tām valdības veidošanas procesā varētu tikt noraidīta, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” izteicās Kariņš.

Kā ziņots, iecerēts, ka par jauno Ministru kabinetu Saeima varētu balsot pēc apmēram nedēļas jeb decembra vidū.