Uldis Varnevičs
Bruģētās Bauskas ietves pēc to «sālīšanas» ziemā joprojām ir baltas, novērojuši pilsētnieki. Īpaši labi tas skatāms uz sarkanķieģeļu trotuāriem, lietus baltumu nenoskalo. Sāls «saēd» bruģi. «Varbūt pēc ziemas šos trotuārus vajadzētu nomazgāt? Varbūt tomēr saudzīgākas visiem būtu smiltis, ko kaisītu ziemā?» interesējas iedzīvotāji.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska norādīja, ka bruģakmeni nemazgās. Viņasprāt, smiltis būtu saudzīgākas par sāls maisījumu, bet nav tik efektīvas uz bruģa seguma kā sāls maisījums, kurš ātrāk reaģē uz sasalumu un novērš slīdamību. «Smiltis maisa kopā ar sāli, jo tikai smiltis parasti vienkārši sacietē, jo tām ir savs mitruma saturs. Sāls un smilts maisījums izvēlēts efektivitātes dēļ,» paskaidroja L. Vasiļauska.
SIA «Bauskas novada komunālserviss» valdes loceklis Uģis Saukums sacīja: «Rīgā pirms apmēram sešiem gadiem veica pētījumu par sāls ietekmi uz ceļa infrastruktūru un komunikācijām. Secināja, ka sāls ietekmē cementa cietību, notiek degradācija, bet alternatīvas pagaidām nav atrastas vai ir pārāk dārgas.»
Faktiski alternatīva, kas strādā labāk par sāli ir un to sekmīgi pielieto Igaunijā un Skandināvijā. – Smalkas granīta šķembas. Tās kā pretslīdes materiāls pēc daudziem parametriem ir labākas par sāli. Noteiktas frakcijas samaltas granīta šķembas vienu reizi izkaisītas ļoti efektīvi darbojas kā pretsldes materiāls visas ziemas garumā. Tas ir ķīmiski neitrāls, nāk no dabas, nekrāso, nebojā ceļa segumu, apavus, suņu ķepas un samērā maz ienēsājas no āra telpās. Vienīgais trūkums pret sāli ir tas, ka to pēc ziemas būtu jāsaslauka un jāizvāc. kas galarezultātā, atkal ir pluss, jo var izmantot atkārtoti.