Airika Balode
Piektdien, 17. jūnijā, Stelpes pamatskolā norisinājās pēdējais devītās klases izlaidums. Apliecība par vispārējās pamatizglītības iegūšanu tika izsniegta septiņiem audzēkņiem, kuri mācības turpinās tuvējās skolās.
Izlaidums, kā pienākas, tika atklāts ar absolventu sagaidīšanu un Latvijas valsts himnas atskaņošanu. Tam sekoja Stelpes pamatskolas direktores, kas ir arī 9. klases audzinātāja, Dagmāras Venclovas uzruna: «Ja jūs man šodien pajautātu – kā tu jūties? Es teiktu – paldies, ļoti slikti. «Izgaršojiet» šos vārdus «Stelpes pamatskola», it sevišķi pēdējo vārdu – pamatskola. Ar šodienu šis vārds būs beidzies.»
D. Venclova teic, ka daudzi viņai stāsta, ka tas ir labi un no pamatskolas pārveides par sākumskolu būšot ieguvums, taču viņa skaidro, ka tiem, kas nedzīvo uz vietas Stelpē, varbūt būšot labi, bet ne stelpiešiem. «Ieguvums būs citiem, ne jau mums,» atzīst D. Venclova.
Stelpes pamatskolas direktore uzrunā absolventus: «Jums vēl viss ir priekšā, jūsu ziedi vēl nav izziedējuši, jūsu lapas vēl tikko veras vaļā. Jums šodien vēl būs tikai šī nelielā zaļā apliecība, bet tai klāt varat pieplusot vidusskolas atestātu, augstskolas diplomu, un es novēlu, lai jūs neapstātos pie šīs apliecības, bet ietu tālāk.»
«Pēc pamatskolas tālāk mācīšos Vecumnieku vidusskolā, jo tā ir tuvākā skola,» stāsta absolvente Ilze Anna Pakule, «pēc vidusskolas plānoju tālāk studēt valodas.» No visiem mācību priekšmetiem Ilzei Annai skolā vislabāk esot patikušas angļu valodas, mūzikas un vizuālās mākslas stundas. Arī klasesbiedri meitenes raksturojumā atzinuši, ka Ilze Anna ir klusa, taču radoša un ļoti gudra. Turpretī vismazāk meitenei pie sirds gājušas ķīmijas stundas. Viņa pastāsta, ka visus eksāmenus nokārtojusi ļoti labi, un pati par to ir priecīga. «Man pietrūks Stelpes pamatskolas, ir žēl, ka pamatskola šeit vairs neeksistēs,» tā Ilze Anna.
«Mācības tālāk turpināšu Skaistkalnes vidusskolā,» stāsta absolvente Evelīna Minkeviča, «pēc vidusskolas došos mācīties par arhitekti, jo man šī profesija ļoti interesē un man patīk zīmēt.» Evelīnai skolā vislabāk patika sociālās zinības, taču vismazāk – sports un ķīmija. Eksāmenos meitenei esot gājis labi, un, viņasprāt, tie bijuši viegli. Vislabāk eksāmenu viņa esot nokārtojusi krievu valodā. «Stelpes pamatskola ir laba skola, un man noteikti tās pietrūks,» atzīst Evelīna.
Pēcāk direktore pateicās vecākiem, kuri gadu laikā aktīvi iesaistījušies skolas dzīvē un skolas padomes darbā. Absolventi sanākušos priecēja ar atmiņu stāstu kompozīciju, kas veda cauri skolēnu dzīvei no bērnudārza laikiem līdz pat devītajai klasei. Arī skolēni sveica savus vecākus un skolotāju, izlaiduma noslēgumā ar visiem klātesošajiem kopīgi izpildīja dziesmu «Palaid puķīti pa dambi!».
«Protams, pozitīvi būtu, ja izglītības iestāde atrastos tuvāk bērna dzīvesvietai, bet reālā situācija ir tāda, ka bērnu skaits samazinās un pedagogu un tehnisko darbinieku skaits ir līdzvērtīgs audzēkņiem, bet izglītības iestādes uzturēšana kļūst aizvien dārgāka,» stāsta Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika, «Vecumnieku pusē šī jau būs trešā skola, kas tiek slēgta vai reorganizēta, – iepriekš Kurmenes un Bārbeles skola, bet pozitīvais ir tas, ka vismaz sākumskola paliek, lai mazajiem bērniem būtu tuvāk dzīvesvietai.» D. Šileika informē, ka bērnu skaits sākumskolā līdz šim ir saglabājies gandrīz nemainīgs, tāpēc viņa cer, ka sākumskola Stelpē noturēsies.
«Negatīvi šis atspoguļosies uz pārvaldes budžetu, jo jānodrošina skolēnu vešana uz tuvāko izglītības iestādi. Līdz šim atsevišķi pagasta bērni tiek vesti uz skolām, kuras izvēlas vecāki, bet pēc Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībai transports jānodrošina uz tuvāko izglītības iestādi, kas Stelpes gadījumā ir Vecumnieku vidusskola,» skaidro D. Šileika, «ja vecāki grib bērnus skolot kādā citā skolā, tas jānodrošina par pašu līdzekļiem.»
«Pamatskolas slēgšana skumdina, un es saprotu, ka, no vienas puses, tā ir valsts politika – nīcināt ārā laukus, un skaidrs piemērs tam ir Bārbeles un Kurmenes skolu liktenis,» uzskata skolotāja un Stelpes pagasta kultūras pasākumu organizatore Sandra Neliusa, «ja pamatskolu izveido par sākumskolu, tad viens bērns no ģimenes brauc mācīties uz Misas skolu, piemēram, un abi pārējie māsas vai brāļi līdzi. Mammas teic, ka nevar izskriet uz divām pusēm.»
S. Neliusa domā, ka varētu būt viena vidusskola, bet pamatskolas likvidēšana norāda, ka par laukiem netiek domāts. «Neko labu es neparedzu, mani uztrauc, ka apdzisīs tā liesmiņa, kas dega visus šos gadus, uzturot un balstot kultūras dzīvi, sadarbību ar vecākiem un visu pārējo,» tā S. Neliusa, «es negribu tā teikt, jo varbūt kaut kas mainās, bet, manuprāt, tā ir apzināta lauku skolu iznīcināšana. Pamatskolām būtu jābūt tuvāk pie dzīvesvietas, jo bērni jau tagad ceļas un brauc uz skolu pirms sešiem rītā. Kas būs vēl tālāk?»
Skaitļi ir nežēlīgi kā izglītības dokumentā ( vērtējumi) , tā demogrāfijā. Šī skolu slēgšana, statusa maiņa utt. līdzinās zobam. Piedodiet par šo metaforu, bet ļoti labi parāda cēloņu un seku attīstību. Zobiņš caurs: labojam, sekojam ( skolā remontējam, uzturam kārtībā), tad tas sāk sāpēt, iekaist līdz tādai pakāpei, ka lētāk ir izraut, ne ārstēt.( bērnu skaits valstī/pagastā katastrofāli samazinās, un skola ir jāslēdz!). Zobu izrauj, brūce sāp, aizaug, bet mutē ir tukšums( skolu aizslēdz/ pārveido, sabiedrība izsāp, pielāgojas, bet pagastā paliek TUKŠUMS, BEZPERSONISKUMS). Ko darīt ar šo TUKŠUMU? Zoba gadījumā, atkarībā no vietas mutē un naudas daudzuma, atstāt tukšu vietu vai protezēt. Bet kas notiek laukos, ja skolas tur vairs nav, zinām. Gadu desmitiem!!!!! tukšas ēkas, apšaubāmas alternatīvas veiksmes gadījumā, ja izdodas ēkai atrast pielietojumu. Tukšums paliek, jo skola laukos ir kultūras centrs kā fiziskā izpratnē, tā cilvēkresursu ziņā. Un tad nav jābrīnās, ka gājienā jaunajā vecajā Bauskas novadā iet pagastvecis viens.
ZZS darba rezultāts, jo īpaši J.Kovala. Viss tika pakārtots lai skolēnus savestu Vecumniekos, būvētu monstru uz pārējo skolu rēķina.
Var jau gribět saglabāt. bet kāpěc paši vecāki izņěma běrnus no skolas un ved uz
Vecumniekiem .
Stelpě ir pietiekoši daudz běrnu .varbůt vaina ir kaut kur citur piem.kvalitātě..
Un kultůrai nevar bůt tenděta tikai uz skolu kā līdz šim piespiedu labprātīgi.
Direktorei ordeni par ieguldīto darbu bez viņas sen tās skolas nebůtu.
skumīgi.
Kam šeit ir nākotne?
ja likvidējamo skolu salīdzina ar cauru zobu, tad prātīgāk to būtu salīdzināt ar dārgmetāla zobu līdz klinķim nolaistā mutē, kur viens otrs vēl pieprasa “zobā” ievietot kādu briljantu, kā redzams slavenu mākslinieku mutēs. Bet, cik skolotāju un apkalpojošā personāla darbinieku aprūpēja un mācīja šos 7 skolniekus? Cik izmaksāja skolnieku zināšanas valstij un novadam, ja gala eksāmenu, iespējams, daži pat nekārtoja, un ja kārtoja, tad bija gana ar 5% pareizu atbilžu, lai eksāmenu nokārtotu. Bet ko tālāk šie “izredzētie” iesāks ar tādām zināšanām, “cīnīsies” tālāk tuvējā vidējā mācību iestādē? Šeit “pateicība” būtu jāizsaka gandrīz visām partijām par daudzajām amorālajām reformām un sistēmas “sakārtošanu” līdz tādam līmenim, kad skolu beidzēji nav sagatavoti ne patstāvīgai dzīvei, ne arī izglītības turpināšanai. Bet, varbūt tāds arī ir nolūks- valstī pēc iespējas vairāk viegli manipulējamu cilvēku, kuriem, kā minēja Saeimas deputāts gana ar alķīti un kotleti, un ja vēl turpat krāsains, atraktīvs praids, tad līdz galam vairs daudz nav atlicis
Ir jau Jums taisnība, taču nevajag mest kopā kotletes ar mušām. Kāds sakars Stelpes skolai ar praidu, un praidam ar situāciju Latvijas izglītībā? Ne jau konkrētu cilvēku seksualitātes izpausmes radījušas šo problēmu. Būsim godīgi – lauku skolu problēmas pamatā ir pēc neatkarības atgūšanas nesaprātīgi veidota agrārā politika (būtībā – muižu atjaunošana), kad vienas ģimenes rokās atkal koncentrēti tūkstošiem hektāru zemes. Milzu labības un rapša lauki, kurus apstrādā miljonus vērta tehnika un vien daži ļautiņi – tas ir tas, kāpēc laukos vairs nav cilvēku. Izglītības kvalitātes un skolnieku skaita mazināšanās, skolu un visu pārējo sabiedrisko ēku pamestība ir tikai sekas, un ar tām karot ir bezjēdzīgi.
skunmji ka tada maza nenozimiga skolina ir zaudeejusi kartejo tukssumu… tas skolotaji pat necenssas un negrib savaaa buutibaa konkuret uz lielajaam skolaam pilsetas, jo tur prasa zinasanas, nevis naivos ai,, ,, augsim, pieradisim sevi, pasniegsim nevis lauku limeni, bet augstu komunikaciju kas nepieciesamas skolotajam nevis kaut kadam nesaprotamam pratu un reformu jaucossam funkcionierim \ nesaprotamajai, neko nenesosajai arodbiedribai, lai uzvar skolu reformas,, sen jau bija laiks
Ja nemaldos- savulaik Rainis norādīja būves vietu skaistajai, plašajai Stelpes skolai, tātad bija tāda vajadzība un bērnu mazajā miestiņā pietika- nemaz ne tik daudz gadi pagājuši, kur nu palikuši apmācāmie:), kā tagad skolēnus godā… ? Kas notiks ar skolas ēku nākotnē? Te nav ko pārmest ne skolotājiem, ne vecākiem- ‘tā ir mūsu valsts realitāte.
Pašsaprotami – esam taču valstiņa bez nākotnes augsmes
tikai aklais nespēj saskatīt praidu saistību ar skolām, redzot gājienā un citās “atrakcijās” ne mazums jauniešu ar vēl nenobriedušu seksuālo orientāciju. Ja skolā netiek par to mācīts un jauniešiem tas izliekas šiki, fons uz kura var izcelties savējo vidū, tad tādai valstij nav nākotnes, šī ir nāves filozofija, ko plaši publicē plašsaziņas līdzekļos un rāda televīzijā. Praids ir veids kā piesaistīt “svaigu gaļu”, jo arī kaķis ilgi pie “viena cauruma” nesēž, un ja skolā netiks plašāk skaidrots, ka šāds dzīvesveids ved uz iznīcību, pat valsts iznīcību ilgtermiņā, tad lai Dievs piedod Latvijai…..