2017. gadā Latvijā reģistrēts mazāks skaits siltuma rekordu un vairāk aukstuma rekordu nekā dažos iepriekšējos gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Pērn kopumā pārspēti 86 siltuma un 87 aukstuma rekordi attiecīgai diennaktij, astoņi no tiem bija arī nacionālie rekordi. 2016. gadā laboti 135 siltuma un 22 aukstuma rekordi, bet 2015. gadā bija pat vairāk nekā 350 jaunu siltuma rekordu, no tiem 150 tika sasniegti decembrī.
Zemākā gaisa temperatūra 2017. gadā bija -31 grāds 7. janvārī Madonā un Rēzeknē, savukārt augstākā temperatūra bija +34,3 grādi 12. augustā Bauskā. 12. augustā gan Bauskas, gan Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts visa mēneša karstuma rekords.
1., 2. un 10. aprīlī, gaisam sasilstot līdz aptuveni +20 grādiem, tika pārspēts nacionālais siltuma rekords, savukārt 10. – 12. maijā, termometra stabiņam vietām noslīdot līdz -5..-6 grādiem, labots visas Latvijas aukstuma rekords. 12. un 19. augustā Bauskā, gaisa temperatūrai pakāpjoties attiecīgi līdz +34,3 un +30,9 grādiem, sasniegts šo datumu nacionālais karstuma rekords.
Vairums aukstuma rekordu bija periodā no aprīļa līdz jūlijam, savukārt lielākais skaits siltuma rekordu šogad bija februārī, aprīlī un augustā. Oktobrī un novembrī netika pārspēts neviens temperatūras rekords.
Visvairāk minimālās gaisa temperatūras rekordu šogad reģistrēts Mērsraga novērojumu stacijā – kopumā desmit. Savukārt siltuma rekordi visbiežāk pārspēti Alūksnē, kur septiņās diennaktīs tika reģistrēts maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Kā ziņots, lielākā gaisa temperatūras novirze no normas šogad novērota martā un decembrī – šie mēneši bija vairāk nekā divus grādus siltāki nekā ierasts. No aprīļa līdz jūlijam gaisa temperatūra bija zem 1981. – 2010. gada vidējās temperatūras, aprīlī un jūlijā noslīdot vairāk nekā grādu zem normas.
2017. gada vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā sasniegusi +6,8 grādus, tas ir četras grāda desmitdaļas virs nomas, bet mazāk nekā iepriekšējos četros gados.
