ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Bauskā, Mēmeles krastā pie gājēju tiltiņa Rīgas ielā, šonedēļ uzstādīts vides objekts «Melnais gailis bumbā». Aptaujātie pilsētnieki to uztver kā dāvanu gadu mijā, sākot jauno, 2024. gadu.
Ideja par «Melnā gaiļa bumbā» izveidošanu un izvietošanu kā vides objektu Bauskā radās 2020. gadā, vienā no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) tēlniecības katedras studentu un jauno tēlnieku plenēriem, ko rīkoja Bauskas kultūras centra gleznošanas studija «Meistars Gothards» kopā ar LMA pasniedzēju Aigaru Bikši. Plenērā studenti un jaunie tēlnieki prezentēja idejas pilsētvides attīstībai ar praktiskiem un radošiem risinājumiem.
No vairākām piedāvātajām vides objektu idejām baušķenieki izvēlējās jaunā tēlnieka Dāvja Valbaka «Melno gaili bumbā».
«Bauskas Dzīvei» pirms pāris gadiem mākslinieks atklāja, ka klātienē Bauskā nokļuvis 2020. gada vasarā, kad Bauskā norisinājusies radoša izpētes darbnīca, kurā piedalījās vairāki studenti un jaunie mākslinieki, kas pēdējos gados ir beiguši Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedru. Jauno mākslinieku uzdevums bija pētīt Bauskas pilsētas vēsturi, pilsētas leģendas, mitoloģiju kontekstā ar pilsētas publiskās vides estētiskajiem aspektiem. Notika tikšanās ar pilsētas kultūras darbiniekiem, vēstures speciālistiem un pilsētvides plānošanas ekspertiem. Jaunie mākslinieki, reflektējot par izpētes rezultātiem, piedāvāja radošus un ambiciozus risinājumus objektiem Bauskas pilsētvidē.
Dāvim Valbakam ideja par «Melno gaili bumbā» tapusi gana ātri. Gida ekskursijā pa Bausku dzirdējis par plostnieku krogu, ko rotājusi izkārtne ar melnu gaili uz melnas bumbas, kuru dēvēja vienā vai otrā vārdā – «par melno gaili vai melno bumbu». D. Valbaks gan nav redzējis nevienu vēsturisku attēlu ar šo izkārtni, bet, kā pats atzīst, – māksliniekam jau parasti negribas pilnībā atkārtot jau ko iepriekš radītu, tādēļ abus divus apvienojis vienā. Jaunā tēlnieka izpildījumā mazliet vairāk uzsvars ir uz gaili nekā bumbu.
Bijušas arī citas ierosmes, bet bijušā krodziņa ideja šķitusi spēcīgākā. «Vēlējos tēlniecības darbu saistīt ar kādu vietu vai notikumu Bauskas vēsturē, par kura esamību tajā vietā vairs nekas neliecina. Turklāt man patika doma izvilināt gan tūristus un ceļotājus, gan vietējos iedzīvotājus tālāk no ierastiem apskates objektiem vecpilsētā. Vieta pretim gājēju tiltiņam bija vilinoši brīva idejām,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» vēl 2021. gadā stāstīja D. Valbaks.
Skulptūras augstums – 1,8 metri. Veidojot maketu, Dāvim prātā bijušas vien aptuvenas izmaksas dažādiem variantiem, jo plānotais budžets nav bijis zināms. Viņš atklāja, ka visdārgāko – melni patinēto bronzu – gan nav piedāvājis. Tur izmaksas lēšamas vismaz ap 30 tūkstošiem eiro. Viņš toreiz piedāvājis gana lētāku variantu – minerālu un akrila sveķu kompozītmateriālu ar stiklšķiedras armējumu un izturīgu pārklājumu.
Nu, kā informē Bauskas novada pašvaldībā, «Melnais gailis bumbā» izgatavots no putupolistirola, kurš apstrādāts ar akrila sveķu kompozītmateriāliem, un triaksiālā stikla šķiedras. Vides objekts uzstādīts un nostiprināts uz metāla konstrukcijām, tas tiek uzmanīts ar video novērošanas kamerām.
Bauskas apvienības pārvalde ar tēlnieku Dāvi Valbaku noslēgusi līgumu par šī vides objekta izgatavošanu un uzstādīšanu, izmaksas – 14953, 13 eiro.
Melnais gailis ir veltījums un atgādinājums par posmu pilsētas vēsturē, kad Mēmelē tika pludināti baļķi, vēsturiska atsauce uz plostniekiem, kas bieži pulcējušies Bauskas slavenākajā krogā, kas tika dēvēts par melno gaili vai melno bumbu. Tas atradās Rīgas ielā, Mēmeles krastā, un pie tā ieejas bija izkārtne, kurā bija redzams melns gailis uz melnas bumbas. Fotogrāfijas ir Bauskas muzejā.
Vēl pilsētnieki cer un gaida, ka tiks īstenota jau 2013. gada vasarā baušķenieku balsojumā akceptētā leģendārā dēkaiņa Magno Kavallo (18. gadsimtā Bauskā viņu vairāk pazina kā Lielo Murzu) skulptūras ideja, ko pirms desmit gadiem veidojis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas toreizējais audzēknis baušķenieks Niks Edušs.
Forši, tiešām man patīk, reāli cool
melnais gailis daudz labāks par to melno toksisko olu trusi
Bikšes medmāsiņa no putuplasta, gribu medmāsiņu un vismaz tūkstošus divdesmit eiro vērtībā.
Nu viens feins gailis. Paldies autoram un izpildītajam. Tikai lūdzu saudzesim.Visiem Laimīgu Jauno gadu. Lai nakošgad vairak skaistu pārsteigumu musu pilsētai.
Piebraucu skatīt klātienē,tiešām izdevies!♠️
Ļoti skaisti 💯💯
Superīgs, jauks, kikerigū 2024
Ceru, ka kameras sargā gaili no Bauskas pidurkiem
Vēlams līdzās novietot info – kāpēc tieši gailis un kāpēc tieši šajā vietā.
Bauskā ir meistars, kas līmē (varbūt vairs nelīmē) stiklplasta laivas. Viņš varbūt var noteikt stiklplasta gaiļa reālo pašizmaksu. Par tādu summu bija jābūt metāla vai akmens gailim.
kādēļ gan meistariem būtu par dažiem simtiem eiro jālīmē laivas, automašīnu bamperi vai līdzīgas kompozītmateriāla lietas, ja tagad ir iespēja līmēt gaiļus un līdzīgus “mākslas” priekšmetus par tūkstošiem eiro gabalā un pašiem saukties par māksliniekiem? Vajadzīga tikai mākslu “saprotoša” publika un tāda mūsu interešu skolās tiek arī gatavota. Katram sava interese, ja vien ir muļķīši, kuri par to priecājas, tai pašā laikā klupdami uz “kalnainajām” ietvēm un sisdami riteņus ielu bedrēs, bet toties mums ir gailis, piedevām melns….
Stiklaplasta laivai. Paldies es esmu viens no tiem mulķīšiem ka jus sakāt. Bet man patīk. Senos laikos seit ir bijis krodziņs ar melnu gaili uz bumbas. Un pa Memeles upi tika pludināti balķi un ledus kravumi pavasaros veidojās lidz Klavinu mājai. Un par 5 kapeikām Klaviņu mamma ar laivu cēla pari laudis uz otru krastu. Un pontonu tiltiņs bij ko parasti pa xiemu demontēja.Šis loti labi iederas šaja vidē. Nevajag visu nopelt. Gailis ir feins.
Piekrītu, ka vajadzīgs atraktīvs, humorīgs vēsturisko faktu izklāsts latviski un angliski (atbalstot tūrismu).
Stiklplasts nav ilgmūžīgs, to ietekmē UV stari un citi dabas faktori. Par tādu summu jābūt pieminekļu materiālam- akmenim. Te ir klajš un tipisks sadārdzinājuma piemērs. Mākslas skolas audzēkņi no putuplasta gabala mierīgi varēja izgrebt to gaili un laivu meistars par tūkstoti (dizaina objekts) būtu aplīmējis ar stiklplastu. Padomājiet vēlreiz par pašizmaksu un gala summu.
Mūsdienās visu vilto. Pārtiku, alkoholu, vēsturi, taisnību, patiesību, izglītību, medicīnu, naudu, zāles, mākslu.
feins kā veids, lai attiecīgie domes personāži kopā ar “mākslinieku” apgūtu 15 tūkstošus eiro. Naudu, ko “uz papīra” algas veidā “apgūst” daudzi jo daudzi novada iedzīvotāji un daudzi vēl krietni mazāk, bet no viņu naudas obligāti atskaita nodokļu veidā šādiem un līdzīgiem “gaiļiem”. Daudzi no viņiem būtu vēl priecīgāki pat tevi, draudziņ, ja tie tur domē un šādi “mākslinieki” , ar gaiļiem “nopelnīto” naudu atstātu nodokļu maksātāju maciņos vai vismaz neizķērnītu šādos projektos
Atbilde cena-kvalitāte – nesatraucieties par ilgmūžību, 2012.gadā uzstādījām daudzdzīvokļu mājas pagalmā slidkalniņu bērniem, ko pasūtījām pie minētā meistara, pagājuši vairāk kā 10 gadi un slidkalniņš joprojām kā jauns. Salauzt, protams, var visu, bet tas jau no mums pašiem, Bauskas iedzīvotājiem atkarīgs.
tikai no kuras puses uz to skatās? Vai veikalā Stacijas ielā kāds par tur izliktajiem “mākslas darbiem” arī melnā gaiļa lielumā maksātu 15 tūkstošus eiro? Arī tur nopērkamie stārķi, govis un citi personāži kalpo gadiem, un arī “melno gaili” tiem meistariem varētu pasūtīt par dažiem simtiem eiro. Bet te, visticamāk, ir īpaša interese, sadalīt ievērojamu summu pilsētas budžeta starp “mākslinieku” un pasūtītāju. Jo nekas jau nav diži savādāks attiecībās starp pašpārvaldi un uzņēmēju, kā savulaik šīs attiecības savā pasaulslavenajā triloģijā “Alku triloģija” attēloja Teodors Dreizers.
Kāpēc pašvaldības patvarīgi un bezjēdzīgi izlieto nodokļu naudu? Kad beidzot būs pašvaldību referendumi. Referendumi tiek tīšām marinēti un izskatās, ka tiks norakti.
Gailis ir OK un cipars arī. Kaut kādu tūtiņu spriedelējumi par to, cik maksā miljards eksemplāros Ķīnā ražots flamingo vai cita lielveikalu draza, te ir pilnīgi nevietā un tikai apliecina ļautiņu aprobežotību. Interesanti, ka šiem “speciālistiem” turklāt nav ne mazāko šaubu, ka “tak každij možet” un ka tādus gaiļus gan viņa pirmklasnieks, gan kaimiņu santehniķis par piecīti uztaisītu ka prieks. Par otru kritiķu kategoriju, kurai jebkas, kas izdarīts viņiem nesaprotamai vajadzībai (nav apēdams un pēc tam izvadāms), vispār negribas izteikties. Kopumā komentāri ir spilgts baušķenieku domāšanas atspulgs – saujiņa cilvēku no sirds priecājas, ka pilsētas visumā skumjā ainava bagātināta kaut ar šādu objektu, vairums griež zobus – sak, par tādu naudu taču varēja ieliet savos kuņģos mucu šņabja un iestumt pustonnu lēto desu.
Ja kādam konkrēti vajag apzīmēt bijušā kroga vietu, lūdzu, par savu naudu apzīmējiet! Bauskas novada iedzīvotāju vairākuma nodokļu naudu neizšķērdējiet nevajadzīgām muļķībām! Nopērciet bērnu autobusiem riepas un saremontējiet autobusu apkuri! Gailisti, identisti, kvartālisti, gulbisti, lēninātāji- jūs esat kā piecgadnieks rotaļlietu veikalā!
Santehniķis nelīmē stiklplastu, santehniķis metina, lodē, presē, skrūvē, blīvē. Turības un citu ” augstskolu” absolventi uz to nav spējīgi ne intelektuāli, ne mentāli.
bet mēs, tur domē, kopā ar cienījamo mākslinieku labāk zinām, kā izlietojama mūsu “ganāmpulka” nodokļos samaksātā nauda. Cipars ir adekvāts, lai pietiktu gan māksliniekam, gan pasūtītājam. Arī pilsētniekiem vajadzētu priecāties, jo bijusī krogus vieta un ilgus gadus, jau no pagājušā gadsimta 70. līdz 90. pastāvējusī Klāvienes “točka”- nelegālā alkohola pārdotuve nu godam atzīmēta un apzīmēta. Urā ,biedri, arī Mumm glāze mums pienākas par lielo, pilsētai sevišķi svarīgo darbu un kauns rējējiem un desas gribētājiem!
tad, kā iedzīvotājam parastajam atšķirt domes pasūtījumu par padsmit tūkstošiem no tāda paša materiāla ražota ķīniešu izstrādājuma dažu simtu eiro vērtībā? Laikam jau nekā, jo atšķirību tā īsti saprast var to 15 tūkstošu eiro “apguvēji”
Vai ir jebkas ārpus autobusu apkures, bedres asfaltā, “kalnainās ietves” u.tml., kam tu būtu ar mieru atvēlēt kaut centu novada naudas? Būtu patiešām interesanti uzzināt, kam. Un muldēt par referendumiem katra nieka sakarā var tikai pēdējais naivulis, kurš nezin, cik naudas prasa šādu referendumu rīkošana un to, ka šādos referendumos (viens tāds visas Latvijas mērogā tikko kā izgāzās) parasti piedalās pusotrs cilvēks. Labāk saņemies vienreiz un aizvelcies uz nākamajām pašvaldības vēlēšanām un ievēli tos, kas darīs visu tev pa prātam un netērēs tavu sūri grūti pelnīto naudu kaut kādās (tavuprāt) “bezjēdzībās”.
Redzu jau kuro dienu daudz cilvēku ar bērniem, kuri priecājas par melno gaili. Un nemaz neizskatās, ka viņiem tas gailis nepatiktu vai būtu žēl par to samaksātās naudas. Varbūt BDz var savā vietnē sarīkot balsošanu, un drīz vien uzzināsim, cik ir to, kam gailis patīk un cik to, kam tas tik ļoti riebjas.
Bauskā esot bijis arī publiskais nams. Derētu uzstādīt…Vismaz par simts tūkstošiem.
Runa ir par naudu nevis par “riebjas- neriebjas”.
No kurienes Jums iedomas, ka kaut kas te ir sadārdzināts, nozagts un sabāzts amatpersonu kabatās? Ja Jums ir tāda informācija, griezieties Valsts policijā, KNĀBī vai prokuratūrā! Ja nav, tad man ko te izplatīt tirgus bābas cienīgas tenkas vai savas slimās fantāzijas!
nākamreiz stulbajiem baušķiniekiem “pielīmējiet” ko līdzīgu Vorhola banānam, ar santehnikas līmlenti pielīmētam uz galerijas sienas un vēlāk kāda dīvaiņa nopirktam par 80 tūkstošiem dolāru.
ne viens cilvēks, kurš draudzējas ar galvu vai kuram darījumā nav savtīgas intereses, par 15 tūkstošiem nepirks plastmasas gabalu, kaut lepni sauktu par “mākslas darbu”. Jo valstī lielākajam vairumam cilvēku nauda jāpelna ar darbu, darbu daudzu stundu garumā un arī pat svētku dienās. Visi nevar pagrābties un pārtikt no tā, ko pārējiem atņemts nodokļu veidā, kā arī šķērdēt naudu, kura valstī un arī novadā tik ļoti trūkst. Ja jau jums tās naudas, tur domē, ir tik daudz, kad pietiek arī “saviem prieciņiem”, tad samaziniet jums pienākošos IIN vai NĪN.
Katra darba vēlamais rezultāts ir peļņa. Ja ražošanā vai celtniecībā, vai farmācijā peļnas procents ir , piemēram, 5 līdz 200 procentiem, tad darbam piekarot birku “māksla” peļnas procents var būt 0 vai varbūt 1000 procentu un vairāk. Eiropas tradicionālajā kultūrā plastmasas izstrādājumi netiek saukti par mākslu.
Prieks, ka Bauskā kāds cilvēks ir kaut ko dzirdējis par tādu Vorholu, tikai ar makgaiverīti pielīmētajam banānam nav nekāda sakara ar slaveno Vorhola banānu. Banānu pielīmēja Maurīcio Katelāns, un tas tika pārdots nevis par 80, bet gan 120 K dolāru. Tāpat nav taisnība, ka par mākslu uzskatāmas tikai marmorā, bronzā vai granītā darinātas skulptūras. Jums nav ne jausmas, ko mūsdienu sabiedrībā atzīst par mākslu, jo neko par to nezināt. Skulptūras māksliniecisko vērtību nemaina tas, vai tā izgatavota no zelta vai plastmasa, bet, ja runa ir tikai par darba ilgmūžību, ir neskaitāmi piemēri tam, kā, mainoties politiskajai varai, tiek iznīcināti pat no pašiem izturīgākajiem materiāliem radīti darbi. Pasaulē nav neiznīcināmu materiālu. Bet pati skumjākā patiesība ir tāda, ka cilvēki, kas “draudzējas ar galvu” un nekad nepirktu par 15 K šādu “plastmasas gabalu”, visbiežāk savā dzīvē nav nopirkuši pat vienu viskonservatīvāko akvarelīti ar “skaistu saulrietiņu” par 50 eiro. Šo nišu viņu pasaulē aizpilda jau pieminētā desa un lielveikala plastmasas rūķīši, smuki salikti rindiņā blakus grilliņam.
arī daudzi cilvēki ir dzirdējuši, ka valstī gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir “uz nabadzības sliekšņa” (statistikas dati) Arī to, ka daudziem domes attiecīgās struktūras liedz finansējumu zālēm, kurināmajam un citām lūdzējiem aktuālām lietām, ar atbildi- domei naudas nav. Varbūt, esi dzirdējis, ka valstī viena ziedošana seko otrai, lai kaut kā palīdzētu slimiem bērniem un citiem kādas likstas māktiem, bet valstij un pašvaldībai naudas naav… Toties tavam gailim, ceļam uz nekurieni, domes baznīcai, disku golfa laukumam un citiem daudziem ne vien apšaubāmiem, bet klaji izšķērdīgiem, saujiņas iesaistīto interesēm radītiem projektiem vienmēr atrodas. Bet, ja tiešām būtu tev un citiem šajā projektā iesaistītajiem kaut kripatiņa godaprāta, tad to gaili, ja ļoti gribējāt, par domes darbinieku un citu interesentu ziedojumiem varējāt arī uzstādīt. Tas nekādā gadījumā nebija jādara par obligāto “ziedojumu”- nodokļu naudu. Piedevām, ne viss ko prot cilvēks, kam rokas atrodas īstajā vietā, var saukt par mākslu. Kā arī ,ne visu to, ko dara domes atsevišķi personāži, var saukt par darbošanos novadnieku labā
Neesmu ar šo gaili saistīts pilnīgi nekādā veidā, bet mani ļoti kaitina, ja cilvēki metas kritizēt lietas, kas nu nekādi nav viņu kompetencē. Es personīgi cenšos tā nedarīt. Saprotu arī Jūsu argumentus, tikai te ir divi “bet”. Pirmkārt, pat tad, ja visu valsts un pašvaldību budžetu atvēlētu tikai mazturīgiem, slimiem un citādi nelaimīgiem ļaudīm, nekad ar to nepietiks, piemēram, visu smagu operāciju vai praktiski neārstējamu slimību ārstēšanai. Otrkārt, jebkurš piemineklis, baznīca vai ko nu tur minējāt, daļai sabiedrības vienmēr liksies kā nevajadzīgs luksuss. Ja spriežam tā, tad Latvijā jālikvidē visi muzeji, teātri, opera, balets, simfoniskie orķestri, profesionālie kori u.t.t. Vai tādu Latviju Jūs gribat? Es noteikti nē. Tam, ka mūsu pašvaldība bieži rīkojas nesaimnieciski un pārlieku “mētājas” ar naudu, varu tikai piekrist, un par to vajag runāt, taču neesmu pārliecināts, ka tieši šis ir tas pats kritizējamākais gadījums.
tātad, pašvaldība paliek vienīgais veids, kā šādiem “plastmasas” māksliniekiem izdzīvot, kā “nopelnīt” sev to desas luņķi? Pašvaldība tagad paliek vienīgais mecenāts uz kuru paļauties, jo uzņēmēji, arī miljonāri Bauskas novadā uz ko tādu nav pierunājami, vismaz uz “ilgspēlējošiem” plastmasas “pieminekļiem”. Kas tad, visticamāk, nabaga māksliniekam atliek, atrast kādu domes “sponsoru”, piesolot tam tūkstošus no “apgūstamās” naudas, jo šī nauda taču kopējā un neviens jau neskaitīs, cik vēl ir to sajūsmināto bez “mākslas pasniedzējiem”
Grozi kā gribi, nodokļu maksātāju neatliekamajām vajadzībām ir nopirkts putuplasta gabals par 15000. Toties gandrīz visu komunālservisa apsaimniekoto māju kāpņu telpu “daiļums” ir kā Krievijā.
Kāpņutelpas nav remontētas vairāk kā trīsdesmit gadus.
Pag, nesen bija paziņojums, kā pašvaldību darbinieki esot jāsūta Eiropas apmaksātos kursos. Tātad nav nekādas garantijas, kā putuplasta gabala uzstādīšana ir eiropeiski ekoloģiski pareiza. Tāpēc nevajag uzplīties nodokļu maksātājiem ar savu dārgās plastmasas taisnību. Gailis, tas vispār ir novecojis jēdziens, tagad jābūt vista Nr.1 un vista Nr.2.
Pēdējie komenti – klasiska baušķenieka vulgaris dvēseles spogulis. Putuplasts ir jūsu galvās, lai gan pēc komentāriem liekas, ka tur tomēr ir kāda draņķīgāka un mīkstāka masa.
Taisnība kož acīs?
Gailis! Ļoti aktuāli mūsu laika.