Dubļaina zampa netālu no Mūsas gējēju tiltiņa upes krastā daļai kājāmgājēju liek apstāties un meklēt apkārtceļu, lai nesaķēzītu apavus. Ne viens vien ir nolūkojies uz augstāk esošo aku no kuras ūdens izplūst un mēģinājis pie sevis izprātot, kas īsti šajā vietā upē tiek iepludināts. Baušķeniece Ingrīda norāda, ka situācija nemainās jau gadiem.
“Ziema vai vasara, rudens vai pavasaris – šeit ir dubļu jūra. Pat lielajā spelgonī te nekas nesasala, bet turpināja izplūst. Vai šo vietu vispār kāds uzrauga? Vai upes ekosistēma nav apdraudēta? ” interesējas baušķeniece un piebilst, ka siltajā laikā reizēm te ir nepatīkama smaka.
SIA “Bauskas novada komunālserviss” ūdenssaimniecības daļas vadītāja Anita Krūmiņa paskaidroja, ka pie Mūsas gājēju tilta esošā izplūdes vieta ir lietus ūdens novadīšanas sistēmas elements, kas paredzēts virszemes noteces ūdeņu novadīšanai no pilsētas teritorijas. Šajā sistēmā tiek novadīti nokrišņu ūdeņi un kušanas ūdeņi no ielām, ietvēm un citām publiskām teritorijām. “Tā nav sadzīves kanalizācijas sistēma, un tajā netiek novadīti sadzīves notekūdeņi,” uzsvēra A. Krūmiņa.
Viņa apliecināja, ka lietus ūdens novadīšanas sistēma darbojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tās galvenais uzdevums ir novērst teritoriju applūšanu un nodrošināt kontrolētu virszemes ūdeņu novadi. Vienlaikus A. Krūmiņa aicina ņemt vērā, ka lietus noteces ūdens var saturēt dabiskas izcelsmes nogulsnes, smiltis un citus mehāniskus piemaisījumus, kas veidojas lietus ūdens plūsmas rezultātā.
“Attiecīgajai vietai tiek veikta vizuālā un tehniskā uzraudzība saskaņā ar ekspluatācijas prasībām. Nepieciešamības gadījumā tiek organizēta sistēmas apsekošana, kā arī veikti uzturēšanas un attīrīšanas darbi, lai nodrošinātu tās pienācīgu funkcionēšanu.
Papildus informējam, ka virszemes ūdens kvalitātes monitoringu Latvijā veic kompetentās institūcijas atbilstoši valsts monitoringa programmām. Ja tiek konstatēti apstākļi, kas var liecināt par iespējamu piesārņojumu vai sistēmas darbības traucējumiem, tiek veikta papildu izvērtēšana un nepieciešamie pasākumi situācijas uzlabošanai,” paskaidroja A. Krūmiņa.
Viņa akcentēja, ka nogulšņu uzkrāšanās lietus ūdens izplūdes vietās ir dabisks process, kas saistīts ar virszemes noteces ūdens sastāvu un plūsmas intensitāti. Šādi procesi periodiski tiek izvērtēti, un, ja nepieciešams, tiek plānoti uzturēšanas vai infrastruktūras uzlabošanas pasākumi.
