Pērn ieviestais starptautiskais kultūras tūrisma maršruts “Baltu
ceļš” Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā raisījis lielu interesi Latvijas
un kaimiņzemju ceļotāju vidū un pieaudzis Zemgalē un Sēlijā maršrutā
iekļauto objektu apmeklētāju skaits, aģentūru LETA informēja Zemgales
plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis.
Gandrīz katrā no vairāk nekā 110 maršrutā iekļautajiem tūrisma
objektiem palielinājies to apmeklētāju skaits, kuri vēlas iepazīt senās
baltu zemes un to iedzīvotājus, apgalvoja Kālis.
“Par to liecina maršruta ceļveža un kartes krājumu straujā izsīkšana,
Latvijas un Lietuvas ceļotāju kuplais pieplūdums gadskārtējos Zemgaļu
svētkos Tērvetē, plašais Bauskas pilī, kur tālā senatnē atradusies
nocietināta baltu apmetne, notikušā festivāla “Vivat Curlandia”
skanējums, krāšņās Sēlijas tūrisma gadatirgus un Ražas svētku norises
amatniecības centrā “Rūme” Zasas pagastā un vēl citi ar dažādām
aktivitātēm piesātināti notikumi kā Sēļu, tā Zemgaļu loka maršrutā,”
komentēja Kālis.
Nolūkā vēl vairāk palielināt tūristu apmeklējumu skaitu pierobežas
reģionos un piešķirt lielāku dinamiku kultūrtūrisma attīstībai abās
kaimiņzemēs, Zemgales Plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kurzemes
Plānošanas reģiona, Rundāles un
Kuldīgas pašvaldības, Šauļu pilsētas un Klaipēdas rajona, kā arī no
Nacionālās Reģionu attīstības aģentūras Lietuvā, sācis īstenot Latvijas –
Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstīto projektu
“Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības
veicināšana”. Jaunā projekta mērķis ir palielināt iedzīvotāju izpratni
par Baltu tautu materiālā un nemateriālā kultūras un dabas mantojuma
saglabāšanu, vairot maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamību un investēt
papildus resursus inovatīvā un ilgtspējīgā tūrisma informācijas sistēmas
attīstībā.
Lai mērķi sasniegtu, ar projekta atbalstu notiks partneru kopīgi
pieredzes apmaiņas braucieni gan uz maršrutā iekļautajiem objektiem, gan
pa Vikingu maršrutu Zviedrijā, notiks arī maršruta “Baltu ceļš”
digitalizācija, fotogrāfu ekspedīcijas, fotoizstādes, taps fotomateriālu
krātuve. Savukārt tūrisma gidu mācībās iecerēts vairot zināšanas
pakalpojumu dažādošanas un kvalitātes paaugstināšanas jautājumos, bet
meistarklasēs pievērsties baltu tradīciju izpratnes un vēstures
interpretācijas mūsdienīgošanai.
Vairākas praktiskas rīcības būs vērstas uz trīs tūrisma
infrastruktūras objektu sakārtošanu, tostarp Klaipēdas rajona
Informācijas centra modernizēšanu un daudzfunkcionālas telpas
iekārtošanu Baltu centrā Šauļos, bet Zemgalē, Mežotnes pilskalnā,
rekonstruēs gājēju taku un veiks citus infrastruktūras uzlabojumus. Lai
izceltu vietas identitāti un vairotu lokālpatriotismu vietējos
iedzīvotājos, Sēlijā, Salas novadā, Sēlpils pagasta gleznainajā
Zvejnieklīcī, kas ir iecienīta kultūras norišu un aktīvās atpūtas vieta,
plānots izveidot oriģinālu vides objektu – gliemežnīcu, kas iepretī
Sēlpils pilskalnam Daugavā, simbolizēs seno sēļu saimniecisko rosību,
dzīvesveidu un kultūras tradīcijas.
Ar projekta atbalstu iecerēts sagatavot jaunus tūrisma ceļvežus,
piedalīties vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs – gadatirgos,
sarīkot Baltu Vienības dienas svinības Kuldīgā un Jonišķos, ar dažādiem
digitāliem paņēmieniem veikt maršruta popularizēšanu medijos, sociālajos
tīklos un partneru interneta vietnēs.
Projekta ieviešana ilgs divus gadus, tā kopējais finansējums ir 869
689 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 739
235,65 eiro.
Jau vēstīts, ka jaunā maršruta izveides procesā veikta senvēstures
avotu izpēte, ievērības vērto apskates objektu izvēle un apsekošana,
fotofiksācija, video filmas izgatavošana, aprakstu rediģēšana un
tulkošana, tūrisma gidu vairākkārtēju mācību organizēšana un citas
aktivitātes.
Projekta “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš”” kopējais
finansējums ir 763 402 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda
finansējums 648 892 eiro.
Projekts “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš”” tiek
īstenots, lai izveidotu vienu starptautisku un vairākus reģionālas
nozīmes kultūras tūrisma maršrutus, izceļot un popularizējot baltu
materiālo un nemateriālo kultūras un dabas mantojumu.
