www.bauskasdzive.lv
Būvniecības atkritumu negodprātīga apsaimniekošana ir aktuāla problēma, kas novērojama visā Latvijā. To pierāda šī gada sākumā konstatētie pārkāpumi dažādos Latvijas reģionos, portālu informēja Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Aija Jalinska.
Pat valsts un pašvaldību iestādes ir iesaistītas nelikumīgā būvniecības atkritumu apritē. Tāpat novērota tendence, ka ne tikai privātpersonas, izvēloties pakalpojumu sniedzējus, nereti nepārliecinās par to, vai būvgružu savācējam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja, arī būvniecības komersantu vidū vērojams izpratnes trūkums par sekām, ko rada vidē atstāti, nepārstrādāti un nešķiroti būvgruži.
Piemēram, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori nesen konstatēja šokējošus būvniecības apsaimniekošanas pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Liktenis” teritorijā. A. Jalinska pastāstīja, ka VVD inspektori pārbaudē fiksēja prettiesisku būvniecības atkritumu uzglabāšanu un uzdeva teritorijā esošos atkritumus izvest. Skaidrojot lietas apstākļus, atklājās – atkritumi iegūti no Jūrmalas pilsētas ceļu remontdarbiem, kas liek secināt, ka pašvaldības pasūtījumos zemāko cenu iespējams piedāvā komersanti, kas neievēro likumu prasības.
Liels bija inspektoru pārsteigums, kad atkārtotajā pārbaudē konstatēja, ka uzņēmums nav veicis atkritumu izvešanu, bet būvgružu apjoms teritorijā vēl palielināts. Turklāt inspektoru ierašanās brīdī uzņēmuma darbinieks mēģināja būvgružus aprakt tur pat teritorijā. Par pārkāpumu uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kopējais atkritumu apjoms – 520 tonnas.
Pērnā gada nogalē atklāts liels pretlikumīgi uzglabāto atkritumu apjoms arī Tīnūžu pagastā, Ogres novadā, veicot izpēti atklāts, ka būvniecības atkritumi ievesti no vietējā pašvaldībā veiktajiem siltumtrašu tīklu remontdarbiem. Abos pārkāpumos konstatētais apliecina, ka šajās situācijās iesaistītie komersanti veic darbus vietējo pašvaldību organizētu konkursu vai pasūtījumu ietvaros, un pasūtīto darbu veikšanā radušies atkritumu netiek likumīgi nogādāti pārstrādei.
Bauskas novada Skaistkalnes pagastā šī gada sākumā piefiksēti 80 m2 platībā izbērti būvniecības atkritumi. Par konstatēto uzdots īpašniekam veikt teritorijas sakārtošanu un atbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.
A. Jalinska pastāstīja, ka būvgruži tika konstatēti Valsts vides dienesta plānveida integrētās pārbaudes ietvaros, līdz ar to netika saņemta sūdzība vai cita informācija – inspektors pildot darba pienākumus, konstatēja teritorijā esošos būvniecības atkritumus.
“Atkritumi piefiksēti blakus esošai pussagruvušai ēkai, iespējams izdarīt pieņēmumu, ka ir veikti demontāžas darbi, un teritorija pēc tiem nav sakārtota. Nav konstatēts fakts, ka šie būvniecības atkritumi būtu ievesti no cita objekta, pieņemts lēmums uzdot sakārtot teritoriju, lai nodrošinātu šo būvniecības atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu,” paskaidroja A. Jalinska.
Būvgružus vajadzētu pieņemt bez maksas, pārstādāt un izmantot zem ceļiem nevis par konteineri prasīt 500E.
Ko tad brīnās,ka pilni meži ar sūdiem.
Nav tik vienkārši. Būvgružiem ir dziļāks sadalījums, vārds “būvgruži” ir ļoti visaptverošs. Ne visus būvgružus var šķirot vai pārstrādāt, nemaz nerunājot par to, ka pie būvgružiem samet visu ko, kas nemaz nav būvgruži – mēbeles, sadzīves atkritumus utt. Būvgružus kurš katrs poligons nepieņem un, piemēram, Getliņos tās cenas ir kaut kādi 150 EUR par tonnu.
Lai sašķirotu un pārstrādātu vispār ir jābūt pirmkārt licencei, otrkārt vietai, kur to darīt, treškārt daudz tehnikai un cilvēku darbam iesaistītam. Un pat tad rezultātā nevar tā vienkārši ņemt un visu izmantot, piemēram, ceļiem. Ceļu būvniekiem ir standarti un prasības, ne viss, ko varētu sašķirot tam atbilst.
Bet 500 EUR par konteineri tev prasa tāpēc, ka cenā ir arī konteinera izmaksas, transporta izmaksas, cilvēku algas un tā tālāk.
kur tālāk? Vai apdauzītais ķieģelis no nojauktās sienas ceļojot tos 70 km līdz Getliņiem, pie tam jaunā, ar visām ekstrām aprīkotā specializētajā auto, jau nav kļuvis dārgāks kā jauns, veikalā nopērkams? Tas vienkārši ir dažu cilvēku attiecīgi Saeimā ielobēts bizness, kas nes pasakainu peļņu, kā arī pasakainus izdevumus. Tad nav par ko brīnīties, ja cilvēki kaut minimāla taisnīguma vārdā rīkojas tā, kā tas Latvijā redzamas. Arī būvgružus var šķirot, ja vien būtu pašvaldībā tāda vēlēšanās, un par attiecīgi apstrādātu galarezultātu- šķembām dauzi vēl piemaksātu.
Piemēram nojauktās Pilsrundāles pienotavas būvgruži atrodas pusceļā starp Saulaini un Pilsrundāles pagriezienu, pamestu māju pagalmā, tieši pie ceļa. Jāatgādina, ka nojaukšanu veica oficiāla firma un pasūtītājs laikam ir Rundāles pils. Varbūt viss ir kārtībā, būvgruži būs ceļa pamatne, varbūt nelegāli izbēra. Modernajos būvgružos ir arī daudz materiālu ar toksisku iedarbību- putuplasts, platmasas, būvķīmija, impregnēti kokmateriāli, luminiscentās spuldzes utt..
Šķembas pērk pa 4-5 EUR neatceros kubā vai tonnā. Smilti paveicās, ja kāds atbrauc un pats savāc bez maksas. Vislabāk pārdodās koks, metāls, papīrs/kartons.
Tai pat laikā, lai ierīkotu kārtīgu šķirošanas laukumu tās ir izmaksas par zemi, labiekārtošanu, šķirošanas līniju, citu tehniku (ekskavators, frontālais) + darbinieku un uzturēšanas izmaksas.
Skatos, ka Vides serviss vispār piedāvā tikai 2 kategorijas būvgružu savākšanu, līdz ar to tur nevar būt pat runa, ka pašvadlība varētu pavilkt arī šķirošanu.
Jāsaka, ka atkritumu apglabāšanas poligons ar šķirošanas un pārstrādes iespējām, tai skaitā arī būvgružu, šobrīd Zemgalē varētu būt ļoti labs bizness kādam. Jautājums cik vienkārši šajā biznesā ieiet.