
Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA «Bauskas slimnīca» pērn strādājusi ar piecreiz lielākiem zaudējumiem nekā 2024. gadā, un, iespējams, neizpildītās saistības bija likušas apturēt stacionāra ēkā sāktos būvdarbus.
SIA «Bauskas slimnīca» publiskotais zvērināta revidenta nepārbaudītais starpperiodu pārskats par 2025. gadu uzrāda 279 973 eiro zaudējumus, kas ir ievērojami vairāk nekā 2024. gadā, kad zaudējumi bija 52 002 eiro. Kapitālsabiedrībā un pašvaldībā jautājām, kādi ir zaudējumu iemesli, kā risina būvdarbu turpināšanu un vai Bauskas slimnīca sadarbojas ar pašvaldību, lai problēmas risinātu.
Bauskas slimnīcas valdes locekle Margarita Epermane martā skaidru atbildi uz jautājumu par būvdarbu apturēšanu nesniedza, bet skaidroja: «Konceptuāli būvdarbi nav apturēti. Piesaistām investīcijas būvdarbu laikā konstatēto, neparedzēto papildu darbu īstenošanai. Papildu darbi ir saistīti ar stacionāra ēkas tehnisko stāvokli, ko redzējām gada nogalē ar pirmsavārijas stāvokli un iepriekšējo periodu remontdarbu sekām. Slimnīcas stacionāra ēka ir ļoti sena, tāpēc daudzas lietas nevarēja paredzēt, sākot būvdarbus. Kad zem vienas flīžu kārtas ir otra flīžu kārta un demontāža notiek dubultapjomā, to nevar paredzēt. Atklātais tehniskais stāvoklis nozīmēja, ka sijas jāmaina pilnā apjomā.»
Kā skaidro ārstniecības iestādes vadītāja, stacionāra pārbūve sākotnēji bija definēta kā attīstības un paplašināšanās projekts, bet pašlaik tas ir drošības un obligāts infrastruktūras uzlabošanas projekts, lai varētu turpināt ēkas ekspluatāciju. «Projekts jāīsteno, lai ēka vairākus desmitus gadu turpinātu nodrošināt savu funkciju. Tās ir objektīvas investīcijas visas kapitālsabiedrības darbības paplašināšanai un uzlabošanai, lai ilgtermiņā varētu kļūt par konkurētspējīgu veselības iestādi,» pārliecina M. Epermane.

Pēc Lieldienām «Bauskas Dzīve» novēroja, ka remontdarbi slimnīcā turpinās. Kā iepriekš informēja novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri, slimnīca pieteikusi bankā aizņēmumu, lai varētu turpināt attīstības projektu. Pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs uzsver, ka «pašvaldība šajos centienos ir atbalstījusi slimnīcu».
Savukārt kraso zaudējumu pieaugumu M. Epermane skaidro ar investīcijām Iecavas un Vecumnieku filiāļu attīstībā, kā arī pakalpojumu paplašināšanu Bauskas klīnikā.
«Bauskas slimnīca ir atbildīga arī par filiālēm Iecavā un Vecumniekos. 2025. gadā Iecavā ir iekārtoti oftalmoloģijas un otolaringoloģijas kabineti, kas ir tehnoloģiski ietilpīgi ar lielākām investīcijām. Papildus ir logopēda kabinets un nodarbības. Iecavā ir arī dermatoloģijas un fizioterapeita masiera kabinets. Iecavā pakalpojumu sniedz iepriekš nebijuši speciālisti, kas pieņem pieaugušos un bērnus – dermatologs un otolaringologs. Oftalmologs pieņem tikai pieaugušos, bet vasaras beigās būs arī bērnu pieņemšana. Ir divi masieri un fizioterapeiti, kas pieņem arī bērnus. Vecumniekos ir audiologopēda kabinets, konsultācijas un nodarbības bērniem. Apgaismojums nomainīts ar energoefektīvām lampām, kas sākotnēji ir ieguldījums, bet ilgtermiņā – elektrības patēriņa samazinājums. Kabinetos uzstādītas žalūzijas, lai pārmērīga saules gaisma netraucē ārstniecības procesus.»
Jāpiebilst, ka Iecavā oftalmologa praksē gan pieaugušos, gan bērnus ar valsts finansējumu pieņem vairāk nekā 20 gadus.
Savukārt Bauskas slimnīcas dienas stacionārā kopš pagājušā gada ir pieejams jauns pakalpojums – laparoskopiskās ķirurģiskās operācijas, kam bija nepieciešamas investīcijas instrumentu iegādei, klāsta M. Epermane. «Bauskas slimnīcas esošajā dienas stacionārā jau veic trūču un žultspūšļu operācijas. Ir arī karpālo kanālu un elkoņu nervu operācijas, kuras veic neiroķirurgs. Acu plakstu operācijas, kuras veic oftalmoloģe – ķirurģe. Tas viss parāda, ka pagājušajā gadā investējām un iegādājāmies nepieciešamos instrumentus, lai uzsāktu jaunu pakalpojumu nodrošināšanu Bauskas novada iedzīvotājiem un ne tikai – ir pacienti arī ārpus Bauskas novada. Ļoti būtiski, ka gada nogalē bija jānomaina kompjūtertomogrāfs, kas ir lielas investīcijas – iepriekšējais beidza savu darbību un jaunais ir jaunākās paaudzes, kas nodrošina to, ka veicam kompjūtertomogrāfiju, angiogrāfiju brahocefālajiem asinsvadiem. Tie ir tie iemesli, kāpēc 2025. gads bija ar mīnusa zīmi, bet mērķis ir paplašināt pakalpojumus, lai Bauskas novads būtu nodrošināts ar maksimāli pieejamiem veselības pakalpojumiem. Primāri akcentējamies uz ambulatorajiem, primārajiem pakalpojumiem, bet tas nenozīmē, ka investīcijas neveic arī stacionāra pakalpojumiem. Ieguldījumi bija pašu līdzekļi, izņemot kompjūtertomogrāfu, kur pirmā iemaksa bija desmit procenti. Iegādājāmies līzinga pakalpojumā, jo jauns maksā vairākus simtus tūkstošus eiro.»
Vaicājot, cik darbinieku šobrīd ir Bauskas slimnīcas administrācijā un, cik bija strādājošo administrācijā līdz 2022. gadam, SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Margarita Epermane atklāja, ka līdz 2022. gadam administrācijā bija 11 darbinieki. «Puse bija grāmatvedība – pieci darbinieki. Kopīgais darbinieku skaits – 134 strādājošie, administrācija bija astoņi procenti. Pašlaik tie ir aptuveni 16 – 17 darbinieki. Rēķināju pilnas slodzes, jo ir cilvēki, kas strādā nepilnu darba laiku, neaizņemot veselu slodzi. Šie 16 – 17 darbinieki ir uz kopā esošiem pašlaik 256 darbiniekiem. Proporcionāli tie ir seši procenti. Jāņem vērā, ka vienlaikus ir arī Iecavas un Vecumnieku filiāle – tā atbildība ir vēl vairāk palielinājusies.»

Neraugoties uz zaudējumu pieaugumu, administrācijas izmaksu kāpumu, iestrēgušajiem būvdarbiem un iespējamo ārstniecības personāla trūkumu, pašvaldībā Bauskas slimnīcas vadības stratēģiju nekritizē un ilgtermiņa attīstības vīziju neapšauba.
«Mūsu vīzija – Bauskas slimnīca strādā un paliek aizvien stiprāka,» klāsta L. Abu Meri, «pašlaik ar nozīmīgo būvniecību, dienas stacionāra jauno uzņemšanas nodaļu, kas atbilst augstākajiem standartiem, slimnīcas attīstība iet tikai un vienīgi pozitīvā virzienā. Augsti novērtējam Margaritas Epermanes ieguldījumu. Tas ir acīmredzams, un daudz ir atkarīgs no vadītāja. Mēs skatāmies uz izaugsmi, kā novada iedzīvotājiem nodrošina labu veselības aprūpi ilgtermiņā.»
Viņa gan atzīst, ka «tas atduras pret speciālistiem, cik daudz un kādi ir pieejami», paužot pieņēmumu, ka mediķu trūkums un rindas «ir ne tikai Latvijas, bet arī daudzu citu valstu problēma».