Piedzīvotais iemūžināts paša uzņemtās fotogrāfijās

Zorģenieks Oļģerts Liepiņš 90 gadu jubileju svin bērnu un mazbērnu pulkā

Godavīrs, uzticams un strādīgs, vienmēr laipns un mierīgs, – tā par zorģenieku Oļģertu Liepiņu saka kaimiņi un līdzgaitnieki, ar dažu no kuriem vīrs plecu pie pleca pavadījis vairākas desmitgades. Oļģerts 3. aprīlī savās Iecavas pagasta mājās «Senliepiņas» kopā ar bērniem un mazbērniem nosvinēja 90. dzimšanas dienu.
Staltais un rosīgais kungs daudz zina stāstīt par laika griežiem, ko piedzīvojis 20. gadsimtā, bet vērtīgākais vēstures liecību krājums ir paša uzņemtie foto un diapozitīvi, kurus vēl iecerēts digitalizēt un nodot kādā krātuvē.

Vēro torni krītam
Jubilārs uz jautājumu par pašsajūtu līksmi atteic – nekāda vaina! Dakteri konstatējuši paaugstinātu asinsspiedienu, bet ar zālēm to regulējot.
Oļģerta spilgtākās bērnības atmiņas ir no 1941. gada, kad Rīgā ienāca vācieši: «22. jūnijā pulksten 4 no rīta pārlidoja bumbvedēji. Dzīvoklī, tagadējā Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kur dzīvojām, pa logu varēja redzēt Pēterbaznīcas torni. Es vēroju, kā tas dega un pēc tam nogāzās. Pēc tam presē redzēju fotogrāfiju ar torni, izrādījās, ka tas bijis 27. jūnijā. Pēc tā spriežu, ka biju atstāts viens, jo tēvu aizveda uz policijas iecirkni. Viņu aizturēja uz ielas pie vārtiem, tā bija pēdējā reize, kad tēvu redzēju. Māte jau nedēļu bija 1. pilsētas slimnīcā, viņa slimoja ar tuberkulozi.»
Oļģertam ir gan mātes bilde no slimnīcas, gan tagad jau nojauktās mājas foto, ko uzņēmis, jau būdams pieaudzis.
Kādas dienas pavadījis dzīvoklī viens, līdz mājas pārvaldniece to pamanīja. Zēnu vadāja pa rūpnīcām, tomēr sešgadnieku neviens ņemt darbā un pieskatīt negribēja. Oļģerts atminas arī skatu no bērnunama Miera ielā. Tur viņu atradusi tante Emīlija Lūse. Viņas dzīvesbiedrs Edvards Lūsis bijis Rīgas domes deputāts. Oļģerts kopš bērnības atceras skatu no bērnunama loga, kā viņa mammu ved uz kapiem.