Bauskā turpinās Pilskalna ielas pagarinājuma izbūves otrās kārtas darbi. Strādā SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE», informē pašvaldībā.
Jau iepriekš pašvaldība uzsvērusi, ka Pilskalna ielas pagarinājums palīdzēs atslogot Zaļo ielu (A7), tādējādi veicinot labāku satiksmes plūsmu un ērtāku piekļuvi nekustamajiem īpašumiem.
Tomēr iedzīvotājiem par šo projektu ir vairākas neskaidrības. Kādu iemeslu dēļ būvē Pilskalna ielas pagarinājumu Bauskā tukšajā pļavā, kura nepieder pašvaldībai? Vai iela investīciju programmā ir svarīgāka par industriālā parka attīstīšanu? Tādus jautājumus novadnieki ar «Bauskas Dzīves» starpniecību uzdevuši pašvaldībai.
Novada domē jautājām, cik un kādi līgumi par Pilskalna ielas pagarinājuma būvi līdz šim ir noslēgti, cik naudas jau iztērēts un cik vēl plānots tērēt. Lūgts sniegt skaidrojumu, kāpēc Pilskalna ielas pagarinājums daļēji privātpersonām piederošajā pļavā ir prioritārs nevis industriālā parka komunikāciju pieslēgumu un meliorācijas sistēmas izveide, šķērsielu un laukumu būve.
Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone skaidro situāciju: «Teritorijā atrodas 77 īpašumi, kopējā platība 24 hektāri, tai skaitā 57 īpašumi jeb 75% pieder pašvaldībai. Saskaņā ar detālplānojumu šī ir pilsētas teritorija, kurā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem apbūve nav atļauta, kamēr nav izbūvēta piekļuve un komunikācijas. Desmit gadu laikā atteikumus ir saņēmuši gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Bez šīs ielas apbūve nevarēja notikt. Līgumu informācija ir publiski pieejama. Pilskalna ielas pirmā kārta izmaksāja aptuveni 350 tūkstošus eiro, un tagad ir otrā kārta. Abas kārtas kopā izmaksā 1,7 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli, ieskaitot būvuzraudzību, autoruzraudzību, projektēšanu un visas citas izmaksas.»
I. Tijone uzsver – Pilskalna iela neesot svarīgāka par industriālo parku: «Industriālais parks ir pašvaldības fokusā un ārkārtīgi svarīgs. Industriālajā parkā inženierkomunikācijas nepieciešamajā apjomā ir jau nodrošinātas. Tikai tad, ja ir konkrēti pieprasījumi un nāk uzņēmēji, ja būs nepieciešamas lielākas platības un tālāka attīstība, nākamais loģiskais solis ir būvēt ielas un inženierkomunikācijas sadarbībā ar interesentiem. Jautājums ir atvērts. Jebkuram rakstītājam – gaidām uz sarunām. Daudzi uzņēmumi ir interesējušies par darbību industriālā parka teritorijā, bet varam tikai minēt, kāpēc nav varējuši ienākt, jo ceļš tur ir un inženiertīkli ir pieejami.»
Pilskalna iela ir arī mobilitātes jautājums, skaidro attīstības vadītāja: «Upmalas ielā pirmā plūsma jau nogriežas un cenšas apbraukt sastrēgumus. No mobilitātes viedokļa, no tranzīta pašlaik pa Lidlauka ielu brauc tālāk, brauc caur Janeikām, un cita varianta nav. Šī būs vēl viena iespēja.»
Savukārt novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks uzsver, ka ir jādomā, kā Ceraukstes puses iedzīvotājiem atslogot nokļūšanu centrā, uz skolām un bērnudārziem, lai nebūtu milzīga satiksme, kuru var nošķirt daļēji: «No lielā ceļa nokļūšana uz visām šīs zemes vienībām nav iespējama, mums tās neviens nesaskaņos, un tāpēc mums ir nepieciešams ielas pagarinājums. Otra lieta – cik ilgus gadus skatīsimies uz pamesto pļavu un lauku, cits citu sunīsim, sūdzēsimies, ka nav sakārtots, nav nopļauts? Tajā pašā laikā nav likumīgu iespēju sākt apbūvi, kamēr nav izbūvēta iela un visas komunikācijas. Ir liels pieprasījums individuālo māju apbūves teritorijām, kas ir nākotnes stāsts, kur atkal būs jāiegulda līdzekļi. Jāļauj uzņēmējiem attīstīt ceļa malu, kur daudziem ir plāni. Jādomā par pilsētas attīstību, iedzīvotājiem un mobilitāti.»
Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka, ieskicējot nākotni, informē: «Kad uzbūvēs Pilskalna ielas otro kārtu, vērtēsim Pilskalna ielas divvirzienu atvēršanu līdz stadionam. Tā ir perspektīva.»
«Ja būs ļoti liels sals, ielas būvē būs tehnoloģiskais pārtraukums. Pašlaik ir neliels sals un mazi nokrišņi – tie netraucē. Otrās kārtas darbi paredz Pilskalna ielas pieslēgšanu pie Robežu ielas,» paskaidro Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs.
